Pēdējā laikā ievērojami attīstījusies rapšu sēklu pārstrāde Vācijas decentralizētajās eļļas spiestuvēs. Deviņu gadu laikā to skaits pieaudzis vairāk nekā astoņas reizes.

Lielā puse augu eļļas - biodegvielai

Vācijas decentralizētajās eļļas spiestuvēs 2006. gadā tika pārstrādāts 900 000 tonnu rapšu sēklu, iegūstot ap 176 000 tonnu rapšu eļļas degvielas (~58% saražotās eļļas kopapjoma) un 115 000 tonnu pamateļļas, un pārdodot to biodīzeļdegvielas ražotājiem. 10 000 tonnu rapšu eļļas izlietots kā lopbarības eļļa, 800 tonnu – kā pārtikas eļļa, 2 000 tonnu realizēts citiem tehniskajiem mērķiem.

Ļoti svarīgs atbalsts reģionā ir 586 000 tonnu apjomā pārdotie rapšu rauši - kā proteīna komponents mājdzīvnieku barībai. Aprēķini rāda, ka šo decentralizēto ražotņu kopējā rapšu sēklu pārstrādes jauda 2007. gadā varētu būt 1,7 miljoni tonnu (pie prešu nominālās tehniskās jaudas un spiestuvju 330 darba dienām) – tas atbilst 30% no Vācijas rapšu sēklu kopražas. Pieaugošā rapša sēklas cena un no 2008.gada 1. janvāra noteiktais degvielas nodoklis 8 centu apmērā par litru rapšu eļļas degvielas gan šobrīd izraisījis zināmu klusuma brīdi šīs nozares attīstībā.

Galvenokārt pašu vajadzībām

Vācijas federālajās zemēs veiktā aptauja liecina - 8% eļļas spiestuvju pārstrādā tikai eļļas augu sēklas, kas izaudzētas pašu saimniecībā un visus iegūtos rapšu raušus izmanto savas saimniecības lopkopībā;

11% ražotnēs iegūtās eļļas izmanto tikai pašu vajadzībām;

59% decentralizēto ražotņu rapšu sēklas iepērk savā apkārtnē līdz 25 km attālumam un šajā pašā reģionā arī realizē rapšu raušus, bet 47% aptaujāto šī rādiusa robežās pārdod arī eļļu. Šāds modelis rada daudz kooperatīvo veidojumu.

Aptaujājot eļļas spiestuvju uzņēmējus – vai, uzsākot savu saimniecisko darbību šajā jomā, viņi vēlreiz izšķirtos par decentralizētas ražotnes izveidošanu, 49% atbildēja ar jā (2004. gadā tādu bija 72%) un 36% - ar nē (2004. gadā – 17%). Tātad, salīdzinot ar pirms trim gadiem veikto aptauju, daļa uzņēmēju diezgan pesimistiski vērtē nākotnes izredzes. Galvenais iemesls – 2005.-2006. gadā, kad tika iekārtotas daudzas jaunas eļļas ražotnes, Vācijas valdība solīja, ka rapšu eļļas degvielai līdz 2009. gadam netiks piemērots nekāds degvielas nodoklis, taču jau 2007. gadā arī rapšu eļļas degvielai tika paredzēts neliels degvielas nodoklis, turklāt tas ar katru gadu pieaugs.

Optimistiska nākotnes vīzija

Tie uzņēmēji, kuru nākotnes vīzija ir pozitīva, savu pozīciju raksturo šādi.

1. Saimnieciskā darbība notiek noslēgta cikla ietvaros.

Pašu saimniecībā – rapšu audzēšana, pārstrāde, augu eļļas degviela savai tehnikai un rauši saviem mājlopiem, papildu nodarbe (vai jaunas darba vietas) - rapšu sēklu pārstrāde. Dabai nekaitīgs pārstrādes process un draudzīgi produkti.

Pozitīvi vērtē rapšu pārtikas eļļas un lopbarības eļļas noietu, tāpat rapšu raušu realizāciju. Pašu ražotā rapšu pārtikas eļļa papildina lauku veikalu preču sortimentu. Saimniecisko efektu paaugstina arī tas, ka eļļas iekārtu izvietošanai var pielāgot jau esošās būves (izvietojot preses un filtrēšanas iekārtas), tā samazinot nepieciešamās investīcijas.

Ienesīguma paaugstināšanas nolūkā praktizē arī dažādu eļļas augu sēklu pārstrādi, lai pilnīgāk noslogotu iekārtas.

2. Pieaug neatkarība no fosilās degvielas tirgus cenām.

Līdz ar fosilās degvielas cenu pieaugumu vienlaikus paaugstinās arī rapšu eļļas degvielas cena. Pēc C.A.R.M.E.N. (Centrales Agrar-Rohstoff-Markenting-und Entwicklungs-Netzwerk e.V) regulāri veiktām aptaujām, 2007. gada februārī litrs rapša degvielas maksāja 0,795 EUR, 2007. gada jūnijā – 0,820 EUR/l, oktobrī – 0,903 EUR/l.

Biodīzeļdegvielas ražotājiem augu eļļa jāiepērk par arvien lielākām cenām. Vidēji pie eļļas ražotāja (bez PVN) 2006. gada janvāra–jūlija mēnešos augu eļļas cena bija 0,56 EUR/l, turpretī 2007. gada jūlijā- decembrī jau ≈ 0,71 EUR/l, bet 2008. gada janvārī – 0,87 EUR/l.

Provizoriskās kalkulācijas liecina - pie sēklu cenas 280 EUR/t un rapšu eļļas preses 6000 darba stundām gadā rapšu eļļas pašizmaksa varētu būt 0,713 EUR/l.

3. Motori arvien pilnīgāk tiek pielāgoti augu eļļas degvielai.

Paplašinās sertificēto firmu skaits, kas veic šo tehnisko pakalpojumu ar garantiju. Lielās traktoru ražotāju kompānijas domā par tīras augu eļļas (AE100) degvielas pielietojumu to ražotajos dzinējos.

Piemēram, firmai John Deere kā vienai no lielākjām pasaules traktoru un kombainu ražotājām ir nodoms pēc dažiem gadiem ražot atbilstošus traktorus ar tīras augu eļļas pielietojumu. Šajos traktoros izmantos vienas bākas moduli bez fosilās dīzeļdegvielas izmantošanas.

Motoru ražotājs Deutz-Fahr un Fendt signalizē, ka sērijveidā būs iespējams ražot tādus dzinējus, kas ir piemērojami auksti spiestai rapša eļļai, izmantojot divu degvielas tvertņu principu (lielākā – augu eļļai, neliela – dīzeļdegvielai).

Latvijā kopš 2007. gada 28. jūlija (MK Noteikumi Nr. 772) noteiktas kvalitātes prasības tīrai rapšu un citu augu eļļai, kura kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes dzinējos. Latvijas apstākļiem tika izmantots vairāku gadu garumā pārbaudi Vācijā izgājušais rapšu eļļas degvielas priekšstandarts – DIN V 51 605. Šai degvielai ir arī akcīzes nodokļa atbrīvojums.

Augu eļļas degvielai tiek radītas arī piedevas. Vācijas tirgū, piemēram, piedāvā aditīvu P100 – rapšu eļļas degvielai un P200 - motoreļļai, lai uzlabotu sadegšanu un lai retāk varētu veikt eļļas maiņu. Tuvojas beigām pētījumi par dažādu faktoru un piedevu-antioksidantu ietekmi uz augu eļļas oksidēšanās stabilitātes paaugstināšanu.