Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | Mūsu pasākumi |
Sākums | Notikumi | Katalogs | Sludinājumi | Foto | Video | Noderīgas saites | Satura abonēšana | Žurnālu abonēšana | Meklēšana  

Piektdiena, 18. aprīlis, 2014
Vārdadienas: Laura, Jadviga
 Ieeja reģistrētiem lietotājiem
 Reģistrēties (bezmaksas)
AgronomijaAgroķīmijaLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopībaVideTehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLV
Saimnieks.lv apmeklētāji:
0 lietotāji / 21 viesi

Seko mums: 

Pienu ēdu, pienu dzēru...

Autors: Ingrīda Mičāne, LBL , pievienots: trešdien, 30. apr. '08, 17:42

Piena ķīmiskais sastāvs gadu gaitā pētīts krustām šķērsām, taču vēl arvien tas ir zinātnieku pētniecības objekts visās pasaules valstīs. Arī Latvijā, kur piena sastāva pētījumi uzsākti jau 1904. gadā, kad darbību sāka pirmās piensaimniecības biedrības.


Piena ķīmiskais sastāvs gadu gaitā pētīts krustām šķērsām, taču vēl arvien tas ir zinātnieku pētniecības objekts visās pasaules valstīs. Arī Latvijā, kur piena sastāva pētījumi uzsākti jau 1904. gadā, kad darbību sāka pirmās piensaimniecības biedrības.

 

Pareiza govju izaudzēšana un turēšana, govs veselības stāvoklis, slaukšanas aparātu tehniskais stāvoklis, slaukšanas higiēna, piena pirmapstrāde, uzglabāšana un transportēšana, augsta barības kvalitāte – uzskaita LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāne Dr. agr. Daina Kairiša, atbildot uz jautājumu par galvenajiem piena kvalitāti ietekmējošiem nosacījumiem.

Kas īsti ietilpst piena sastāvā?

Piens ir sarežģīts bioloģisks šķidrums, kas satur aptuveni 87% ūdens un līdz 13% sausnas. Savukārt piena sausna sastāv no taukiem, olbaltumvielām, laktozes, minerālvielām un vitamīniem. Viens no galvenajiem piena sausnas komponentiem ir tauki, kas svārstās 2-6% robežās Piena tauki ir taukskābju maisījums un pienā atrodas sīku lodīšu veidā.

Nosakot piena saturu, nozīmīgas ir olbaltumvielas, kas satur organismam nepieciešamās aizvietojamās un neaizvietojamās aminoskābes. Vidēji govs piens satur 2-5 olbaltumvielu. Pienā ir samērā liels ir laktozes saturs - līdz 5%, neliels minerālvielu saturs - līdz 0,7%, kā arī taukos un ūdenī šķīstošie vitamīni.

Jau pirmajā Ciltsgrāmatā, ko sagatavoja 1911. gadā kā piena sastāva vienīgais rādītājs norādīts piena tauku saturs procentos. Jau tajā laikā bija svarīgi izvēlēties audzēšanai tos dzīvniekus, kuru pienā bija augstāks tauku satura rādītājs, lai iegūtu lielāku iznākumu tālaika galvenajai eksportprecei – sviestam. Mūsdienās piena kvalitātes laboratorijās nosaka piena tauku, olbaltumvielu, baktēriju, somatisko šūnu daudzumu, bet ganāmpulku pārraudzībai – individuālo govju piena sastāvu un kvalitāti. Iegūtie rādītāji saimniecību īpašniekiem, pārraugiem un citiem speciālistiem ļauj spriest par ganāmpulka selekcijas, turēšanas un ēdināšanas problēmām.

Kādi faktori nosaka piena tauku saturu?

Piena tauku saturu pienā nozīmīgi ietekmē kokšķiedras saturs barībā, sezona, būtiska arī govju šķirne: Latvijas brūnās un citu sarkano govju šķirnēm raksturīgs augstāks sausnas saturs nekā melnraibo šķirņu govīm. Laktācijas fāze – lielāks olbaltumvielu saturs vērojams jaunpienā, turpretī zemākais tas ir ap 100. slaukšanas dienu. Lielāks tauku saturs vērojams laktācijas sākumā un beigās.

