Bet šur tur presē jau lasāms, ka pasaulē lielākajai daļai sabiedrības sāk mainīties uzskats par atjaunojamiem resursiem. Līdzko esam sākuši domāt un runāt par plašākām iespējām attīstīt biodīzeļdegvielas ražotnes, kaut kur citur jau sāk diskusijas par biodegvielas neefektivitāti. Vai tiešām arī pie mums varētu sākties diskusija par rapša platību samazināšanu?

Gatis Bērziņš, a/s Baltic Holding Company ražošanas vadītājs:

-         Patlaban lauksaimnieku lielākā problēma ir degvielas un minerālmēslu izmaksas, ko rada naftas biznesa industrija. Bet nākotnē šī problēma tiks atrisināta, jo tiek strādāts pie biodīzeļdegvielas ieviešanas Latvijā. Nav liela problēma traktoram izmantot biodīzeļdegvielu tīrā veidā un rezultātā samazināt izmaksas. Biodīzeļdegvielas ieviešana vien prasa laiku, kā arī jātiek galā ar aizspriedumiem. Visur citur pasaulē šis jautājums ir atrisināts, un tagad pienākusi mūsu kārta. Manuprāt, situācija vairāk saistīta ar pārtikas problēmām Ķīnā, bet pašreiz mēs runājam par Latviju, par Eiropu. Eiropā pārtikas problēmu nav. Latvijā, pēc pagājušā gada rezultātiem, iegūst vidēji 150 tūkstošus tonnu rapšu sēklu. Latvijā saražotais rapšu apjoms ar katru gadu palielinās, jo tas ir ekonomiski izdevīgs eļļas kultūraugs. Līdz ar to par izejvielu nebūtu jāsatraucas.

Problēma ir tā, ka lieli rapšu apjomi tiek eksportēti uz ārvalstīm, līdz ar to mums jāmeklē iespējas rapšus ievest, lai turpinātos ražotne. Bet vai tas būtu atrisinājums? Vairākās valstīs ir ieviesta speciāla subsīdiju sistēma, lai atbalstītu  eļļas un biodīzeļdegvielas ražotājus. Līdz ar to valstīs, kur tiek subsidēti eļļas ražotāji, ražotājs lauksaimniekam var piedāvāt augstāku iepirkuma cenu.

Ārija Jerumane, Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja, Liepājas lauksaimnieku apvienības priekšsēdētāja:

             Latvijā rapšus audzē un var audzēt, un ir arī kur realizēt. Vienīgi ir jautājums, kurš kur ir iesaistījies. Rapšu audzēšana Kurzemē un arī citos reģionos atkarīga no laika apstākļiem. Ziemas rapšus it kā ir vieglāk audzēt, jo tie ilgāk zied, un, ja pavasarī veiksmīgi apkarots kaitēklis – rapšu spīdulis, ražas var sagaidīt augstas. Regulāri braucot no Liepājas uz Rīgu, varu novērtēt sējumus, un, jāsaka, vasaras rapši šogad neko labi neizskatās. Svarīgi ir rapšus nodrošināt ar visām tiem nepieciešamajām barības vielām, lai sagaidītu vēlamo ražu.

Ingrīda Grantiņa, LLKC Augkopības nodaļas vadītāja:

-         Latvijā rapšu platības pilnīgi noteikti palielinās. Vairāk tiek audzēti ziemas rapši, jo vasaras rapšiem ir zemākas ražas. Pie mums vairs arī ziemas nav tik aukstas, lai baidītos audzēt ziemas rapšus. Ja runājam par minerālmēslu augstajām cenām, jājautā, kam tās nav augstas. Tādā gadījumā mums vispār nav par ko runāt. Jādomā un jārēķina līdzi, ko, cik un kur beram uz lauka. Minerālmēsli ir tikai viena izmaksu daļa, neaizmirsīsim izmaksas, ko rada augu aizsardzības līdzekļu iegāde. Rapši ir labi kā priekšaugs, labi augsnes uzlabotāji un nes lielu peļņu.

Olita Bērziņa, SIA Iecavnieks galvenā agronome: - Nākamgad vasaras rapšus vairs nesēsim nevienu hektāru, jo to ražas ir diezgan zemas salīdzinoši ar ziemas rapšiem. Rapšu platības mums šogad kopš ir ap 300 ha. Diemžēl jāatzīst, ka ar ziemas rapšiem sākas problēmas. Trūkst platību, kur tos iesēt, jo rapšus atkārtoti vienā un tajā pašā zemē drīkst sēt tikai pēc četriem gadiem. Cik vēl ir neskarto zemes platību? Zemgalē gandrīz vispār tādu brīvu platību nav. Agrāk, kad audzēja cukurbietes, tās tika iekļautas augu sekā, bet pašreiz nekā.