Sāls trūkums izsauc intensīvu tiekšanos pēc sāls, apetītes zudumu, lēnu augšanu, izmocītu ārējo izskatu, blāvas acis, rupju spalvu kažoku un pazeminātu izslaukumu. Dzīvnieku atveseļošanās notiek ātri, pievienojot barības devai (diētai) sāli.

Nātrijs un hlors ir cieši saistīti dzīvnieku vielu maiņas procesu norisēs. Tos dzīvnieki saņem ar NaCl. NaCl uzsūcas visa dzīvnieku gremošanas trakta garumā, un absorbcija ir 70–90%. Nātrijs un hlors izdalās ar urīnu, pienu un sviedriem.

Sulīgā barība (skābsiens, skābbarība, sakņaugi, bumbuļaugi, zāle) palielina lauksaimniecības dzīvnieku vajadzību pēc NaCl, bet rupjā barība (siens) un koncentrāti samazina NaCl vajadzību.

Laktējošo govju vajadzība pēc nātrija (Na) ļoti individuāla un ir 1,6–2,4 g uz 1 kg sausnas. Optimāla Ca, P un Na attiecība ir 1,8:1,0:0,3.

Pilnīgi pietiek, ja uz 100 kg dzīvmasas ievada 4,6 g vārāmā sāls un 2,0–3,0 g uz 1 kg piena.

Govīm ar urīnu izdalās līdz 50% nātrija un 65% kālija, bet ar pienu attiecīgi 30 un 15%. Ar izkārnījumiem govīm izdalās ap 20% šo abu elementu.

Vārāmā sāls deva (g – govju dzīvmasa) ir:

400 kg–50 g, 500 kg–60 g, 600 kg– 2 g, tas ir, uz 1 kg sausnas 5,5 kg.

Ir cieša sakarība starp dzīvnieku apgādi ar nātriju, kāliju un šo elementu koncentrāciju siekalās un govju apaugļošanās spējām.

Ja ir zema nātrija koncentrācija govju siekalās (200 mg/100 g) un augsta kālija (50 mg/100 g), samazinās apaugļošanās efektivitāte (44–46%). Optimāla nātrija koncentrācija govju siekalās ir 275–320 mg/100 g, kālija 30–40 mg/100 g siekalu.

Kālija un nātrija attiecības barības devā nedrīkst pārsniegt 10:1, ja ir lielāka, tad tiek traucēta dzimuma hormonu veidošanās un govju apaugļošanās spēja (H. Ahesweda, 1972).

Apmēram 35% kopējā nātrija daudzuma organismā ir kaulos, 75% šķidrumos.

Kāliju satur asiņu un muskuļu šūnas, kur tā ir sešas reizes vairāk nekā nātrija. Pienam raksturīga pretēja kālija un nātrija attiecība. Kālijam barības devā jābūt apmēram 0,2–0,3%. Starp kāliju un nātriju ir zināma sakarība. Ja barības devā, vienam elementam trūkstot, ir otra elementa pārpalikums, manāmi pastiprinās pirmā elementa deficīta radītās pazīmes. Tāpēc minerālvielu piedevas jāsastāda tā, lai tās dotu maksimālu efektu.

Latvijā izmēģinājumi ar KNZ sāli veikti no 1996. gada 1. jūlija, un pirmie bija VMPS Vecauce govju lielfermā Līgotnes, 1997. gadā ziemas periodā SIA Īslīces govju fermā Jelgavas rajonā, 1999. gadā zemnieku saimniecībā Purviņi Jelgavas rajonā. Pēdējos trīs gadus plaši izmēģinājumi ar KNZ laizāmo sāli tika veikti Tukuma rajona Slampes pagasta SIA Kalnāji slaucamo govju fermā.

Izmantojot Dānijā ražoto KNZ sāli, palielinās piena izslaukumi un uzlabojas piena kvalitāte.

KNZ sālim laba kvalitāte:

ļoti tīrs sāls kā izejmateriāls, bez piemaisījumiem un smagajiem metāliem, izturīgs pret mitrumu un skābu vidi, un tas palielina sāls efektivitāti, satur augstas kvalitātes minerālvielas, receptes izstrādātas sadarbībā ar uztura speciālistiem,

 izgatavots no tīra rafinēta sāls ar vakuuma metodi un patentētu ražošanas tehnoloģiju, teicamas garšas īpašības garantēta cietība un izturība, efektīva un viegla izmantošana.

Katrs lats, kas ieguldīts KNZ laizāmā sāls iegādē Tukuma rajona Slampes pagastā SIA Kalnāji ēdināšanā, realizējot govju pienu, devis ienākumus no 180,9 līdz 217,8 latiem.