Par gaļas liellopu audzēšanas pieredzi kaimiņvalstīs stāstīja Igaunijas Lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju asociācijas pārstāvis Ilmārs Kallass un Lietuvas Dzīvnieku audzētāju asociācijas pārstāvis Darjuss Dzekčioriuss. Katrā valstī apjomi un statistika ir cita, bet situācija līdzīga kā Latvijā, jo esam taču vienas saimniekošanas sistēmas mantinieki. Joprojām piena lopkopība šajās valstīs ir attīstītāka, un, lai intensificētu gaļas ražošanu, pirmām kārtām jāuzlabo ganāmpulku kvalitāte, iepērkot jaunus dzīvniekus. Šobrīd tiek audzētas aptuveni desmit šķirnes, no kurām populārākās ir ‘Herefordas’, ‘Limuzīnas’ un ‘Šarolē’. Jāpalielina iekšējais liellopu gaļas patēriņš valstī, lai tas sasniegtu Eiropā vidējo – 10–15 kg uz cilvēku, kā arī jāpaplašina tirgus daļa citās valstīs, lai gan gaļa nelielos apjomos jau tiek eksportēta. Piemēram, no Lietuvas pat uz Izraēlu. D. Dzekčoriuss īpaši uzsvēra, ka nozares attīstībā ļoti nozīmīga ir Baltijas valstu atbilstošo asociāciju sadarbība, kas turpinās jau desmit gadus un sniedz ļoti nepieciešamo pieredzes apmaiņas iespēju. Šogad kopīgā sanāksme notiks 18. novembrī Lietuvā.

Praktiķiem īpaši interesanta bija Vācijas lauksaimniecības meistara un Sīmentāles audzētāju savienības viceprezidenta Franca Keppelera prezentācija par viņa ģimenes saimniecību Štokahā-Zēlfingenā, kur tiek audzēti tikai ‘Sīmentāles’ šķirnes dzīvnieki. Viņš pastāstīja par barošanas sistēmu un turēšanas apstākļiem, kas nodrošina veselīgu, spēcīgu un produktīvu dzīvnieku audzēšanu. Patlaban saimniecībā ir 100 govis, 70 buļļi un 110 teles. Pēdējos gados saimniecība, apsaimniekojot savu un lielākoties nomātu zemi 90 ha platībā, ļoti attīstījusies. Izveidotas modernas novietnes un citas palīgēkas, palielināts produkcijas apjoms un gūtā peļņa, vienlaikus nodarbojoties ar piensaimniecību un gaļas liellopu audzēšanu. Tieši abu nozaru apvienošanu uz vienas šķirnes bāzes viņš uzskata par veiksmes pamatu, ko ilustrēja ar datiem par produkcijas ražošanu un pārdošanas rezultātiem.

Turpinot tēmu plašākā kontekstā, Bādenes-Virtembergas Liellopu audzētāju savienības speciālists Torstens Zommers stāstīja par ražīguma pārbaudēm, to metodiku un ciltsdarba programmas īstenošanu gaļas liellopu audzēšanas un dubultās izmantošanas gadījumos. Šī organizācija veic plašu darbu, apvienojot 28 šķirņu liellopu audzētājus, apkopojot informāciju un palīdzot veikt ciltsdarbu, kā arī rūpējoties par atsevišķu šķirņu un nozares popularizēšanu dažādos pašu rīkotos gadatirgos, izstādēs, jaunlopu skatēs un izsolēs. Savienības datu bāzē ir aptuveni miljons datu, kas ļauj lopkopjiem izvēlēties vispiemērotāko dzīvnieku krustošanas veidu, dodot iespēju konkrētā dzīvnieka ražībai izsekot piecās paaudzēs. Rezultātu dokumentēšana ļauj precīzāk izvirzīt mērķus un izvēlēties ceļus to sasniegšanai, tādējādi iespējams ļoti mērķtiecīgi selekcionēt dzīvniekus un rezultātā gūt iespējami lielāku peļņu, uzsvēra Torstens Zommers.

