Kā ziņots, EP regula paredz, ka piena apjoms, par kuru varēs vienoties sarunās starp ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem, nedrīkstēs pārsniegt 3,5% no kopējā Eiropas Savienības saražotā piena apjoma un 33% no kopējā dalībvalsts piena apjoma vai 45% no piena apjoma dalībvalstīs, kur saražotā piena apjoms ir mazāks nekā 500 000 tonnu. Lai jaunā regula stātos spēkā, tā oficiāli jāapstiprina Eiropas Padomei. Tā būs spēkā līdz 2020.gada jūnijam.

"Regulas noteikumi nebūs izdevīgi ne zemniekiem - piena ražotājiem, ne arī piena produktu patērētājiem. Piens no piena ražotājiem, visticamāk, tāpat tiks iepirkts par tirgus cenu. Vienīgi ražotāju organizāciju dalībnieki - kooperatīvi, savstarpēji vienojoties, centīsies uzturēt augstāku piena cenas līmeni, gūstot papildus ienākumu. Rezultātā par to samaksās gala patērētājs," sacīja Šolks.

Viņš arī norādīja, ka jau patlaban Latvijā gan piena ražotājiem, gan arī piena ražotāju kooperatīviem ir vērā ņemama tirgus vara attiecībā pret piena pārstrādes uzņēmumiem.

"Jārēķinās, ka Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs ir radikāli atšķirīga situācija piena nozarē. Mēģinājums piemērot atsevišķu dalībvalstu veiksmīgus modeļus nozarē ne vienmēr var būt labākais risinājums visiem. Jāņem vērā, ka kooperācija atsevišķās vecajās dalībvalstīs ir ar 100 gadu senu vēsturi, tā nav pārdzīvojusi padomju laika sistēmu. Mākslīga atsevišķu uzņēmējdarbības formu ieviešana, kā arī šādas sistēmas īpašs atbalsts kropļo godīgu konkurenci nozarē, bet var būt instruments sociālas spriedzes radīšanai," akcentēja Šolks.

Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs uzvēra, ka regulas grozījumu ieviešana vai neieviešana "būtu jāatstāj katras dalībvalsts ziņā, kā tas noteikts par līguma slēgšanu starp piena pircēju un pārdevēju".

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība ir dibināta 1995.gadā. Tā apvieno 14 piensaimniecības un pārstrādātājus, gada laikā iepērkot un pārstrādājot 90% Latvijā iegūtā piena. Savienības vidū ir piena pārstrādes uzņēmumi AS "Rīgas piena kombināts", AS "Rīgas piensaimnieks", AS "Limbažu piens", AS "Smiltenes piens", AS "Krāslavas piens" un citi.