Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | Mūsu pasākumi |
Sākums | Notikumi | Katalogs | Sludinājumi | Foto | Video | Noderīgas saites | Satura abonēšana | Žurnālu abonēšana | Meklēšana  

Piektdiena, 31. oktobris, 2014
Vārdadienas: Valts, Rinalds, Rinalda
 Ieeja reģistrētiem lietotājiem
 Reģistrēties (bezmaksas)
AgronomijaAgroķīmijaLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopībaVideTehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLV
Saimnieks.lv apmeklētāji:
0 lietotāji / 16 viesi

Seko mums: 

Meliorācija Latvijā. Kas notiek pašlaik?. SaimnieksLV 2008.gada jūnijs

Autors: SaimnieksLV , pievienots: pirmdien, 24. nov. '08, 16:00

Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā par vidēji 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 mm un vairāk. Tādēļ Latvijā aptuveni 90% zemju cieš no pārlieku mitruma. Nepietiekama augsnes mitruma regulēšana zemes īpašniekiem traucē efektīvi izmantot galveno ražošanas līdzekli – zemi –, lietojot jaunas tehnoloģijas un samazinot ražošanas izmaksas.


Latvijā meliorācija veikta aptuveni 1,6 miljonos ha lauksaimniecībā izmantojamo zemju, tajā skaitā applūstošo zemju mitruma režīma regulēšanai izbūvēti 53 polderi ar kopplatību 50 tūkstoši ha. Latvija ir bagāta ar mežiem, bet apmēram puse mežu cieš no mitruma. Meliorācija veikta vairāk nekā 0,5 miljonos ha meža zemju. Pamatā ar vaļējo grāvju tīklu nosusināts ap 50% meža zemju, bet aptuveni puse meža zemju meliorācijas sistēmas susinātājgrāvju un novadgrāvju ir aizauguši, pielūžņoti vai degradēti ar bebru aizsprostojumiem. Paaugstināta riska apstākļos ir polderu platības, jo lielākā daļa to hidrotehnisko būvju (aizsargdambji, sūkņu stacijas, regulatori) ir pārsniegusi paredzēto kalpošanas laiku, un ir nepieciešams to remonts, atjaunošana vai iekārtu nomaiņa.

Zemes reformas rezultātā zemes īpašniekiem bez maksas tika nodotas meliorācijas sistēmas vairāk nekā 1,1 miljona ha platībā (71%), uzliekot tiesisku atbildību par to ekspluatāciju un uzturēšanu. Savulaik meliorēti tika lielie lauku masīvi 100 un vairāk hektāru platībā, taču, īstenojot zemes reformu, netika ņemts vērā izbūvēto meliorācijas sistēmu konfigurācija un to ietekme uz blakus platībām, tādējādi jaunajiem meliorācijas sistēmu īpašniekiem sarežģījot šo sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas iespējas.

 

Par pašreizējo situāciju meliorācijā un nākotnes perspektīvu uz sarunu aicinājām Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Zemes izmantošanas nodaļas vadītāja vietnieku Valdi Pētersonu.

 

– Kāda ir pašreizējā situācija meliorācijas nozarē Latvijā?

– Meliorācijas sistēmas ir novecojušas, jo tās būvētas pirms 20–30 gadiem. Valsts budžeta līdzekļi līdz šim tikai daļēji nodrošināja meliorācijas sistēmu uzturēšanu nepieciešamajā tehniskajā līmenī. 15% meliorēto platību meliorācijas sistēmu vairs nedarbojas projektētajā režīmā. Līdz ar to nepieciešams atbalsts lauksaimniecībā izmantojamo zemju efektīvas apsaimniekošanas veicināšanai, kā arī meliorāciju sistēmu uzturēšanai lauksaimniecībā izmantotajās produktīvajās zemēs un meža zemēs.

