Kādas ir labas skābbarības pazīmes?

Laba higiēniskā kvalitāte, augsts barības vielu saturs, nelielas barības vielu satura svārstības, laba garša.

Vai skābbarības rituļu gatavošanas metode nodrošina augstas kvalitātes rupjās lopbarības sagatavošanu?

Ar skābbarības rituļu tehnoloģiju katru gadu var novākt un sagatavot labas kvalitātes skābbarību vairākas reizes sezonā.

Kādas ir priekšrocības rituļu gatavošanai, salīdzinot ar citām tehnoloģijām?

Katrs ritulis pats par sevi ir skābbarības glabātava, un tas nozīmē, ka no ikkatra lauka var novākt ražu, kad tai ir visaugstākā barības vērtība.

Šī metode nodrošina augstvērtīgu skābbarības izēdināšanu. Saimniekam nav jāgaida, kamēr zāle būs saražojusi pietiekamu masas apjomu, lai varētu piepildīt skābbarības bedri ar zaļo masu.

Kāpēc zāle iepriekš jāvītina?

Iepriekšēja zāles vītināšana, kad tiek sasniegts līdz pat 30–40% sausnas kg, nodrošina vairākas priekšrocības:

augstāku ogļhidrātu koncentrāciju lopbarībā, kas veicina skābbarības pareizu ieskābšanu; nevēlamām baktērijām ir grūti izdzīvot, ja sausnas līmenis pārsniedz 35%; lopbarību ir vieglāk sapresēt un izveidot kārtīgas formas rituļus; jo lielāks ir barības sausnas saturs 1 kg uz vienu rituli, jo zemāki plēves, transportēšanas un uzglabāšanas izdevumi.

Cik ilgi zāles ritulis pirms iepakošanas var atrasties sapresētā stāvoklī?

Zāle dzīvo un elpo tik ilgi, ciktāl tai var piekļūt gaiss. Pēc pāris stundām vien jau tiks patērēts ļoti daudz ogļhidrātu, un zāle burtiski uzkarst. Turklāt veidojas arī ūdens kondensāts, kas kopā ar siltumu pasliktina higiēnisko kvalitāti. Tāpēc zāle būtu jāietin plēvē divu stundu laikā pēc presēšanas.

Kādām īpašībām jāpiemīt plēvei?

Plēvei jāatbilst šādiem nosacījumiem:

jābūt stingrai un izturīgai; jāatstaro siltums – plēvei jābūt gaišai; jāiztur noārdīšanās – svarīga ir aizsardzība pret ultravioletajiem stariem; tā nedrīkst laist cauri skābekli; jānodrošina laba pārklāšanās starp plēves kārtām.

Kā izveidot kompaktus, blīvus rituļus?

Jānodrošina plēves izstiepšanās līdz apmēram 70% uz rituļa;

jānodrošina 50% plēvju kārtu pārklāšanās; jābūt vismaz sešām plēves kārtām (2+2+2); īpaši uzmanīgi jāizturas pret plēvē ietītiem rituļiem, visieteicamāk būtu rituļus tīt blakus uzglabāšanas vietai, tādējādi izvairoties no rituļu papildus transportēšanas un iespējamiem bojājumiem.

Kāda platuma plēve jālieto – 500 vai 750 mm?

Platāka plēve palielina ietilpību iepakošanas laikā un nodrošina mazāku plēvju kārtu savienojumu daudzumu, kas savukārt daudz ciešāk hermetizē ķīpas. Tiek samazināti barības vielu zudumi, jo gaisam nepieciešams pārvietoties starp vairākām plēves kārtām. Pierādīts, ka sešas kārtas 750 mm plēves nodrošina mazākus barības vielu zudumus nekā astoņas kārtas 500 mm plēves.

Cik daudz plēves kārtu jālieto?

Pētījumi Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātē liecina, ka pietiekamu aizsardzību nodrošina sešās kārtās ietīts ritulis. Ar sešām plēves kārtām tiks novērsta rituļu pelēšana, un lopbarības zudumi tiks samazināti līdz minimumam. Zāles masai, kas novākta vēlu vai kas ir ļoti sausa, papildu aizsardzību nodrošinās astoņas plēves kārtas.

