Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | FLLA |
Sākums | Notikumi | Katalogs | Sludinājumi | Foto | Video | Noderīgas saites | Satura abonēšana | Žurnālu abonēšana | Meklēšana  

Otrdiena, 28. marts, 2017
Vārdadienas: Gunta, Ginta, Gunda
 Ieeja reģistrētiem lietotājiem
 Reģistrēties (bezmaksas)
AgronomijaAgroķīmijaLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopībaVideTehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLV
Saimnieks.lv apmeklētāji:
0 lietotāji / 30 viesi

Seko mums: 

Ar ko slimo aitas

Autors: Saimnieks.lv , pievienots: pirmdien, 08. dec. '08, 09:17

Aitu katarālais drudzis (Bluetongue) ir nekontagioza mājas un savvaļas atgremotāju infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, gļotādas iekaisums, tūska un deģeneratīvas skeleta muskulatūras pārmaiņas. Slimību izplata insekti – miģeles. Bez insektu starpniecības neizplatās. Slimība nav bīstama cilvēkiem.


Aitu katarālais drudzis (angl <!-- @page { size: 21cm 29.7cm; margin: 2cm } P { margin-bottom: 0.21cm } -->

Inkubācijas periods – vidēji četras septiņas dienas un ir atkarīgs no vīrusa celma virulencs un tropisma, dzīvnieku individuālajām un šķirnes īpatnībām, dzīvnieka organisma rezistences un ārējās vides faktoriem. Slimībai ir sezonāls raksturs, kas sakrīt ar kukaiņu aktivitātes palielināšanos.

Klīniskās pazīmes – vairāk izteiktas aitām. Dzīvniekiem novēro drudzi – temperatūra paaugstinās līdz 40,6–42 °C, 24–36 stundas pēc ķermeņa temperatūras paaugstināšanās attīstās konjunktivīts, deguna un vaigu gļotādas hiperēmija un tūska, dzīvnieki siekalojas. Slimībai progresējot, smaganu, vaigu un mēles gļotādā veidojas hemorāģiski un nekrotiski bojājumi, izdalījumi no nāsīm kļūst gļotaini strutaini ar asins piejaukumu, novēro purna un acu rajonu tūsku.

Ja rodas aizdomas par saslimšanu ar aitu katarālo drudzi, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nekavējoties ziņo PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbinieki ne vēlāk kā divu stundu laikā izbrauc un apseko saimniecību. Tiek uzsākta oficiāla izmeklēšana, lai apstiprinātu vai izslēgtu slimības klātbūtni – noņemtie paraugi tiek nosūtīti uz Nacionālo diagnostikas centru, kas vēlāk nosūta paraugus izmeklēšanai uz ES references laboratoriju.

Ja slimība apstiprināta, valsts vecākais veterinārais inspektors veic darbības, lai uzsāktu inficēto un klīniski slimo dzīvnieku nokaušanu un novērstu epidēmijas izplatīšanos. Klīniski veselos dzīvniekus nenokauj. Tad tiek dots rīkojums par nokauto dzīvnieku līķu likvidēšanu saskaņā ar LR normatīvo aktu prasībām. Dzīvniekus apstrādā ar repelentiem un kukaiņu aktīvajā diennakts laikā, kā arī stundu pirms un pēc tā tur novietnē. Ar repelentiem regulāri apstrādā arī novietnes un to apkārtni. Kontroli veic 20 km rādiusā ap novietni.

Dzīvnieku pasargāšana no miģeļu uzbrukuma transportēšanas gadījumā:

• dzīvniekus apstrādāt ar ķīmiskiem repelentiem pirms un pēc to transportēšanas;

• organizēt dzīvnieku ievešanu, transportēšanu un izvešanu no transporta līdzekļa diennakts laikā, kad ir viszemākā vektoru aktivitāte;

• izvairīties no transporta līdzekļa apturēšanas pirms saullēkta, krēslas un nakts laikā, ja vien dzīvnieki netiek turēti aiz sieta, kas neļauj piekļūt insektiem;

• aptumšot transporta līdzekļa iekštelpu, piemēram, pārsedzot jumtu un sienas;

• organizēt vektoru uzraudzību biežāk lietotajos dzīvnieku atpūtināšanas punktos ar mērķi iegūt informāciju par vektoru sezonālās aktivitātes specifiku;

• izmantot visu pieejamo informāciju, lai izvēlētos zema riska transportēšanas maršrutus.