Viena saimnieka rīcībā vairs nav tik lielu sistēmu, kādas bija kolhoza laikos. Tagad zemes kopšana ir katra saimnieka paša ziņā. Kopš deviņdesmito gadu sākuma jaunu meliorācijas sistēmu veidošana nenotiek vispār vai arī, ja notiek, tad ļoti niecīgos apmēros. Pamatā to dara ārvalstu zemes īpašnieki. Notiek tikai esošo sistēmu uzturēšana, rekonstrukcija un renovācija. Padomju laikā meliorācijas sistēmu būvēšana un uzturēšana tika nodrošināta 100% no valsts līdzekļiem.

– Vai tas ir dārgi vai arī privātie zemes īpašnieki nav sapratuši, ka meliorācijas sistēmas būtu jāuztur kārtībā?

– Abējādi. Tas ir dārgi. Zemes uzturēšanas izmaksas ir pārāk augstas, lai vēl varētu atlicināt meliorācijai. Ārvalstu zemes īpašnieki to var atļauties, kā arī lielo saimniecību īpašnieki, kuri saprot to kā ilgtspējīgu ieguldījumu, kas atmaksāsies nākotnē. Mazo saimniecību īpašniekiem resursu pietrūkst, kā arī cilvēkiem nav īsti skaidra vajadzība pēc meliorācijas.

– Pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas, uz 2002. gada 1. janvāri nosusināšanas sistēmu remonts vai rekonstrukcija bija nepieciešama vairāk nekā 230 tūkstošiem hektāru lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību.Kā ir tagad?

– Meliorācijas sistēmai ir savs kalpošanas laiks, un to bez speciālas izpētes un aprēķinu veikšanas ir grūti pateikt. Šāda informācija var būt precīza un var arī nebūt. Pienācis laiks veikt meliorācijas sistēmu inventarizāciju, lai uzzinātu, kas ir palicis, kas ir labi, kas jālabo, kas aizaudzis. Tas būtu jādara Lauku atbalsta dienestam. Diemžēl meliorācijas sistēmu inventarizācijai trūkst līdzekļu.

Kas mainīsies nozarē pēc SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” nodibināšanas?

– Ar šā gada 1. janvāri stājās spēkā grozījumi Meliorācijas likumā, kas paredz, ka valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošinās valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Šāda sabiedrība tika izveidota tādēļ, ka ES fondu apgūšana nepieļauj, ka izpildfunkcija un kontroles funkcija atrodas vienā iestādē, iepriekš Lauku atbalsta dienestā. Līdz ar to Lauku atbalsta dienests kvalitatīvāk varēs veikt meliorācijas nozares kontroles un uzraudzības funkcijas, nodrošināt meliorācijas kadastra veikšanu, arhīva uzturēšanu un projektu vadību, kuri īstenoti, piesaistot ES un valsts finansējumu.

Pašlaik SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” ir nokomplektēts personāls. Visi piesaistītie kadri ir speciālisti meliorācijas nozarē. Notiek funkciju un dokumentācijas pārņemšana no Lauku atbalsta dienesta. Uzņēmumā strādās ap 40 darbinieku. Tiks veidoti atbalsta punkti četros reģionos. Centrālajā aparātā strādās četri darbinieki, četri darbinieki katrā reģionā, viens speciālists katrā rajonā.

Ko dara Zemes meliorācijas jautājumu konsultatīvā padome?

– Meliorācijas jautājumu konsultatīvā padome ir padomdevēju orgāns. Tās sastāvā ir vairāki meliorācijas speciālisti ar vairāku desmitu gadu darba pieredzi, zinātnieki, būvnieki, celtnieki. Jebkurš jautājums, ko ierosina Zemkopības ministrija attiecībā uz meliorācijas nozari, tiek izskatīts šajā komisijā. Padome pilda padomdevēja un konsultatīvās funkcijas.

Ar ko nodarbojas Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Zemes izmantošanas nodaļa?

– Mūsu pārraudzībā ir likumdošanas jautājumi, kas saistās ar zemes izmantošanu, lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārraudzību un meliorācijas sistēmu būvniecību saglabāšanu un ekspluatāciju, kā arī vidi saudzējošu lauksaimniecības metožu un lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumu izstrāde.

