Lai gan jaunu uzņēmumu dibināšanas kritums ir ļoti straujš, tas ir nedaudz lēnāks nekā 2007.gadā, kurā jaundibināto uzņēmumu skaita samazinājums pret iepriekšējo gadu bija 20,1%. Vienlaikus jaunu uzņēmumu reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā veikta arī saimnieciski neaktīvo un bankrotējošo uzņēmumu likvidācija. 2009.gadā likvidēti 5698 šādi uzņēmumi, līdz ar to uzņēmumu skaita "bilance" rāda 3509 uzņēmumu pieaugumu.

Pēdējā desmitgadē lielākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits bija sasniegts 2007.gadā- 14208, bet mazākais 2002.gadā 6233. Galvenais iemesls nelielajam uzņēmumu dibināšanas skaitam tolaik bija likumdevēju "muļļāšanās" ar Komerclikumu, kura dēļ daudzi uzņēmēji atturējās reģistrēt jaunus uzņēmumus sakarā ar gaidāmo pārreģistrāciju. Diemžēl, šī "muļļāšanās" joprojām turpinās, un zemnieku saimniecību juridiskā reforma ir kārtējo reizi uz vairākiem gadiem atlikta, tādējādi pakļaujot jau tā ļoti plašo (38,007 nelikvidētas zemnieku saimniecības ir otra lielākā uzņēmumu grupa pēc SIA) riskanto zemniekošanas jomu arī juridiskiem riskiem, kas saistīti ar zemnieka "pilnu atbildību". Visracionālākais gan no likumdošanas viedokļa, gan arī starptautiskā kontekstā būtu atteikties no speciālas, samocītas "zemnieku saimniecību" likumdošanas idejas, nosakot, ka esošajām ZS ir jāparrēģistrējas juridiskā izpratnē vai nu par individuāliem komersantiem vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Reformu varētu veikt kā vienkāršu statusa nomaiņu pēc paša zemnieka uzrakstīta un ar kreditoriem saskaņota iesnieguma, saglabājot tā nosaukumu u.c. atribūtus, lai tādējādi samazinātu zemnieku izmaksas.

Kā galvenie iemesli uzņēmumu dibināšanas aktivitātes samazinājumam jāmin haotiskā nodokļu politika, nesamērīgi laikietilpīgās (salīdzinot ar citām ES valstīm) birokrātiskās atļauju saņemšanas un nodokļu administrēšanas procedūras, kredītresursu pieejamības trūkums, kā arī pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā- jaunu ideju trūkums.

Komerc- / uzņēmējdarbības formas

Līdzīgi, kā iepriekšējos gados, 2009.g. populārākā komercdarbības forma bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību – 77% jeb 7156 SIA, otrajā vietā pēc skaita (1700)- tika dibināti individuālie komersanti. Bez komersantiem tika dibināti arī uzņēmumi, - trešie pēc skaita ir zemnieku saimniecības – 109 (ZS tiek reģistrētas nevis Komercreģistrā, bet Uzņēmumu reģistrā un nedarbojas pēc Komerclikuma prasībām). 2009.gadā nodibinātas 2x vairāk jaunu zemnieku saimniecību, kā 2008.gadā (54).

Reģionālais sadalījums

2009. gadā kā būtisks notikums uzskatāma novadu reforma. Lai gan reforma ir gājiens pareizā virzienā, jo ievērojami samazina sadrumstalotību un bezjēdzīgu līdzekļu tērēšanu ekonomiski nespējīgiem vēlētiem amatvīriem, tā tomēr nav sasniegusi vēlamo rezultātu, jo viena līmeņa pašvaldību – novadu disproporcijas ir ievērojamas.

No 118 novada / pilsētu līmeņa pašvaldībām, 20 novados uzņēmumu skaits ir samazinājies (likvidēti vairāk uzņēmumu, nekā reģistrēti), bet vēl 51 novadā- uzņēmumu skaits ir palicis nemainīgs vai pieaugums nepārsniedz 10 uzņēmumus. Tikai 13 novados un pilsētās jaunu uzņēmumu skaita pārsvars pār likvidētiem ir lielāks par 50 uzņēmumiem 2009.gada laikā. Vislielākais jaunreģistrēto / likvidēto uzņēmumu bilances rādītāja kritums ir Ludzā- (-26, 2009.gadā), bet procentuāli visstraujāk uzņēmumu skaits samazinājies Apes novadā (par 3,3%,), Ludzas nov. 2,7%, Tēretes nov. -1,8%. Visstraujākais uzņēmumu skaita pieaugums 2009.gadā bijis pamatā Pierīgas novados- Garkalnes novadā (8,5%), Mārupes novadā (7,4%), Baldones novadā (7,1%), kā arī Sējas novadā (8%). No pilsētām visstraujāk uzņēmumu skaits 2009.gadā pieaudzis Jelgavā- par 2,8%, bet tradicionāli ekonomiski aktīvā Rīga - 5.vietā starp pilsētām (1.4%).

Reforma būtu turpināma, visdrīzāk vēlētos amatus atstājot tikai lielajās pilsētās un bijušo rajonu līmenim, tādējādi novadu + pilsētu kopskaitam nepārsniedzot 50. Bez ekonomiskā argumenta kā vienīgo papildargumentu novadu tālākai reformai varētu ņemt vēl vienīgi kultūrvēsturisko aspektu,- piemēram, nodrošinot pašpārvaldes tiesības kompakti dzīvojošajiem katoļticīgajiem kurzemniekiem "suitu novadā" utml. Tāpat, daudz lielāks uzsvars jāliek uz reālu un ilgtermiņa reģionu ekonomisko politiku, pirmkārt nosakot nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kuri krīzes skartajos novados nodrošina darba vietas - īpaši jau pierobežas novados. Piemēram, Ludzas rajons ir perspektīvs ne tikai saistībā ar robežas tuvumu, bet arī kaut vai tāpēc, ka atšķirībā no piejūras (t.sk. Rīgas) novadiem to nekādā veidā neietekmēs ar globālo sasilšanu saistītā piejūras zemju applūšana utml.

Sagatavots pēc www.financenet.lv informācijas.