Ar gaļas liellopu audzēšanas pieredzi Ungārijā iepazīstināja šīs valsts Lauksaimniecības ministrijas speciālists Laslo Saba Balogs. Apjomīgā statistika apliecināja, ka šīs produkcijas ražošanas, pārdošanas un eksporta apjomi pieaug. Veiksmīgo attīstību ungāru lektors skaidroja ar to, ka šī valsts nav veidojusi savu nacionālo šķirni, bet pamatā izvēlējusies ‘Sīmentāles’ šķirnes liellopus, kas lieliski piemēroti gan gaļas ieguvei, gan dod lielus izslaukumus. Īpašs nosacījums veiksmīgai nozares attīstībai ir mārketinga programma, kuru Ungārijas liellopu audzētāji lūguši izstrādāt nacionālajai kompānijai AMC, kurai piešķirts valsts finansējums, lai popularizētu vietējo liellopu gaļu kā veselīgu un drošu produktu. Viņš draudzīgi secināja, ka Latvijā, šķiet, tiešām pastāv problēma – te ļoti daudzi cilvēki vienkārši nav iemācījušies, kā pareizi un garšīgi pagatavot liellopu gaļu. Tāpēc tieši mārketinga aktivitātes, tajā skaitā cieša sadarbība ar kādu no lielveikalu tīkliem (kā Ungārijā – Cora) var būt viens no tirgus veicināšanas un līdz ar to ražošanas apjomu palielināšanas ceļiem Latvijā.

Saksijas-Anhaltes Lauksaimniecības un vides ministrijas pārstāvis Mihaels Dekerts konferences dalībniekiem nodeva sveicienus no ministra. Viņš augstu novērtēja sadarbību, kas izveidojusies starp šīs Vācijas zemes un Latvijas lauksaimniekiem. Savukārt viņa kolēģis Uve Harstels savu prezentāciju par gaļas liellopu audzēšanu šajā Vācijas reģionā sāka ar pašu pieredzē gūtu padomu: „Vispirms plānojiet, tad ražojiet!” Viņš sniedza arī praktiskus padomus, kā sākt veiksmīgu saimniekošanu, novērtējot atrašanās vietu, izvēloties ēkas un tehniku. Mums nedaudz neierasti izskanēja ieteikums, uzsākot saimniekošanu, izmantot vecas, pamestas ēkas un iegādāties krietni lietotus traktorus, lai iespējami samazinātu izmaksas. Viņš uzsvēra, ka subsīdijas vajag izmantot, bet nedrīkst uzņēmumu balstīt uz cerībām tās saņemt.

Plašāks ieskats par nozares attīstību

Diskusijās konferences dalībnieki lektoriem uzdeva visdažādākos jautājumus – par ļoti konkrētām un specifiskām lietām liellopu audzēšanas, saimniecību izveides un pārstrukturēšanas procesā, par iespējamo nacionālās šķirnes izveidošanu, par iespējām saņemt papildu finansējumu, konkurences tirgus attīstību Latvijā un Eiropā u.c. Lai gan varbūt ne visi saņēma tieši tādas atbildes, kā bija cerējuši, tomēr dalībnieki atzina, ka guvuši ļoti bagātīgu informāciju, kas devusi iespēju daudz plašākam šīs nozares redzējumam. Tieši informācijas pieejamība bieži vien palīdz pieņemt vispareizāko lēmumu un izdarīt labākos secinājumus. Tāpēc izskanēja vēlme līdzīgas konferences un seminārus, arī par atsevišķiem specifiskiem jautājumiem rīkot biežāk.

Konferences pirmās dienas noslēgumā viesu namā Minhauzena Unda šefpavārs Filips Masons no Francijas stāstīja un demonstrēja, kā pareizi pagatavot populārākos liellopu gaļas ēdienus.

Otrās dienas programmā pasākuma dalībnieki devās iepazīties ar divām saimniecībām, kurās nodarbojas ar gaļas lopkopību, –
SIA Kalnmuiža (Pārgaujas novadā) un z/s Gāršas (Kocēnu novadā).