Šajā nolūkā nodaļa, līdzās citiem pienākumiem, izstrādā valsts subsīdiju un investīciju programmu meliorācijas sistēmu uzturēšanai un augsnes ielabošanai, sagatavo tiesību aktu projektus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformāciju un veic tās pārraudzību. Izstrādā priekšlikumus un metodiski vada meliorēto zemju inventarizāciju.

– Kā būtu jārīkojas zemes īpašniekam (nomniekam), lai uzturētu meliorācijas sistēmu?

– Uz zemes un īpašnieku un nomnieku attiecas MK noteikumi Nr. 272 „Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”. Šajos noteikumos ir konkrēti pasākumi un laiki, kādos tie veicami, lai koptu un uzturētu meliorācijas sistēmas pienācīgā kārtībā.

– Kas to kontrolē?

– To dara Lauku atbalsta dienests. Lai gan Lauku atbalsta dienests vairāk darbojas kā ES un valsts atbalsta maksājumu administrators, viens no kritērijiem par atbalsta maksājumu piešķiršanu ir meliorācijas sistēmu stāvokļa izvērtēšana. Ja šīs sistēmas nav atbilstošā kārtībā, atbalsta maksājuma apjoms tiek samazināts.

Kas ir lielākie meliorācijas sistēmu bojātāji?

– Savlaicīga nekopšana, koku, krūmu un nezāļu saknes, ar kurām aizaug sistēmas. Patvaļīga būvniecība – liela daļa lauku teritoriju iestiepjas pilsētās, tās tiek apbūvētas, grāvji aizbērti pēc pašu zemes īpašnieku ieskatiem un izpratnes. Patlaban trūkst nosacījumu, kas nepieļautu patvaļīgu ainavas veidošanu.

Liela problēma ir arī bebri, kas meliorācijas ūdensnotekās taisa aizsprostus. Pašlaik tie ir tik ļoti savairojušies, ka tas jau kļūst katastrofāli. Uzskats, ka meliorācija veicinājusi bebru savairošanos, manuprāt, nav pareizs. Ja sistēmas tiek koptas un uzturētas, izcirsta bebru barības bāze – koki un krūmi –, bebram tur nebūs ko darīt. Ja netiek kopts, pļauts, veidojas kādi noteces traucējumi, arī bebram tur ir ko darīt, lai veidotu savus aizsprostus un dambjus.

– Kas tagad kopj meliorācijas akas?

– Tas jādara zemju īpašniekiem, uz kuru zemēm ir šīs akas. Tas ir noteikts jau minētajos MK noteikumos par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu. Katram pašam jārūpējas par savām akām, pavasarī jāapskata, jāpielabo, ja izgrūstīts ar arklu, utt. Tas ar laiku noteikti atmaksāsies. Ja no 50 ha trīs ha atrodas zem ūdens, graudu raža, ko zaudē, ir lielāks finansiāls zaudējums, nekā varbūt ieguldīt pārdesmit latu, lai sakārtotu sistēmu.

– Varbūt zemniekiem nepieciešamas kādas mācības, informācija par to, kā rūpēties par meliorācijas sistēmām?

– Jā, iespējams. 2005. gadā mēs izstrādājām rokasgrāmatu „Meliorācijas sistēmu uzturēšana”, kur visi galvenie uzturēšanas principi bija vienkārši aprakstīti un arī uzzīmēti. Arī to tiesiskais pamatojums. Tagad būtu nepieciešams šo rokasgrāmatu atjaunot un izdot atkārtoti, lai interesentiem būtu informatīvs materiāls. Rokasgrāmata tika izstrādāta kopīgi ar konsultatīvo padomi un nozares speciālistiem.

Pašlaik jebkura jautājuma skaidrošanā var vērsties Lauku atbalsta dienestā. Visiem zemju īpašniekiem vajadzētu būt „Zemes īpašuma meliorācijas pasei”, kurai pievienots meliorācijas sistēmu būvju un ierīču izvietojuma plāns. Vadoties pēc šā plāna, var nekļūdīgi atrast attiecīgās būves gan virs zemes, gan zem zemes.

Ja kādam zemes īpašniekam šādas pases nav, jāvēršas Lauku atbalsta dienestā. Neviena cita institūcija šādas pases neizsniedz. Iespējams, zemes īpašniekiem mainoties, meliorācijas pase ir noklīdusi.