Cik svarīga ir uzglabāšanas vieta labam rezultātam?

Vislielākie zudumi, izmantojot rituļu tīšanas tehnoloģiju, ir uzglabāšanas laikā, ja plēvēs ietītiem rituļiem bojājumus rada putni vai dzīvnieki. Katrs ritulis ir vērtīgs, tāpēc nelieli bojājumi dažiem rituļiem kompensē kārtīgi izveidotas un aizsargātas uzglabāšanas vietas izdevumus.

Kā ritulis jāizvieto uzglabāšanas vietā?

Apaļie rituļi: daļa, kurā atrodas vislielākais plēves kārtu skaits, piemēram, gali, tiek novietota uz zemes. Līdz ar to rituļus var uzglabāt stāvus vai atkarībā no sausnas satura sakraut līdz pat 2–3 rindu augstumam. Taisnstūra rituļi jeb kvadrātķīpas: ja rodas kāda ieliekta mala, tā tiek novietota lejup, lai novērstu gaisa kabatas starp plēvi un rituļiem.

Kas ir sēnes un baktērijas?

Gan sēnes, gan baktērijas ir mikroorganismi. Sēnes izplatās ar hifu (pavedienu) palīdzību, kas ir skaidri redzami. Baktērijas izplatās, daloties šūnām, un bieži vien ir daudz sīkākas un nav tik pamanāmas, kaut gan var izveidot redzamas kolonijas.

Kas izraisa sēņu augšanu skābbarības rituļos?

Lopbarībā vienmēr ir nedaudz sēņu sporu. Sēņu sporu daudzumu zāles masā palielina piesārņojums ar augsni, mēslošanas līdzekļu atlikumi un vecās zāles paliekas. Sēnes iedala rauga un pelējuma sēnītēs. Rauga sēnītes var augt, gan piekļūstot, gan nepiekļūstot skābeklim. Ja skābeklis ir pieejams, rauga sēnītes aug ātri un patērē ogļhidrātus, vienlaikus veidojot oglekļa dioksīdu, ūdeni un siltumu. Ogļhidrāti nepieciešami pienskābes baktērijām, lai veidotos pienskābe un samazinātu pH līmeni sagatavotajā masā. Ņemot vērā, ka sēnes konkurē ar pienskābes baktērijām par barības vielām, jānovērš baktēriju veidošanās. Rauga sēnīšu augšana atvērtā vai bojātā skābbarības ritulī ir kā ieeja citiem mikroorganismiem, jo rauga sēnes noārda pienskābi un paaugstina pH līmeni. Rauga sēnes bieži tiek atrastas mitrās vietās skābbarībā.

Pelējuma sēnītes var augt vienīgi tur, kur ir piekļuve skābeklim, bet dažas sugas var augt pat tad, ja skābekļa koncentrācija ir ļoti zema. Pelējuma sēnīšu augšana ķīpā ir pazīme, ka ir bojāta plēve vai presēšanas laikā ķīpas blīvums (kg sausnas/m3) ir pārāk zems. Zems rituļa blīvums nozīmē, ka tajā nokļūst liels gaisa daudzums, kad ritulis tiek iepakots plēvē, nodrošinot labus pelējumu augšanas apstākļus, it īpaši tad, ja skābbarībai ir augsts sausnas līmenis, tātad augsta cukura koncentrācija. Skābbarības sagatavošana, izmantojot pāraugušu un sausu zāli, palielina pelējuma izplatīšanās risku arī hermetizētā ritulī. Pelējuma radītie bojājumi attīstās divos veidos: gan ar pelējuma sēnīšu sporām, kas var radīt elpošanas problēmas, gan arī to toksīnu veidošanās rezultātā, kas var būt toksiski mājdzīvniekiem un var pārnest kaitīgās vielas pat uz pienu. Gan rauga sēnītēm, gan pelējumiem ir labvēlīga lēna iepriekšēja zāles vītināšana, siltuma veidošanās un aizkavēta rituļu ietīšana plēvē. Tīra lopbarība un kārtīgi izplānota ražas novākšanas sistēma ir svarīgi priekšnoteikumi, lai cīnītos pret rauga un pelējumu sēnīšu vairošanos.

