Sen senos laikos, kad Latvijas teritorijā ienāca baltu ciltis un kļuva par latviešiem, visu Zemgali, Kurzemi, un daļēji Vidzemi esot klājuši nebeidzami ozolu mūžameži. Mūsu senči izplēsa līdumus, bet jauno tīrumu vidū atstāja atsevišķus kokus zemes skaistumam, dvēseles priekam un Dievam. Atstāja arī ozolu svētās birzis, kur Dievu daudzināt, kur veļus mielot, kur bērniņus kristīt, kur savus mirušos izvadīt. Viņi atstāja ozolus mājokļu tuvumā, kur Jāņu vainagus vīt un laiku zīlēt.

Turpinot mūsu senču tradīcijas, veidot harmonisku pasauli ap sevi, nolēmām savas viensētas divsimtajā gadskārtā, atstāt dabas mantojumu nākamajām paaudzēm un vienā no „Medņu” pļavām, mežmalā uzsākt stādīt jaunu ozolu audzi „Spēkozolu birzi” ar trejdeviņiem ozoliem. Pēc līgošanas, Jāņu dienas pusdienas laikā, krietnā radu un draugu pulkā devāmies stādīt pirmos deviņus ozolus. Īpašu jauno „Spēkozolu birzi” padara fakts, ka tā atrodas uz seno svētvietu Dienvidamerikas Titikakas ezera un Latvijas Pokaiņu savienojošās DR ass pagarinājuma, kas šķērso Vidrižu pagastu. Jaunās birzs ozolu izvietojums ir pieskaņots šai DR asij, kā arī D un DR debess pusēm staru veidā.

„Spēkozolu birzs” tiks iekļauta pagājušā pavasarī izveidotajā „Spēkozolu pārgājienā”, kurā Brīvdienu mājas „Medņi” viesi 2,9 km maršrutā var iepazīties ar astoņiem atšķirīgiem, gan laukā, gan neskartā dabā upmalā un mežā augošiem ozoliem, kuru vecums ir no 150 līdz 250 gadiem, kā arī izzināt ozolu enerģētiku un Baltu meditāciju.

Raksta galerija

---