Aitu Medi-Visna slimība un kazu artrīts/encefalīts

 

Medi-Visna slimība jeb aitu progresējošā pneinomija (MVS) un kazu artrīts/encefalīts (KAE) ir lēni progresējošas un neatgriezeniskas infekcijas slimības, kam raksturīgi elpošanas (Medi forma), dažreiz arī centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi (Visna forma), mastīts, locītavu iekaisumi, novājēšana.

Uzņēmīgas dažāda vecuma aitas un kazas, inficējas un var saslimt arī truši. Visas aitu un kazu šķirnes ir vienādi uzņēmīgas, bet var atšķirties atsevišķu līniju uzņēmība. Iedzimtu un citu faktoru dēļ dzīvnieku inficēšanās pakāpe un antivielu izveides process atsevišķos ganāmpulkos var būt krietni atšķirīgi. Gan Medi-Visna slimības vīruss, gan kazu artrīta/encefalīta vīruss nav bīstams cilvēkiem.

Infekcijas izplatīšanās ceļi līdz galam nav noskaidroti. Visbiežāk inficējas jēri un kazlēni ar inficētas mātes pirmpienu vai pienu. Infekcijas izplatībā svarīga loma ir asinīm, piemēram, kontaminēti (ar inficētu dzīvnieku asinīm aptraipīti) instrumenti (vakcinējot, ķirurģiskās manipulācijās u. c.), vaļējas brūces un ievainojumi. Arī ilgs un ciešs tiešs kontakts nodrošina infekcijas izplatību. Pieauguši dzīvnieki inficējas kontakta ceļā caur gļotādām (laizoties), ar izdalījumiem no elpošanas ceļiem. Tāpēc ziemeļu valstīs inficēšanās vairāk notiek ziemā kūtī turēšanas laikā. Netiešs infekcijas izplatīšanās ceļš (ar kopēja apaviem un apģērbu, ar gaisu un citādi) praktiski nav iespējams. Novērots, ka inficētā kazu ganāmpulkā klīniski saslimst 10% dzīvnieku gadā. Riska faktori šo infekciju izplatībā ir noturīgi un ilgstoši inficēti dzīvnieki, dzīvnieku turēšana brīvās grupās, ģenētiska uzņēmība.

Klīniskās pazīmes un patologanatomiskās izmaiņas

Tiek bojāti plaušu, piena dziedzera, smadzeņu, locītavu, limfmezglu un asinsvadu audi. Atsevišķiem dzīvniekiem atkarībā no šķirnes vai vīrusa īpašībām var dominēt kāds noteikts sindroms, bet vairāk vai mazāk tiek skarti visi minētie orgāni. Ne visiem inficētajiem dzīvniekiem izveidosies slimības klīniskās pazīmes, dažiem infekcija var noritēt slēptā formā, tādēļ ļoti svarīgi veikt regulāru ganāmpulka seroloģisko izmeklēšanu, jo tādējādi šādi dzīvnieki tiks atklāti.

Medi formasgadījumā inkubācijas periods ir garš (divi trīs gadi), antivielas asinīs parādās pēc vairākiem mēnešiem, klīniskās pazīmes var noteikt pēc divu četru gadu vecuma, un tās progresē ļoti lēni. Sākumā ir miegainums un novājēšana, aita ātri nogurst, nepanes fizisku slodzi, atpaliek no ganāmpulka. Pēc tam parādās paātrināta (80–120 reizes/min.) elpošana, dažreiz var būt klepus un iztecējumi no deguna, taču biežāk tos novēro, ja ir sekundārs bakteriāls bronhu un plaušu iekaisums. Ja slimība progresē, tā parasti 3–10 mēnešu laikā beidzas letāli. Slimajām aitām ir palielināta uzņēmība pret citām slimībām, piemēram, grūsnības toksēmiju. Dažām aitām vienīgā pazīme ir novājēšana. Piena dziedzera indurācija (tesmeņa vienmērīga palielināšanās, sacietēšana, pupiem paliekot ļenganiem) arī attīstās pakāpeniski (visbiežāk pēc trešās laktācijas). Piena cisternā pazūd piens (piena izskats normāls). Izmaiņas piena dziedzerī var būt un var nebūt vienlaikus ar izmaiņām plaušās. Vieglos saslimšanas gadījumos novērojama atpalicība augšanā, ir arī artrīti.

