I. Turka: – Kļūdu ir ļoti daudz. Ir gadījumi, kad saimniecībās pārkāpj visus augu aizsardzības lietošanas ieteikumus.

Es brīnos, kā var piecus dažādus preparātus salikt vienā maisījumā, nebaidoties, kas tur iznāks. Augs, uzņemot tādu kokteili, nonāk stresā. Tas būtu tāpat, kā mēs visas zāles, ko dakteris izrakstījis, izdzertu vienā paņēmienā. Visvairāk cieš auga fizioloģija, jo tas stresa brīdī neuzņem ne pesticīdus, ne arī barības elementus no iedotā lapu mēslojuma. Ja visu laiku ir sausums, lapu mēslojums dod saslapinošo efektu – it kā augs būtu aplaistīts. Savukārt mitrā laikā auga atvārsnītes ir vaļā, līdz ar rodas fitotoksisks efekts, var ciest arī iekšējie vadaudi.

Ja zemnieks parēķinātu, cik izdevis par izlietotiem pesticīdiem un smidzināšanu, izrādītos, ka samaksāts vairāk, nekā ieņemts par ražu. Tā bieži vien nauda tiek palaista vējā, bet raža nav tik augsta, kā cerēts. Patiesību sakot, tas ir pārkāpums, jo nav ievērotas rekomendācijas, kā attiecīgie augu aizsardzības līdzekļi un minerālmēsli jālieto.

Mikroelementus nevajag jaukt ar pesticīdiem. Rezultātā var rasties pavisam cita viela. Pievienot slāpekli, fosforu un kāliju ir drošāk, bet, tiklīdz ir mikroelementi, var izkrist nogulsnes (tas jau ir pārbaudīts laboratorijā), un iznākt pilnīgi pretējs rezultāts. Ja vari atļauties lapu mēslojumu, tad atļaujies līdz galam, lai tas dod rezultātus. Vienmēr ir risks  – var iznākt labāk, bet var būt pilnīgi pretējs efekts. Lūdzu, parēķiniet, vai tomēr nenobraukt lieku reizi pa lauku un ar lapu mēslojumu nenosmidzināt atsevišķi? Tas daudziem zemniekiem ir atmaksājies!

Obligāti jāvadās pēc instrukcijas, kas uzlīmēta uz iepakojuma. Ja firma skaidri pateikusi, ka to un to var jaukt, tad viņi uzņemas pilnu atbildību un vielas var jaukt. Nekāds mutisks ieteikums nav ņemams vērā – kas nav rakstīts, tas nav atļauts. Tā ir ķīmija.

Jāņem vērā arī traktora braukšanas ātrums. Braukšanas ātrums smidzinot ir naudas lieta. Tā, kā brauks Vidzemē, kur ir paugurains, nekad nebrauks Zemgalē. No braukšanas ātruma atkarīgs, kāda daļa produkta nokļūs gaisā un augsnē un cik nokļūs uz augiem.

– Vai, neievērojot reglamentu, var ciest arī cilvēka veselība?

– Nenoliedzami, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumu neievērošana ietekmēs negatīvi cilvēku veselību. Tāpēc jau ir rekomendācijas. Reģistrējot augu aizsardzības līdzekli, ir zināms, cik ilgi katrs preparāts saglabājas augsnē, tā sadalīšanās puslaiks, ietekme uz cilvēkiem, uz bitēm, uz zivīm. Šī informācija (tā sauktās Run S frāzes) atrodama iepakojuma iekšlapiņā. Ir firmas, kas nodrošina arī informāciju internetā.

Katram saimniekam, kas rīkojas ar pesticīdiem, noliktavā pie sienas vajadzētu atrasties noteikumiem plakātu veidā par dažādiem drošības pasākumiem – kā tas jau ir Eiropā. Viņam lieku reizi jāatgādina, cik tālu no ūdenskrātuves drīkst smidzināt ar konkrēto preparātu, vienmēr jau grāmatu nemeklēs un, strādājot ar ķīmiskām vielām, uz atmiņu nevajadzētu paļauties.

Ja ievēro visus noteikumus – precīzi nosver rekomendējamo devu, nevis ieber vai ielej uz aci, kā arī ievēro smidzināšanas reizes, tad nebūtu jācieš ne augam, ne cilvēkam.

 

Komentārs

Inese Margeviča, Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktore:

„Nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošana nav problēma tikai Latvijā. Visā Eiropā notiek cīņa gan pret nereģistrētu AAL, gan pret reģistrētu AAL pakaļdarinājumu, viltojumu lietošanu.

Nereti gadās, ka nereģistrēto/nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatītāji ierodas pie zemniekiem tieši sētā un piedāvā augu aizsardzības līdzekļus par vilinoši zemām cenām, taču šādās reizēs ir vērts padomāt par sekām, kādas var radīt šādu augu aizsardzības līdzekļu iegādāšanās un lietošana. Kurš var garantēt, ka lētāk nopirktas AAL kanniņas saturs atbilst tam, kas uz tās rakstīts?

Augu aizsardzības līdzekļu un to darbīgo vielu izvērtēšana un reģistrācija ir divpakāpju process  – darbīgās vielas tiek izvērtētas Eiropas līmenī un rezultātā iekļautas vai neiekļautas Eiropā reģistrēto darbīgo vielu sarakstā. Augu aizsardzības līdzekļus izvērtē un iekļauj savos reģistros katra dalībvalsts.

Arī Latvijā, pirms kādu augu aizsardzības līdzekli atļauj lietot (tas tiek reģistrēts), to izvērtē. Tikai tad, kad augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas pieteicējs iesniedzis visus nepieciešamos pētījumus (vairāk nekā 100), tiek sākts augu aizsardzības izvērtēšanas process.

Katra augu aizsardzības līdzekļa reģistrācija ir ilgs un zinātniski izvērtēts process, kas balstīts uz pētījumiem, sabalansējot iespējamo risku un lietderību. Ja novērtējuma rezultātā tiek konstatēts, ka augu aizsardzības līdzeklis un tā atliekas neizraisa tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, tikai tad tiek pieņemts lēmumspar tā reģistrāciju. Šāda augu aizsardzības līdzekļa reģistrācija nozīmē, ka tas, lietots atbilstoši augu aizsardzības līdzekļa lietošanas instrukcijas prasībām, neizraisīs nepieļaujami nelabvēlīgu ietekmi uz vidi (ņemot vērā tā spēju nonākt ūdenskrātuvēs, īpaši gruntsūdeņos un dzeramā ūdens krātuvēs, kā arī nelabvēlīgi neietekmēs zivis, bites, putnus utt.) un cilvēku veselību (gan to, kas strādā ar augu aizsardzības līdzekļiem, gan patērētājiem – tiem, kas lieto pārtikā lauksaimniecības produkciju).

Ja tiek lietots nereģistrēts/viltots augu aizsardzības līdzeklis, šādu garantiju nav. Labākajā gadījumā tas var nebūt pietiekami efektīvs, sliktākajā – var radīt vides piesārņojumu un risku patērētājiem. Ja atbildīgās institūcijas konstatē pārsniegtus vai neatļautus darbīgo vielu daudzumus augu produktos, saražoto produkciju var likt izņemt no tirgus un pat iznīcināt.

Par šiem riskiem tiek stāstīts arī mācībās augu aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanai tiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kas lieto pirmās un otrās klases augu aizsardzības līdzekļus. Šie augu aizsardzības līdzekļu lietotāji zina arī to, ka šādu Latvijā nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kā arī to iegādāšanās nelicencētās tirdzniecības vietās ir normatīvo aktu pārkāpums un ir sodāma rīcība."