Ko darīt zemes īpašniekam, ja viņš ir izlēmis, ka viņa zemes gabalu vajag meliorēt? Vai nepieciešamas kādas atļaujas?

– Ar šo ideju jāvēršas Lauku atbalsta dienestā, kas izvērtēs, kā to darīt un vai tas ir nepieciešams. Ja būs vajadzīgs, paskaidros, kā to veikt un kāds atbalsta apjoms pieejams no valsts.

– Cik lielus līdzekļus meliorācijai piešķir valsts?

– Katru gadu privātajiem zemes īpašniekiem kā kopējais atbalsts no valsts bija 0,5–1,5 miljoni latu. Valsts meliorāciju sistēmu uzturēšana un renovācija budžetā bija iezīmēta atsevišķi. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas darbu izmaksas ik gadu pieaug, un ar nemainīgu ikgadēju finansējumu izpildes apjoms katru gadu ievērojami samazinājās.

Lauku attīstības programmā 2007.–2013. gadam ieplānotajā aktivitātē „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” turpmākajiem pieciem gadiem meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai lauksaimniecības un meža zemēs plānoti 34 miljoni eiro. Šīs aktivitātes laikā tiks atbalstīta meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija lauksaimniecības zemēs, kā arī meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija meža zemēs. Atbalsta saņemšanai lauksaimniecības zemēs varēs pieteikties komersanti, fiziskās personas, zemnieku saimniecības un pašvaldības. Uz atbalsta saņemšanu meža zemēs varēs pretendēt privātie meža zemju īpašnieki, pašvaldības vai pašvaldību meža zemju apsaimniekotāji un akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži”, ja projekts tiks realizēts kopā ar vienu vai vairākiem privāto meža zemju īpašniekiem vai pašvaldību. Atbalsts tiks sniegts tām meliorācijas sistēmām, kas būs reģistrētas meliorācijas kadastrā.

MK noteikumi par šā pasākuma īstenošanu pašlaik atrodas starpministriju saskaņošanas stadijā. Paredzētais publiskā finansējuma apjoms ir līdz 75% attiecināmo izmaksu apjoma, ja tiek veikta viena īpašnieka, koplietošanas un pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija, un 100% apjomā, ja tiek veikta valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija.

Programmā piešķirtais finansējums ļaus noturēt meliorācijas sistēmas līdzšinējā līmenī. Nozares attīstībai, protams, būtu nepieciešams lielāks finansējuma apjoms.

– Kurš tagad praktiski kopj meliorācijas ūdensnotekas?

– Privātīpašnieki kopj paši. Pašvaldības pašas rod līdzekļus, finansējumu un darbaspēku. Koplietošanas meliorācijas sistēmas ir visproblemātiskākais jautājums. Tā kā ūdensnotekai ir vairāki īpašnieki, katrs no savas puses, pēc īpašuma robežas atkal citi – visi gaida cits uz citu, kurš ko darīs un vai darīs. Bet ūdensnoteka jākopj kopīgi. Ir izstrādātas formulas, kā aprēķināt samaksu, u. c.

Valstij ir savas ūdensnotekas, kas tiek koptas un uzturētas. Tagad par to atbild valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekutamie īpašumi”. Uzņēmums ir atbildīgs par valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatāciju, uzturēšanu, tas slēgs līgumus ar apsaimniekošanas firmām utt.

Kuros Latvijas reģionos meliorācijai tiek pievērsta lielākā vērība?

– Meliorācijai lielāka vērība tiek pievērsta Zemgales reģionā – Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonā –, jo šeit lauksaimniecība vispār ir attīstītāka, un Kurzemē, kur ir vairākas polderu sistēmas, līdzenumi, upes. Šajos reģionos meliorācijas sistēmas ir nepieciešamība.

Kurzemes daļā ir vairāk ārzemju investoru, kas zemes iepirkuši un tagad uztur labā stāvoklī. Zemgalē – vietējie lielie zemju īpašnieki un arī ārzemju investori. Viņi ir arī tie, kas pēdējos gados uzbūvējuši jaunas sistēmas.