Visna formairaksturīgs īsāks inkubācijas periods (līdz diviem gadiem). Slimās aitas atpaliek no ganāmpulka, ir pakaļkāju vājums, kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi, sejas muskulatūras kontrakcijas, atsevišķu vai visu ekstremitāšu daļēja vai pilnīga paralīze, dzīvnieka novājēšana. Slimība pēc vairākiem mēnešiem (līdz 12) var beigties letāli.

No aprakstītajām slimības klīniskajām pazīmēm izriet galvenās raksturīgākās patologanatomiskās izmaiņas, ko konstatē līķu sekcijā. Atrod izmaiņas plaušās, plaušu apvidus limfmezglos, dažreiz arī piena dziedzerī, locītavās un asinsvados. Plaušas ir palielinātas un divas četras reizes smagākas, pelēkzilā, pelēkdzeltenā krāsā, pēc krūšu kurvja atvēršanas nesaplok. Konsistence – elastīga, līdzīga gumijas sūklim. Izmaiņas izkliedētas, visās plaušu daļās vienādas. Limfmezgli trīs piecas reizes palielināti.

Slimības apkarošana un profilakse

Līdzekļi slimības ārstēšanai un specifiskajai profilaksei (vakcīnas) pagaidām vēl nav izstrādāti.

Slimībasapkarošanai izmanto šādus paņēmienus:

• divas reizes gadā, veicot seroloģiskos izmeklējumus, atrod un pēc iespējas ātrāk likvidē visus pozitīvos (inficētos) dzīvniekus un to pēcnācējus, kas jaunāki par vienu gadu. Seroloģiski negatīvos dzīvniekus tur izolēti no inficētajiem, nepieļaujot tiešu kontaktu ar tiem. Izmeklēšanu turpina tik ilgi, līdz divas reizes pēc kārtas iegūst negatīvus rezultātus. Turpmāk ganāmpulka seroloģisko izmeklēšanu iesaka veikt reizi gadā. Ganāmpulku papildina tikai ar neinficētiem (seroloģiski negatīviem) dzīvniekiem, vēlams – no seroloģiski negatīviem ganāmpulkiem;

• jērus un kazlēnus atdala no inficētas mātes tūlīt pēc piedzimšanas (nedod mātes pirmpienu vai dod govs pirmpienu) un audzē atsevišķi no citām inficētajām aitām un kazām. Dažās valstīs tiek praktizēta +56+59 °C vienu stundu izkarsēta pirmpiena izbarošana jaundzimušajiem jēriem un kazlēniem. Taču pēdējā gadījumā ļoti rūpīgi jāievēro temperatūra, kas nedrīkst būt augstāka par +60 °C, jo tad pirmpiens kļūst bezvērtīgs – iet bojā piena proteīni, tajā skaitā antivielas pret citiem mikroorganismiem.

Infekcijas profilakses pamatā ir ļoti stingra sanitāri higiēnisko prasību ievērošana. Seroloģiski negatīvo ganāmpulku, regulāri – vismaz vienu reizi gadā – kontrolējot, papildina tikai ar seroloģiski negatīviem dzīvniekiem (pirms dzīvnieku pievienošanas veic to laboratorisko izmeklēšanu), vēlams – no seroloģiski negatīviem ganāmpulkiem. Pirms jaunu dzīvnieku ievietošanas ganāmpulkā, izturot karantīnā, iesaka veikt divreizēju seroloģisko izmeklēšanu (ar 30 dienu starplaiku), lai atklātu inficētus dzīvniekus inkubācijas periodā.


Aitu parazīti

Latvijas aitu ganāmpulkos dominējošie parazitožu ierosinātāji ir elpošanas un gremošanas aparāta strongilāti, strongiloīdi, trihocefaļi, moniezijas jeb lenteņi, eimērijas jeb kokcīdijas, fasciolas jeb sūcējtārpi.

Aitu pēcnāves parazitožu diagnostikā samērā bieži jāsastopas ar suņu lenteņu kāpuru pūšļveida formām ehinokokiem un tievkaklainajiem cisticerkiem. Ārējie parazīti parasti ir aitu kaulu mušas un matgrauži.

Aitām iespējami dažādi parazīti, tie var atrasties galvas smadzenēs, deguna dobumā, plaušās, kuņģī, zarnās, muskuļos un ādā.

Aitu parazītu diagnostika

Saslimšanas pazīmes – pārejoša caureja, klepus, kasīšanās un vilnas izkrišana – ir atkarīgas no aitu vecuma, turēšanas un ēdināšanas apstākļiem, kā arī no parazītu daudzuma aitu organismā.

