| Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | Mūsu pasākumi | | |||||||||
![]() |
|||||||||
|
Piektdiena, 25. maijs, 2012 Vārdadienas: Anšlavs, Junora Ieeja reģistrētiem lietotājiem Reģistrēties (bezmaksas)Agronomija Graudi Kartupeļi Lini Rapši Lopbarības kultūrasAgroķīmijaLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopībaVideTehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLVSaimnieks.lv apmeklētāji: 0 lietotāji / 14 viesi Seko mums: ![]() ![]() |
Paraugs – Skandināvija Autors: LBL, Elīna Krastiņa, pievienots: trešdien, 07. nov. '07, 15:06 Viens no lielākajiem uzņēmumiem Elejas pagastā – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Latraps” – dibināts 2000. gada 22. aprīlī. Elejas graudu pirmapstrādes kompleksa vadītājs Mārtiņš Dauksts stāsta, ka to dibinājuši divpadsmit lielākie Zemgales zemnieki: „Iecere par šāda veida uzņēmumu, kas piederētu pašiem zemniekiem, lai tie varētu kļūt par pilntiesīgiem tirgus spēlmaņiem, bijusi jau sen.” Tāpat šī ir iespēja zemniekiem piedalīties tirgus cenu diktēšanā. Viens no lielākajiem uzņēmumiem Elejas pagastā – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Latraps” – dibināts 2000. gada 22. aprīlī. Elejas graudu pirmapstrādes kompleksa vadītājs Mārtiņš Dauksts stāsta, ka to dibinājuši divpadsmit lielākie Zemgales zemnieki: „Iecere par šāda veida uzņēmumu, kas piederētu pašiem zemniekiem, lai tie varētu kļūt par pilntiesīgiem tirgus spēlmaņiem, bijusi jau sen.” Tāpat šī ir iespēja zemniekiem piedalīties tirgus cenu diktēšanā. Lielākie Latvijā Lauksaimnieku pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Latraps” pasaulē neesot nekas jauns. „Skandināvijā, piemēram, darbojas vairākas lielas kooperatīvās sabiedrības, tāpēc, veidojot Latvijas uzņēmumu, par paraugu tika ņemtas Skandināvijas kooperatīvās sabiedrības.” M. Dauksts stāsta, ka k/s „Latraps” no neliela divpadsmit biedru uzņēmuma izaugusi par lielāko graudu un rapšu audzētāju kooperatīvo sabiedrību Latvijā. Viņš norāda, ka uzņēmuma darbība tiek attīstīta galvenokārt četros virzienos: ražošanas izejvielu apgāde un konsultācijas, graudu iepirkums un realizācija, tehnikas apgāde un uzturēšana, kā arī graudu un rapšu pirmapstrādes kompleksa darbība. Patlaban k/s „Latraps” ir 430 biedri, kas ir arī uzņēmuma īpašnieki: „Šis ir vienīgais tik liels zemnieku kapitāluzņēmums Latvijā,” teic. M. Dauksts, piebilstot, ka katru gadu uzņēmumu biedru skaits pieaug, jo k/s „Latraps” savu biedru skaitu labprāt palielina. Galvenie priekšnosacījumi, lai uzsāktu darbību uzņēmumā, ir būt zemniekam, kura īpašumā ir zemnieku saimniecība ar noteiktu apsaimniekojamās zemes platību: „Zemniekam, protams, jāaudzē graudi vai rapši, jāiemaksā noteikta biedru nauda, un ar pilnsapulces lēmumu jebkurš var kļūt par mūsu biedru.” M. Dauksts skaidro arī specifisko uzņēmuma struktūru – pilnsapulces, kurās ietilpst visi k/s „Latraps” biedri no padomes, priekšsēdētāja, izpilddirektora un dažādām izpildinstitūcijām. Uzņēmums darbojas visā Latvijā. „Galvenā bāze atrodas Elejā, tagad tiek veidots vēl viens iecirknis Madonas rajona Barkavas pagastā, taču graudus un rapšus mēs iepērkam vairāk nekā desmit vietās Latvijā, un tie zemnieki, kuri pārdod savu produkciju, zina, ka to nopircis „Latraps”,” stāsta graudu pirmapstrādes kompleksa vadītājs M. Dauksts. Attīstībai nepieciešami līdzekļi Līdz šim k/s „Latraps” SAPARD programmas ietvaros piesaistījis finansējumu, lai uzbūvētu graudu glabātuvi. Uzņēmuma īpašnieki vēlas kooperatīvo sabiedrību attīstīt un paplašināt, tāpēc aktīvi domā par naudas līdzekļu piesaisti arī nākotnē. „Esam jau pieteikušies uz Struktūrfonda līdzekļiem,” stāsta M. Dauksts, skaidrojot, ka uzņēmums izmanto arī naudas kredīta iespējas, jo uzsākt uzņēmējdarbību bez kredītiem neesot iespējams: „Ja nu vienīgi kāds mantojis senču brīvos līdzekļus... bet citādāk ir neiespējami pašam iekrāt tik lielas naudas summas, lai nodrošinātu veiksmīgu uzņēmuma darbību.” Kompleksa vadītājs teic, ka liela daļa uzņēmuma iepirkto produktu paliek Latvijas tirgū, tomēr daļa tiek eksportēta: „Mūsu uzdevums ir pārdot zemnieku saražotos produktus par vislabāko cenu – par pasaules cenu, tāpēc graudi un rapši tiek arī eksportēti uz ES un Skandināvijas valstīm. Taču pircējs var būt no jebkuras pasaules valsts.” Šogad uzņēmums pievērsies arī biodīzeļdegvielas ražošanai, un M. Dauksts stāsta, ka tepat Elejā paredzēts būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Problēmas iespējams risināt Ar problēmām nākas saskarties visiem uzņēmējiem jebkurā uzņēmējdarbības nozarē, taču M. Dauksts uzskata, ka ar gribasspēku var pārvarēt visus šķēršļus un sasniegt mērķus. Viņš norāda, ka aktuālākie attīstības kavēkļi mūsdienās ir darbaspēka trūkums, algu un citu izmaksu kāpums, tāpat sarežģījumus sagādā arī neprognozējamais cenu pieaugums. Tomēr vissāpīgākais jautājums esot birokrātija, kas saistīta ar struktūrfondiem: „Nauda jādod tiem, kuri prot ar to rīkoties un ar tās palīdzību veicināt ekonomisko izaugsmi,” uzsver graudu pirmapstrādes kompleksa vadītājs M. Dauksts.
|
JAUNĀ tautas aptauja: Žurnāli:
Aptauja Piena iepirkuma cenu kritums Mani nekustina (1)Nedaudz satrauc (3)Esmu pamatīgās sprukās (1)Par to tikai priecājos (1)![]() |
|||||||