– Kuri meliorācijas uzņēmumi patlaban darbojas Latvijā?

– SIA „Melioprojekts”, SIA „Meliorācija – A.G.”, SIA „Hidro – Laveri”, SIA „Melio C”. Kopā apmēram 120 būvuzņēmēju, būvkomersantu. Lai šie uzņēmumi veiktu meliorācijas būvju projektēšanu un vadīšanu un citus ar meliorāciju saistītus darbus, uzņēmumā jābūt sertificētam būvdarbu vadītājam un sertificētam projektētājam. Sertificēšanu veic Melioratoru biedrības sertificēšanas komisija. Pašvaldība par savu sistēmu uzturēšanu un renovāciju slēdz līgumus ar šīm firmām saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

– Kā ir ar meliorācijas tehniku?

– Vecā tehnika ir novecojusi un apskatāma muzejos. Specializēto tehniku ražo gan Nīderlandē, gan Vācijā. Protams, šādas tehnikas iegāde ir ļoti dārga. Atbalsts no valsts tehnikas iegādei netiek sniegts, jo tas ir privāts pakalpojums. Būvfirmas parasti ir specializējušās ne tikai meliorācijas darbu veikšanā, bet arī ceļu remontdarbos, dīķu un karjeru veidošanā u. c. Tas ir privātais bizness.

– Kā, jūsuprāt, varētu attīstīties situācija meliorācijā nākotnē?

– Nākotne pašlaik iezīmēta līdz 2013. gadam. Vienīgā cerība meliorācijas nozares attīstībai pašlaik ir Lauku attīstības programma. Viens gads – 2007. – pašlaik ir zaudēts saskaņā ar programmas apstiprināšanu un attiecīgo MK noteikumu izstrādāšanu. Bet pieejamais finansējuma apjoms nav iezīmēts pa gadiem. Kad būs pieņemti attiecīgie īstenošanas dokumenti, finansējumu varēs apgūt paātrināti. Plānots, ka pirmo rezultātu izvērtēšana notiks no 2010. gada.

– Kam būtu jāmaina attieksme, lai meliorācijas situācija mainītos kopumā?

– Mums ministrijā par turpmāko attīstību ir dažādas iestrādes. Izveidota darba grupa, kas kopā ar konsultatīvo padomi izstrādāja meliorācijas stratēģiju, kurā izkristalizējušies galvenie punkti, pie kuriem jāpiestrādā un kas jāattīsta.

Domājam par meliorācijas projektu finansēšanas iespējām – kā piesaistīt līdzekļus. Plānojam līdzekļu piesaisti veikt, izmantojot nodokļu sistēmu – pašvaldības iekasē īpašuma nodokli, un daļa šīs naudas būtu jāatvēl meliorācijas sistēmu uzturēšanai un būvniecībai.

Sakārtota sistēma pašvaldībai ļautu plānot ciematu apbūvi. Sakārtota meliorācijas sistēma arī ir infrastruktūra, kas veido sakārtotu vidi. Visiem patīk skaista apkārtne, nevis peļķē pusnoslīcis lauks.

Jāpalīdz saprast, ka ieguldījumi meliorācijā atmaksājas ar laiku un diezgan neredzamā veidā. Tādēļ mēs šajā koncepcijā gribam atrast tos kritērijus un atspēriena punktus, lai varētu ieinteresēt pašvaldības šāda modeļa veidošanā un tās piedalītos ne tikai skolu un bibliotēku uzturēšanā, bet arī šāda veida infrastruktūras uzturēšanā, tādējādi piesaistot iedzīvotājus, lai būtu kas mācās skolās, iet uz bibliotēkām utt. Patiesībā tā ir kā liela ķēde, kur kaut kur pa vidu atrodas arī meliorācija.



  

Ievietot komentāru:
Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!
Žurnāli:


Foto:

Trīs suņu meitenes gaida ...
Video:

Video atskats uz lauksaimniecības ...



© Saimnieks LV. Pārpublicējot atsauce uz Saimnieks LV obligāta