Protams, liela nozīme ir ēdināšanai. Regulāri veicot piena analīzes, lauksaimnieki pēc tauku un olbaltumvielu satura pienā var spriest par govju ēdināšanas problēmām. Nodrošinot pilnvērtīgu slaucamo govju ēdināšanu var iegūt pienu ar šķirnei raksturīgo sausnas sastāvu. Pie nepietiekoša govju nodrošinājuma ar enerģiju, proteīnu un kokšķiedru, izmainās iegūtā piena sastāvs. Samazinās ne tikai izslauktā piena daudzums, bet samazinās tauku un olbaltumvielu, kā arī vitamīnu saturs iegūtajā pienā.

Svarīgi ir arī vides faktori – klimats, turēšanas tehnoloģija. Ir zinātniski pierādīts, ka govis ļoti cieš no karstuma (var rasties tā dēvētais karstuma stress), kā rezultātā mainās vielmaiņas procesi un arī iegūtā piena daudzums un sastāvs. Pēdējā laikā liela uzmanība tiek veltīta dzīvnieku labturības prasībām, kas ietekmē ne tikai dzīvnieku veselību, bet arī iegūtās produkcijas kvalitāti.

Kā īsti ir ar tikko slaukta piena dzeršanu – pat daži laucinieki kategoriski atsakās to dzert nevārītu.

Pēc manām domām rūpnieciski neapstrādātu pienu uzturā var lietot tikai tad, ja ir pilnīga pārliecība par gotiņas veselības stāvokli, kā arī piena ieguves un uzglabāšanas apstākļiem. Ja govis ir slimas vai piens piesārņots ar kaitīgiem mikroorganismiem, tas tiešām var izsaukt nopietnu saslimšanu. Protams, var piekrist viedoklim, ka pārstrādes laikā daļa no pienā esošam bioloģiski aktīvām vielām aiziet bojā, taču tas samazina citu paaugstinātas bīstamības risku ietekmi uz cilvēka veselību.

Jo lielāka dzīvnieku koncentrācija saimniecībā, jo lielāks risks slimību izplatībai. Tāpēc saimniecība ar nelielu dzīvnieku skaitu ieskaitāmas zemākā riska grupā. Taču jāatceras, ka šāda tipa saimniecībās nav modernu piena ieguves tehnoloģiju, bet tas palielina piena piesārņojumu ieguves un uzglabāšanas laikā. Tātad katrā no variantiem ir savi plusi un savi mīnusi.

Nesen lasījām par siera skandālu Itālijā, kur Mozarella siera ražotāji bija spiesti atsaukt produkciju, jo tajā bijis palielināts dioksīna daudzums. Vai kaut kas tāds iespējams arī pie mums?

Man nav bijusi pieejama informācija par to, vai dioksīns var uzkrāties sierā. Domāju, ka šajā ir nepieciešama sīkāka izpēte, pirms tiek norādīts par viena vai otra viedokļa pareizību.

Vai kazas piens vēl joprojām ir tikpat populārs kā pirms dažiem gadiem?

Jā. Lai gan es uzskatu, ka kazas pienā galveno sastāvdaļu saturam nav būtisku atšķirību no govs piena, taču pastāv viedoklis, ka tajā ir augstāks bioloģiski aktīvo vielu īpatsvars. LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta profesors Jāzeps Sprūžs un lektore Elita Šeļegovska pēta kazu piena sastāvu un to ietekmējošos faktorus. Viņi ir sagatavojuši virkni populāru un zinātniski populāru publikāciju šajā jautājumā.

Un kāds ir Jūsu viedoklis par tādu produktu kā sojas piens?

Katram pircējam ir iespējas izvēlēties to produkcijas veidu, ko viņš uzskata par piemērotāku savā uzturā. Manā skatījumā galvenais sojas piena pluss ir tas, ka tajā nav holesterīna, kas tiek uzskatīts par galveno sirds un asinsvadu saslimšanas cēloni. Bet - liela daļa sojas ir ģenētiski modificēta, un pārliecinošu argumentu, ka tā neatstās negatīvu ietekmi uz esošās un nākamās paaudzes veselību, man nav.