Kad ir risks, ka sporas parādīsies skābbarībā?

Sporas ir sēnīšu un baktēriju miera fāze, kas veidojas, kad to augšanas apstākļi kļūst nelabvēlīgi, piemēram, kad ir pārāk augsta temperatūra, trūkst uzturvielu vai ir pārāk augsts sabrukšanas līmenis. Clostridium sporas parasti atrodamas augsnē, bet tās var nokļūt pienā caur skābbarību. Clostridium sporas var izraisīt nepareizu fermentāciju, kad tiek izgatavots siers, tāpēc Clostridium klātbūtne var radīt zemāku piena kvalitāti, tātad būs daudz zemāka piena cena. Sporu atrašanās risks skābbarībā ir tad, kad:

augsne vai mēslojums nokļūst lopbarībā. Ieteicamais rugāju augstums ir 8–10 cm, lopbarība ir mitra un tajā ir zems ogļhidrātu daudzums (<25% sausnas ritulī), bet Clostridium tā ir labvēlīga attīstības vide, lopbarība pirms presēšanas ir ilgstoši vītināta – tiek patērēti ogļhidrāti, ja ķīpas ilgstoši stāv neiepakotas plēvē, augu šūnas elpojot izdala kondensātu un siltumu, līdz ar to radot labvēlīgu vidi Clostridium attīstībai, līdz ķīpas tiek iepakotas plēvē.

Kādas ir konservanta priekšrocības ķīpu/rituļu skābbarībai?

Tas samazina pH līmeni un veicina skābbarības pareizu ieskābšanas procesu; tas samazina sēnīšu un baktēriju vairošanās iespējas skābbarībā; tas saglabā barības vielas, līdz ar to samazina zudumus.

Kad ir ieteicams izmantot konservantus/piedevas?

Ja jāsagatavo augstražīga zāles masa ar augstu proteīna saturu – piedevu lietošana garantē barības vielu saglabāšanos skābbarībā, pateicoties pareiziem skābbarības fermentācijas procesiem; ja ir pamatotas aizdomas, ka zāles masa satur barības bāzi nelabvēlīgajām baktērijām; piedevas būtu jāizvēlas, vadoties pēc rituļu gatavošanas, – tās, kuras derēs vītinātai zāles masai.

Kāpēc Trioplast izstrādājumi sniedz tik pārbaudītas vērtības sajūtu?

Trioplast AB piedalās skābbarības ietinamo rituļu sistēmas attīstībā, kur mēs izstrādājumus pakļaujam tādiem riskiem, kādiem plēve tiek pakļauta fermā. Šie pētījumi ļauj ātrāk pielāgot izejmateriālus, izgatavošanas procesus un sakarā ar to plēves kvalitāti, lai ievērotu izvirzītās prasības. Trioplast AB mērķis ir apmierināt saprātīgas tehniskās prasības attiecībā uz skābbarības rituļu iepakošanu fermā. Trioplast AB bioloģiskā un tehniskā informācija ir paredzēta, lai palīdzētu nodrošināt pareizu lopbarības pārstrādi pirms iepakošanas plēvē. Trioplast AB speciālistu zināšanas iegūtas, sadarbojoties ar Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāti, pētot skābbarības rituļu izgatavošanas metodes. 

 

Sausna, %	20-25	30-35	45-55
Blīvums	100	140	200
Kg sausnas ritulī	140	200	280
Ūdens, kg	545	400	280
Rituļa svars, kg	655	600	560
Rituļu skaits no tonnas sausnas	7,1	5	3,6

 

 

Materiāls tulkots no kompānijas Trioplast AB (Zviedrija) rekomendācijām.