---

---

Seminārs tiek organizēts projekta „AFO – activating private forest owners to increase fuel supply” ietvaros. AFO projekta uzdevums ir rast efektīvāko veidu privāto mežu īpašnieku iesaistīšanai bionerģijas ražošanā, tādējādi sekmējot gan privāto mežu īpašnieku un lauku reģionu ekonomiku, gan atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Projekts, kura ilgums ir trīs gadi, savu darbību uzsāka pērnā gada oktobrī. Projektā iesaistītas 8 organizācijas no 6 valstīm: Somijas (projekta koordinators), Francijas, Anglijas, Slovēnijas, Austrijas un Latvijas. Latvijā projektu pārstāv SIA „Vides projekti”.
Projekta sadarbības partneri ir no valstīm, kur ir liels privāto meža īpatsvars. Sākotnēji tiks analizēts meža biomasas patreizējais un potenciālais piedāvājums, meklētas iespējas, kā palielināt piedāvājumu tieši no privātā meža sektora. Andis Lazdiņš no Latvijas mežzinātnes institūta ‘Silava” semināra dalībniekus informēja par meža biomasas izmantošanu biokurināmā ražošanā. Veiktie aprēķini liecina, ka Latvijā tehniski pieejamie meža biokurināmie resursi ir 2,6 milj. tonnas gadā, kas ir 63 % no potenciālā apjoma. Lai arī mežizstrādes atlieku izmantošana pēdējo trīs četru gadu laikā ir strauji attīstījusies, šajā sektorā privāto meža īpašnieku ir ļoti maz. Attīstoties biokurināmā tirgum, šķeldas sagatavošana jaunaudzēs varētu būt laba motivācija mežu kopšanai.
Runājot par biomasas patēriņa attīstību Latvijā, Andris Ziemelis (SIA „BIKO – LAT”) uzsvēra, ka drīzumā koksnes plūsma pasaulē varētu mainīties. Skandināvijā celulozes un papīra ražošana nebūs aktuāla, tā pārvietosies uz siltākām zemēm, kur koks aug ātrāk. Līdz ar to būs koksnes pārpalikums, kas varētu pārvietoties uz enerģētisko sektoru. Gaidāms, ka Anglija būtiski palielinās pieprasījumu pēc biomasas. Tas no 2013. gada varētu sasniegt 30 milj. tonnas gadā. Salīdzinājumam - 2009. gadā no Latvijas eksportēts 4,7 milj. tonnas! Pieprasījums pēc biomasas Eiropā palielinās, un Latvija būs aktīvs spēlētājs biomasas piegādē. Drīzumā ir gaidāma resursu pārdale starp granulu ražotājiem un šķeldu ražotājiem, kas veicinās cenu kāpumu. Tomēr jāņem vērā, ka tas nebūs būtisks (pārspīlēts), jo Latvijas ražotāji konkurē ar pasaules (Dienvidamerikas, Krievijas) biomasas ražotājiem.
Valsts meža dienesta pārstāvis Jānis Renga klātesošos iepazīstināja ar meža īpašumu struktūru Pārgaujas novadā. Patreizējās privāto meža īpašumu tendences liecina, ka vairums meža īpašniekiem interese par pilnīgu meža potenciāla izmantošanu ir niecīga. Vidējā meža īpašumu platība ir 12…13 hektāru, kas ir pārāk maza, lai no tās varētu gūt peļņu, pārdodot biokurināmo. Nepieciešama īpašumu apvienošanās saimnieciskajai darbībai, lai biokurināmā ieguve būtu ekonomiski izdevīga un piedāvājums būtu interesants lielajiem uzņēmumiem. Patreizējās meža īpašnieku organizācijas to nav veikušas, nākotnē viens no risinājumiem varētu būt pašvaldību iesaistīšanās. Tas būtu reāls labums gan pašvaldībai, gan pašvaldības iedzīvotājiem. Pie tam pašvaldībā strādā meža īpašniekiem zināmi cilvēki, kuri ieguvuši uzticību. Nepieciešams panākt meža īpašnieku ieinteresētību un ekonomisko izdevīgumu.
Matti Virkkunen (Somija) norādīja, ka projektā tiek izmantota Somijas un Austrijas pieredze. Tās ir valstis, kur privātie meža īpašnieki visai aktīvi iesaistījušies bioenerģijas tirgū. Kā konkrēti piemēri tika minēti Toivakkas pilsētas un Kuortane apgabala katlu mājas, kuru apgādi nodrošina resursi no privātajiem mežiem. Jāatzīmē, ka Toivakkanā tieši pašvaldība ir tā, kas investēja katlu mājas celtniecībā.
Maira Jēgere (SIA „Vides projekti”) iepazīstināja ar pirmajiem meža īpašnieku aptaujas rezultātiem. Pašreiz iegūtas 48 anketas, no kurām lielākā daļa – Cēsu rajonā. Aptaujā noskaidrots, ka 90 % no respondentiem ir apmierināti ar sava meža patreizējo apsaimniekošanu. Aptaujās tiek noskaidroti iemesli, kādēļ pēdējos piecos gados īpašnieki nav veikuši mežizstrādi un kādēļ to neplāno arī turpmāk. Aptuveni 70 % meža īpašnieku norādīja, ka tuvākā laikā plāno mežizstrādes aktivitātes, bet tikai 36 % - ka ir ieinteresēti kļūt par piegādātāju siltumražošanas kompleksam. Jautāti par nosacījumiem, kas būtu nepieciešami, lai īpašniekiem būtu vēlme iesaistīties bionerģijas tirgū, kā galvenie tika minēti ekonomiskie aspekti. Nereti meža īpašnieku atbildes liecina arī par nezināšanu un neizpratni par bionerģijas tirgu. Lelde Vilkriste
Sagatavots pēc www.mezi.lv informācijas.

---

---

Ievietot komentāru:

Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!