Latvijai
ir izdevies pārliecināt Eiropas Komisiju (EK) un pārējo dalībvalstu ekspertus
par kūpināto šprotu tradicionālajām un vienlaikus specifiskajām īpašībām, kas
neļauj likt vienādības zīmi starp kūpinātām šprotēm un pārējo kūpināto zivju
produktu grupu. Proti, šodien, 11. oktobrī, Briselē EK ekspertu darba grupas
„Vides un industriālais piesārņojums pārtikā” sanāksmē izskatīts Latvijas zivju
apstrādes nozarei būtiskais jautājums par policiklisko aromātisko ogļūdeņražu
(PAO) pieļaujamo normu šprotēs. Sākotnējais regulas projekts, kas tika
apspriests pavasarī, paredzēja būtisku benzo(a)pirēna pieļaujamās normas
samazinājumu kūpinātu zivju produktos.
Kā
zināms, Zemkopības ministrijas un Ārlietu ministrijas mērķis ir panākt atļauju
Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem turpināt ražot kūpinātas šprotes ar
tradicionālo tehnoloģiju pēc vairāk nekā simts gadus senām tradīcijām,
saglabājot patērētāju iecienītās kūpināto šprotu tradicionālās garšas, krāsas
un smaržas īpašības, vienlaikus nodrošinot arī pienācīgu patērētāju veselības
aizsardzību. Abu ministriju ieguldītais darbs ir devis pozitīvus rezultātus, jo
šobrīd EK piedāvātajā un darba grupā apspriestajā regulas projektā kūpinātas
šprotes ir izdalītas atsevišķi no pārējo kūpināto zivju grupas. Pašreizējais EK
projekts paredz, ka arī pēc 2014. gada 1. janvāra benzo(a)pirēna pieļaujamā
norma šprotēs paliks līdzšinējā līmenī, bet pārējiem kūpinātu zivju produktiem
tā tiks samazināta vairāk nekā divas reizes. EK sagatavoto jauno regulas
projektu pēc šīsdienas sanāksmes nodos apspriešanai iesaistītajām
organizācijām, balsojums par dokumentu plānots nākošā gada sākumā.
Jau
ziņots, ka šā gada jūnijā EK misija Latvijā pārliecinājās, ka Latvijas
zivrūpnieki ir pilnveidojuši šprotu ražošanas tehnoloģiju. EK misija secināja,
ka ražotāji, ievērojot labas ražošanas prakses nosacījumus, var izpildīt
pašreiz spēkā esošo benzo(a)pirēna normu.
Ieeja reģistrētiem lietotājiem