Ārējo parazītu klātbūtni vislabāk var ievērot cirpšanas laikā. Aitu kaulu mušas ir labi saredzamas, ļoti kustīgas. Ja, pašķirot aitu vilnu, var redzēt, ka vietām tā ir īsa, slikti turas ādā, uz ādas saskatāmas kreves un brūces, aitas kasās, tad vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu, noņemt ādas nokasījumus un aizsūtīt tos uz laboratoriju. Šādas pazīmes varētu norādīt uz nopietnu un grūti apkarojamu slimību – kašķi.

Matgraužu jeb t. s. skuteļu bojājumu dēļ aitām izkrīt vilna. Tie pārtiek galvenokārt no vilnas matiņiem un epidermas zvīņām. Utis izraisa niezi, jo, caurdurot ādu, izdala kairinošas siekalas, aitām izkrīt vilna, dzīvnieki ir nomākti, novājē. Ārējo parazītu bojājumi parasti ir ziemā.

Pēc dzīvnieka nāves (nokaušanas vai nobeigšanās) jāaplūko taukplēve, apzarnis, aknas, zarnas, plaušas, lai pārliecinātos, vai nav lenteņu kāpuru pūšļu ar iedzeltenu, caurspīdīgu šķidrumu u. c.

Ziemas mēnešos parazīti var iemigt – atrodas anabiozes stāvoklī, kad saglabājas to dzīvības funkcijas, bet olas ārējā vidē neizdala, tāpēc laboratoriskos izmeklējumos parazītu klātbūtne var neparādīties.

Aitu parazitožu profilakse

Aitas ēdina ar pilnvērtīgu un sabalansētu barību. Ēdināšanas un turēšanas kļūdu rezultātā tām samazinās spēja pretoties pret dažādiem slimību ierosinātājiem. Parazitāro slimību ierosinātāji novājinātā aitas organismā attīstās straujāk, un sekas ir ļaunākas.

Tautas līdzeklis pret aitu parazītiem ir melnie rutki, ko profilaktiski regulāri izēdina rudens–ziemas periodā.

Barību pasniedz no barības galdiem, dzirdina no automātiskajām dzirdnēm. Nepieļauj aitu un jēru pārblīvēšanos kūtī. Nodrošina fermu, inventāra, pastaigu laukumu tīrību un kārtību, nepieļauj dzīvnieku piekļūšanu mēslu krātuvei.

Pēc attārpošanas aitas jāiztur ierobežotā laukumā (divas trīs dienas), lai pēc tam varētu savākt mēslus un tos biotermiski pārstrādāt. Lai panāktu parazītu bojāeju, kūtsmēsli jāuzsilda līdz +65+70 °C. Tādēļ kūtsmēslus saved mēslu krātuvēs. Ja tādu nav, uz zemes vispirms jānoklāj salmu kārta. Kūtsmēslus sākumā saliek irdeni, lai brīvi piekļūtu gaiss. Kūtsmēslos esošie mikroorganismi gaisa klātbūtnē attīsta savu darbību, tādējādi strauji paaugstinās temperatūra. Kūtsmēslu kaudzi vēlams nosegt, lai sasniegtu vēlamo temperatūru arī virspusē. Augsnes uzlabošanai šādus kūtsmēslus var lietot pēc trim četriem mēnešiem.

Parazītiem patīk mitra, krūmaina, noēnota vide, tāpēc ganības jāiekārto tā, lai šādu vietu būtu pēc iespējas mazāk. Ganību invāziju samazina augsnes kaļķošana, minerālmēslu lietošana, ganību pāraršana. Jērus vēlams ganīt vietās, kur iepriekšējā gadā nav ganītas pieaugušās aitas, vai no jauna sētā zālājā.

Siens, kas ievākts mitrās vietās, kur mīt fasciolozes ierosinātāji, arī var kļūt par invadēšanās avotu.


Pēc PVD un NDC Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas Seroloģijas daļas vadītājas Ditas Krastiņas materiāliem, sagatavojusi Maira Šlujeva.



  

Ievietot komentāru:
Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!
Žurnāli:
Reklāma:








Foto:

Trīs suņu meitenes gaida ...
Video:

Attīstības koda raidījumi ...


© Saimnieks LV. Pārpublicējot atsauce uz Saimnieks LV obligāta