Atsevišķi būvnieki uzvarējuši pašvaldību izsludinātajos konkursos skolu, pirmsskolas izglītības iestāžu un citu sabiedrisku ēku remonta, siltināšanas un cita veida darbu veikšanai, taču tagad spiesti risināt dažādus sarežģītus jautājumus. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu būvniecības apjomi ir ievērojami auguši, un būvnieki saskaras ar jaunu problēmu – trūkst kvalificēts darbaspēks. Vēl viena problēma, ko izjūt būvnieki un līdz ar to projekta pasūtītāji – pieaug darbaspēka izmaksas. Arī būvmateriāliem vērojams ražotāju noteiktais cenu pieaugums. Līdz ar to projektu nav iespējams realizēt ar konkursā nosolīto projekta izpildes cenu. Lai neciestu zaudējumus, atsevišķi būvnieki pārkāpj pērn Latvijā pieņemtos noteikumus, kas paredz, ja ēku siltina par Eiropas Savienības vai valsts, pašvaldības līdzekļiem, siltināšanas materiāliem jābūt sertificētiem atbilstoši “ETAG 004” standartam. Tāpat tiek mainīti un pārskaņoti projektos iekļautie materiāli. Iepriekšminētie apstākļi nobīda objektu laicīgu nodošanu pasūtītājam, secinājis veikalu tīkla K–Rauta biznesa klientu nodaļas vadītājs Dzintars Balodis.

 “Mēs kā būvmateriālu tirgotāji labi redzam situāciju sabiedrisko ēku būvniecībā vai to remontā, jo sadarbojamies gan ar vairākiem Latvijas vadošajiem būvniekiem, gan nelielām būvniecības firmām. Aizvien biežāk rodas situācijas, kad objektā iesaistītie apakšuzņēmēji pieprasa no mums saviem finanšu rādītājiem neatbilstošus kredītlimitus un esam spiesti atteikt materiālu piegādi. Atsevišķos gadījumos būvfirmas meklē citas finansējuma iespējas, taču tas preču piegādi padara grūti plānojamu. Bieži vien šādās reizēs ģenerāluzņēmumi spiesti paši iegādāties būvmateriālus, savukārt apakšuzņēmēju uzdevums paliek tikai darbu izpilde. Ja remontdarbi kavējas, zaudētāji ir visi. Būvniecības kompānija, kurai var nākties samaksāt līgumsodu objekta nodošanas kavēto termiņu dēļ, pasūtītājs, kurš nevar laikā uzsākt ēkas ekspluatāciju. Kā arī materiālu piegādātāji, kuriem jāspēj operatīvi plānot materiālu piegādes, izpildīt klienta pēkšņās un mainīgās prasības,” stāsta veikalu tīkla K-Rauta biznesa klientu nodaļas vadītājs Dzintars Balodis.

Piemēram, remontdarbi iepriekš minēto iemeslu dēļ aizvien turpinās vairākās vispārizglītojošās mācību iestādēs Daugavpilī, Rēzeknē.

Kopumā redzams, ka daļa būvnieku sabiedrisko ēku remontu vai renovāciju vēlas paveikt iespējami lētāk, un kvalitāte bieži vien paliek otrajā plānā.

Tomēr daudzos K–Rauta sadarbības objektos darbi notiek sekmīgi, piemēram, kā Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra un Austrumlatvijas pašvaldību radošo pakalpojumu centra jaunbūve, energoefektivitātes paaugstināšana Latvijas novadu skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs, Vaivaru rehabilitācijas centra pārbūve, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas fasādes un jumta siltināšana.

Būvnieki atzinīgi novērtē sadarbību ar veikalu tīklu K–Rauta, jo katram būvniekam vienmēr ir pieejams savs tirdzniecības pārstāvis un notiek regulāras tikšanās ar viņu. Savukārt klientu apkalpošanas nodaļā konsultanti sagatavo individuālus piedāvājumus katram būvniekam, amatniekam vai cita veida darba veicējam. Preču sortiments un pieejamība K–Rauta veikalos veidots tā, lai klienti var nokomplektēt visu nepieciešamo – sākot no ēkas pamatiem līdz atslēgai, tāpat dārzam un pārējai saimniecībai nepieciešamo.

Veikalu tīkls K–Rauta specializējas būvniecības, dārza, saimniecības preču, darba rīku un iekārtu tirdzniecībā. Uzņēmuma speciālisti sniedz arī dažādus pakalpojumus kā krāsu tonēšana, interjera dizaina projektu izstrāde, kokmateriālu zāģēšana, tāmēšana u.c. Latvijā strādā astoņi K–Rauta veikali Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Tukumā un Madonā, kas nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. K–Rauta ir Ziemeļeiropas vadošā būvmateriālu, mājas un dārzu preču tirdzniecības uzņēmuma Rautakesko īpašums. Rautakesko ietilpst Kesko grupā, kas Baltijas jūras reģionā aptver vairāk nekā 2000 vienota tīkla veikalus.