Uz kopējā saspīlējuma fona un vērojamo valsts nespēju realizēt pat patiešām nepieciešamās būvniecības ieceres (nerunājot par koncertzālēm un citām iecerēm ko var atlikt) šķiet, ka nekas spīdošs nav gaidāms. Tomēr vai ļaujot nogrimt attīstītājiem un, galvenais, IKP stimulētājiem būvniekiem netiks radīts lielāks ļaunums ilgtermiņā un vēl vairāk šķēršļu atveseļošanās posma sākumam?

Ir pilnīgi skaidrs, ka apturēts projekts, zem kura esošā zeme vairākus gadus atpakaļ nopirkta par bargu naudu un daļa būvniecības veikta šīs nozares cenu “buma” laikā vairs peļņu nevienam nenesīs. Tātad, gan attīstītājiem, gan bankām valsts iejaukšanās nosacīti varētu kļūt kā glābšanas riņķis, lai no neveiksmīgas biznesa ieceres aizietu ar pēc iespējas mazākiem mīnusiem.

Neapšaubāmi, ir “škrobe”, ka caur iepriekšējo gadu “uzdzīvotāju” (attīstītāju un banku) glābšanu ir jārunā par kopējās situācijas uzlabošanu. Taču, valstij pārņemot nepabeigtus būvprojektus, var tikt radītas darba vietas un veikta mums tik svarīgās būvniecības nozares stimulācija (kopā ar visām tai pakļautām sfērām: būvmateriālu ražošana, apstrāde, transports, tirdzniecība utt). Galu galā, kaut vai SVF aizdevums taču ir paredzēts šādiem mērķiem?

Ko darīt ar uzcelto? Ar dzīves vietu saistītās grūtībās nonākušiem un pašvaldību dzīvokļu rindās stāvošajiem būtu ko teikt…