No Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) šai braucienā piedalījās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, LPKS „Laura” valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss, LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, LPKS „ABC Projekts” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vāgners un LLKA projektu vadītāja Ilze Meržvinska. Braucienu organizēja Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes birojs un tā mērķis bija iepazīstināt Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvjus ar Eiropas Parlamenta darbu.

Ierodoties Briselē braucējus sagaidīja S.Kalnietes Parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks un visi devās no lidostas uz Eiropas Parlamentu. Eiropas Parlamenta ēka ir mūsdienīgs, plašs, gaišs tērauda un stikla konstrukciju komplekss Leopolda parka malā. Skaista un moderna ēka, kura tiek dēvēta arī par Dievu kaprīzēm un sava izskata dēļ par siera kūku. Šai ēkā tiek pieņemti daudz Eiropas Savienībai svarīgi lēmumi.

Apmeklējumu un semināru nodaļas administratore Laura Zandersone iepazīstināja dalībniekus ar Eiropas parlamenta darbu un lēmumu pieņemšanas procesiem Eiropas Savienībā. Papildus tika sniegta informāciju par to, kā ikdienā strādā Eiropas parlamenta deputāti, kā tiek organizētas Eiropas parlamenta sēdes un kā notiek balsošanas procedūras. Kopumā saņemtā informācija rosināja uz diskusijām un paldies Laurai, kura bija pacietīga un izskaidroja visus radušos jautājumus.

Diemžēl pati EP deputāte S.Kalniete  brauciena dalībniekus uzņemt nevarēja, bet uz jautājumiem atbildēja S.Kalnietes Parlamentārais asistents Pēteris Vinķelis. Ar P. Vinķeli izvērsās spraigas un aktīvas diskusijas, kuru laikā tika apspriests ne vien Eiropas Parlamenta deputātu darbs un iespējas pārstāvēt Latvijas viedokli Briseles gaiteņos, bet arī pārrunātas sadarbības iespējas starp Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām un Eiropas Parlamenta deputātiem. Viens no jautājumiem, par kura risināšanu sadarboties vienojās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un S.Kalnietes birojs bija – pārrunāt iespējas izskatīt atšķirības starp konkurenci regulējošo likumdošanu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, lai nerastos situācija, kurā Latvijas likumdošana ierobežo lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību izaugsmi, tādējādi samazinot Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspēju Eiropas Savienības tirgū. Pašlaik Latvijā konkurenci regulējošā likumdošana nosaka, ka kooperatīviem, kuri pārstrādā biedru produkciju, maksimāli iespējamā tirgus daļa ir 20 %, savukārt, kooperatīviem, kuri nodarbojas tikai ar biedru saražotās produkcijas tirdzniecību, tie ir tikai 15 %. Ja šo tirgus daļu palielinātu līdz 40%, tad Latvijas kooperatīvi spētu konkurēt ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kooperatīviem.

Mārtiņš Vāgners, LPKS „ABC projekts”, Valdes priekšsēdētājs.

„Brauciena laikā bija iespēja iepazīties ar lēmumu pieņemšanas procesu un Eiropas Parlamenta deputātu darbu. Diskusijas laikā ar Sandras Kalnietes Parlamentāro asistentu Pēteri Vinķeli bija iespēja vairāk informēt Briselē strādājošos par Latvijas zemnieku saimniecību ikdienu un paust lauksaimnieku viedokli. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ
lauksaimniecība, neraugoties uz ekonomisko situāciju Latvijā, turpina attīstīties, protams, ir lauksaimniecības kā uzņēmējdarbības nozares struktūra un zemnieku atbildība. Lauksaimniecības nozares struktūra nepieļauj grūtos laikos ieturēt pauzi un, piemēram, neapart laukus vai nenokult labību. Ir svarīgi, lai cilvēki, kas diendienā aizstāv valsts nacionālās intereses Briselē, redz praktisko ikdienu saimniecībās, iepazīstas ar Latvijas lauksaimniecības dažādību, problēmām un iespējām, ar kurām sastopas zemnieki, kuri savu dzīvi veltījuši zemes apsaimniekošanai un pārtikas ražošanai.”

Ilze Meržvinska, LLKA projektu vadītāja

„Šādas tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas nodrošina iespēju mums Latvijā saprast, kā strādā tie cilvēki, kurus paši esam ievēlējuši. Ir labi, ja tiek rosinātas diskusijas, kuru laikā ir iespēja izskaidrot Briselē strādājošajiem deputātiem savu viedokli un dzirdēt viņu atbildes. Iegūtā informācija liek secināt, ka Eiropas Savienībā lēmumu pieņemšanas process ir ļoti lēns un smagnējs. Pozitīvi ir tas, ka liela ietekme lēmumu pieņemšanas procesos ir nevalstiskajam sektoram. Diemžēl Latvijas nevalstiskās organizācijas, finansējuma trūkuma dēļ, nespēj nodrošināt tādu lobija organizāciju darbību, kāda ir ES „vecajām” dalībvalstīm.”