Lai iegūtu kvalitatīvu pienu, zemnieki iegulda daudz laika un naudas, bet cena, ko viņi saņem, ir niecīga, salīdzinot ar to, kādu mēs maksājam veikalā par pienu...

Jā, mēs visi vēlamies, lai pārtika būtu kvalitatīva un droša, bet īsti nevēlamies maksāt atbilstošu cenu, tādā veidā mudinot paaugstināt ražas, palielināt piena izslaukumus, paātrināt dzīvnieku augšanu, pagarināt produktu glabāšanās ilgumu, tā nodrošinot pārticību arī lauksaimniecības sektorā strādājošiem. Bet tas vairs nav dabiski. Kā rakstīja Kārlis Ulmanis: „Cilvēki savā pārdrošībā negribēja apstāties pie dabas spraustām robežām, gribēja radīt dzīvi bioloģiskā un ķīmiskā laboratorijā…”

Var jau saprast, ka visi gribam pelnīt uz attīstīt savu biznesu, bet uz kā rēķina? Nebūs govju – nebūs piena, ko pārstrādāt. Esmu pārliecināta par to produktu kvalitāti, ko iegūstam Latvijā. Mūsu ražošanas metodes ir dabai un līdz ar to arī cilvēkam draudzīgas. Arvien skaļāk runājam par mūsu tautas veselības problēmām, esam gatavi maksāt par zālēm un ārstēšanos. Jāpiekrīt atziņai, ka svaigs gaiss un tīrs ūdens nākotnē var kļūt par dārgāko preci, par ko mūsu mazbērniem būs jāmaksā. Par to IR jādomā šodien, jo tieši mēs esam par to atbildīgi.

 

 

Uzziņai:

Pēdējo gadu laikā LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta dzīvnieku zinātņu nodaļas zinātnieki Daina Kairiša, Daina Jonkus, Līga Paura, piesaistot maģistrantus un doktorantus pievērsušies pētījumiem par urīnvielas līmeni pienā, sasalšanas punktu un tā izmaiņām dažādu faktoru ietekmē. LLU mācību un pētījumu saimniecības Vecauce modernajā nepiesietā tipa slaucamo govju novietnē uzsākti pētījumi par govju adaptācijas spējām jaunajos turēšanas un ēdināšanas apstākļos, slaukšanas tehnoloģiju (slaukšanas robota un paralēlās slaukšanas iekārtas) ietekmi uz iegūtā piena sastāvu un kvalitāti. Pētījumus par govju ēdināšanu veic Agrobiotehnoloģijas institūta dzīvnieku zinātņu nodaļas zinātnieki Aiga Trūpa, Valdis Auziņš, Jānis Latvietis, Uldis Osītis.

 

Ievērībai:

·         Galvenās piena kvalitātes pazīmes:

Somatisko šūnu skaits 1 ml piena/ tūkstošos – līdz 400 000.

Baktēriju skaits 1 ml piena/ tūkstošos – līdz 100 000.

Piena sasalšanas punkts līdz – 0.520 C (liecina par ūdens klātbūtni pienā).

Inhibitorvielu (pienam neraksturīgas vielas) klātbūtne – nav pieļaujama.

Piena tīrība (mehāniskā), skābums un citas pazīmes.

·         Ieteicams:

Lai pienu attīrītu no mehāniskajiem piemaisījumiem, izmanto piena filtrēšanu.

Lai ierobežotu baktēriju vairošanos pienā – to 4 stundu laikā atdzesē līdz 4 0 C.

Lai piens būtu drošs patērētajiem, izmanto piena pasterizāciju.



  

Ievietot komentāru:
Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!
Žurnāli:


Foto:

Trīs suņu meitenes gaida ...
Video:

Noslēdzies lauku jauniešu ...




© Saimnieks LV. Pārpublicējot atsauce uz Saimnieks LV obligāta