Stāsta LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis:

- Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas pavalstī lauksaimniecības kamerām galvenā darbības prioritāte ir lauksaimnieku apmācība, konsultāciju sniegšana un izmēģinājumu-demonstrējumu lauku ierīkošana šķirņu atzīšanai konkrētajā pavalstī.

Lauksaimnieku kameras galvenais uzdevums ir sniegt pilnu atbalstu zemnieku saimniecības efektivitātes celšanai un paaugstināt saimniecību konkurētspēju globālajā konkurencē, gudri saimniekojot.

Aktīvi darbojas nevalstiskās organizācijas – zemnieku biedrība, kuras viedoklim ir ļoti liela nozīme. Savukārt lauksaimniecības kamerās, salīdzinot ar ministrijas pakļautības iestādēm Latvijā, tiek veikts salīdzinoši liels izglītojošais darbs mācību bāzēs. Mēs viesojāmies vienā no tādām – nelielā pilsētiņā Futerkampā, kur lauksaimnieki var apgūt zināšanas par laukaugu audzēšanas modernākajām tendencēm, jaunu fermu celtniecību, biogāzes un saules enerģijas izmantošanas jaunākajām tehnoloģijām. Šādu dārzu un mācību lauciņa iekārtošanā ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro. Šlēsvigas-Holšteinas zemes Lauksaimniecības kameras budžets ir 38 miljoni eiro gadā. Gandrīz līdzvērtīgi proporcionāli to veido pašu pelnīta nauda, atskaitījumi no nodokļiem un finansējums no valsts budžeta, kas paredzēts valsts funkciju realizēšanai lauksaimniecībā.

Patīkami, ka Vācijā uzsvars tiek likts uz kopīgo lauku attīstību, ar kuru nodarbojas lauksaimniecības ministrija, tādējādi veicinot katras zemes savdabīgās tradīcijas. Izdota pat speciāla pavalsts karte, kurā norādīta informācija par tradicionālajiem lauksaimniecības produktiem, kas ir katra novada lepnums. Tikāmies ar vairākiem speciālistiem no Šlēsvigas-Holšteinas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas, Lauksaimniecības kameras mācību centru speciālistiem. Sarunās centāmies noskaidrot viņu viedokli par mums šobrīd ļoti aktuālo ES platību maksājumu jautājumu. Arī vācieši uzskata, ka tiem jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, lai gan viņi paši bauda lielāku labvēlību šajā jomā nekā Latvija. Interesanti, ka, neskatoties uz apjomīgajiem ieguldījumiem izglītības jomā un moderno tehnoloģiju ieviešanu, vācieši ir labā nozīmē konservatīvi un lauksaimniecības jomā necenšas mākslīgi izdomāt ko jaunu. Pēc augšņu tipa Šlēsvigas-Holšteinas sadalīta trīs lielos apgabalos, un visiem ir skaidrs, - kur labāk nodarboties ar lopkopību un kur ar graudkopību. Šajā pavalstī ir apmēram 17 000 zemnieku saimniecību, vidēji ar 60 hektāru platību katra, un vidēji no katra hektāra tiek gūta pelņa tūkstotis eiro gadā.

Pieredzes apmaiņas braucienu vērtē LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs:

- Šis pieredzes apmaiņas brauciens faktiski ir turpinājums zemkopības ministra Jāņa Dūklava sarunām ar Vācijas Zemkopības ministrijas vadību, kurās tika apspriesta turpmāka sadarbība. Pirmkārt, lai apmainītos ar informāciju par Eiropas valstīs aktuālajiem lauksaimniecības jautājumiem. Tāpat kā pie mums Vācijas zemnieki saņem subsīdijas, tāpat kā pie mums ar katru gadu samazinās zemnieku saimniecību skaits. Ļoti svarīgi ir piesaistīt jauniešus, lai viņi vēlētos strādāt laukos un nodrošinātu saimniekošanas pēctecību. Gan mēs, gan vācieši to saprotam, tāpēc ar gandarījumu uztvērām piedāvājumu, ka mūsu studenti, nokārtojot eksāmenus Latvijā, varētu doties uz mācībām Vācijā, kur apgūtu zināšanas lopkopībā un augkopībā.

Raksta galerija

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis

---