Lauksaimnieki, kuri priecājās par ,,izkaroto” ES atbalstu enerģētiskiem augiem, tagad, šķiet, ir vīlušies. Viņi cerējuši, ka ES atbalsts krietni papildinās viņu ienākumus, bet tā gluži nav. Lauksaimniekiem, kuri saistījušies ar uzpircējiem un augu pārstrādātājiem, parakstot līgumu, atliek tikai noskatīties, ka ,,brīvie” zemnieki ,,brīvā” tirgū par izaudzētiem kviešiem, rapšiem un rudziem saņem krietni lielāku cenu.

Zemnieki, kuri parakstījuši līgumus ar Nacionālo maksājumu aģentūru, uzpircējiem un pārstrādātājiem, žēlojas, ka kārtējo reizi viņiem paredzētās subsīdijas nokļūst citu rokās. Uzzinot, ka par enerģētiskajiem augiem tiks maksātas subsīdijas (EUR 45* par ha), daudzi lauksaimnieki steigušies noslēgt līgumus, taču tagad labības un rapšu tirgus cena ir krietni augstāka par to, kas fiksēta līgumos biodegvielas izejvielas audzētājiem. Pieaugot rapšu un graudu cenai pasaules tirgū, to cena palielinās arī Lietuvā, tādējādi ar līgumu saistītam zemniekam atliek tik aprēķināt nesaņemtos ienākumus.

Līgumsaistības nav izdevīgas\r\n

„Subsīdijas saņems uzpircēji, maksādami mums mazāk par tirgus cenu. Mums nav citas izejas, jāpārdod līgumā noteiktais labības vai rapšu daudzums. Ziemas rapšus, saskaņā ar līgumu, nācās pārdot par LTL 840 (LVL 170) par tonnu, pat brīvo rapšu cena patlaban ir gandrīz LTL 900 (LVL 182) par tonnu. Nokuļot 3 tonnas rapšu no hektāra, jau saņemšu mazāku summu,” stāsta Ukmerģes rajona zemnieks Zenons Vaičulis.

Paņevežas rajona zemniekam, kuri audzē ziemas rapšus biodegvielas ražošanai, veicies saderēt augstāku cenu – LTL 855 (LVL 173) par tonnu, jo bija iespējams pārdot lielāku daudzumu – ziemas rapšu sējumi bija vairāk nekā 120 ha platībā. Zemnieks priecājas, ka par apmēram tikpat lielā platībā audzētiem rapšiem nav slēdzis pārdošanas līgumu, līdz ar to varēšot pārdot tos par tirgus cenu.

Itin neizdevīgā situācijā nokļuvuši lauksaimnieki, kuri audzē labību biodegvielas ražošanai. Starpība starp līgumos fiksēto iepirkuma cenu un tirgus cenu ir – mazākais – LTL 100 (aptuveni LVL 20) par tonnu. Z. Vaičuļa līgumā fiksētā kviešu cena ir LTL 400 (LVL 81) par tonnu, taču par lopbarības kviešiem tagad maksā jau LTL 520 (LVL 105) par tonnu. Z. Vaičulis jūtas apkrāpts un draud nākamgad nepieņemt nevienu aicinājumu audzēt un slēgt līgumus par labības audzēšanu enerģētikai.

Priecājas tie, kuriem vairāk labības aug ,,brīvajā” platībā. Par „brīvajā” platībā audzētiem rudziem iespējams saņemt LTL 540 (LVL 109) par tonnu, savukārt līgumcena ir LTL 370 (LVL 75) par tonnu. Starpība – ievērojama.

Daudzi zemnieki labprāt nepildītu līgumus, bet tajā pat laikā baidās tikt pakļauti sankcijām un izraisīt sev virkni nepatikšanu no Nacionālās maksājumu aģentūras.

Cenas starpība – zemniekiem nelabvēlīga\r\n

Agrobiznesa grupas ,,Linas agro” Augkopības nodaļas vadītājs Daivis Malinausks, savukārt, ir nesaprašanā, kāpēc tikai zemnieki saņems atbalstu, bet administrēšana uzkrauta pārstrādātājiem un uzpircējiem. Visos uzņēmumos un iepirkšanas punktos nācies ieviest jaunas programmas. Katru dekādi par iepirktajiem enerģētiskajiem augiem jāsniedz ziņas Nacionālajai maksājumu aģentūrai. Uz diviem gadiem, kamēr tiks pārstrādāta iepirktā izejviela, „jāiesaldē” drošības nauda (ķīla), un tā esot EUR 60 par tonnu, savukārt uzņēmumam „Linas agro” tas esot LTL 8 milj. (aptuveni LVL 1,6 milj.). Austrijā un Vācijā zemnieki saņemot tikai 30 procentus no enerģētiskajiem augiem piešķirtā atbalsta.

D. Malinausks atzīt, ka cenas starpība patlaban nav labvēlīga zemniekiem. Fiksētā iepirkuma cena esot bijusi ierakstīta 15 procentos no visiem „Linas agro” līgumiem ar rapšu audzētājiem, un tā esot bijusi vēl mazāka – LTL 820 (LVL 166) par tonnu. Uzņēmums līgumslēdzējiem par rapšiem jūlijā esot maksājis LTL 840, bet augustā – LTL 860 par tonnu.

Ar kviešiem situācija esot sliktāka, lielākajā daļā līgumu noteiktā cena – LTL 360 (LVL 73) par tonnu, bet tirgus cena patlaban – ne mazāk kā LTL 520 (LVL 105) par tonnu. „Linas agro” solās cenu pārskatīt, plānojot runāt ar katru zemnieku individuāli.

Kurš atbildīgs?\r\n

Kurš šajā situācijā vainīgs? Vai ministrija, kas aicinājusi audzēt enerģētiskos augus? Vai ES, kas piešķīrusi atbalstu? Varbūt pārstrādātāji un uzpircēji, kuri centušies noslēgt sev labvēlīgus līgumus? Vai arī Nacionālā maksājumu aģentūra, kas visu šo lietu „pieskata”? Vai tomēr nepareizas labības un enerģētisko augu tirgus prognozes? Laikam jau arī vislielākajam rēķinātājam gadās kļūdīties.

Ir, protams, iespēja atteikties no atbalsta un lauzt līgumu, bet to var izdarīt tikai tad, ja piekrīt abas puses. Līdz ar to šāda iespēja gan, šķiet, ir vien teorētiska.

Ministrijā speciālisti skaidrojuši, ka daļa zemnieku līgumos ierakstījuši fiksētas cenas, līdz ar to viņi arī esot lielākie zaudētāji, savukārt citi līgumos atstājuši iespēju (atbilstoši konkrētiem noteikumiem) iepirkuma cenu saistīt ar tirgus cenu, un tiem paveicies vairāk.

Pēc Latvijas Bankas 30. augustā noteiktā kursa EUR 1 = LVL 0,73