Kā vislabāk, ņemot vērā lopbarības sagatavošanas materiālu ražotāju ieteikumus un zemnieku praksē sevi pierādījušus atzinumus, sagatavot skābsienu ruļļos? Tirgū vairākas firmas piedāvā savus produktus, tāpēc aktualizējas jautājums: kas jāievēro, izvēloties lopbarības ietinamo plēvi?

Kas jāzina par plēvēm?

Plēves iegāde nav lēts pasākums, tāpēc ir svarīgi pirms darījuma noslēgšanas pārdevējam pajautāt: kur plēve ražota, vai tās kvalitāte ir piemērota mūsu ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kāda tehnoloģija izmantota ražošanā? Ir divas plēves ražošanas metodes - pūstā un spiestā.

PŪSTĀ plēve tiek izpūsta kā gaisa balons, iedarbojoties uz visu izejmateriāla virsmu ar vienādu spiedienu, tiek panākts gan vienāds biezums plēvei, gan stiepes efekts visos virzienos pie uztīšanas. Pūstās plēves ar tajās iestrādāto līmi nodrošina materiāla mehānisko aizsardzību un, galvenais, pasargā no skābekļa piekļūšanas produktam.

LIETĀS jeb SPIESTĀS plēves izgatavošanas procesā materiālu izspiež caur ruļļiem, kas ruļļa vidū nodrošina vienu biezumu, bet malās tas var būt atšķirīgs. Šādi izgatavotām plēvēm stiepes iespēja ir tikai vienā virzienā. Strādājot ar lieto tehnoloģiju, var izgatavot labu iepakojamo materiālu, kur nav svarīgi, lai virsmas saliptu un nodrošinātu skābekļa nepiekļūšanu. Pēc šīs tehnoloģijas izgatavo tranšeju plēves.

Būtiski noskaidrot, vai plēve apstrādāta pret UVS (ultravioletajiem stariem); no kāda materiāla ražota serdene, uz kuras uztīta plēve (papes serdene, dabūjusi mitrumu, uzbriest un deformējas, tāpēc to grūti uzlikt uz ietinēja, plēve tinas nevienmērīgi - plīst); kādā temperatūrā plēvi var uzglabāt; kādi ir nosacījumi, ja plēve paliek pāri un tā jāsaglabā līdz nākamajai sezonai (ja plēvi var uzglabāt tikai siltumā, tas jau ir rādītājs, ka tā nav piemērota Latvijas apstākļiem!).

Būtiska informācija - cik ilgs ir garantijas laiks, plēvi uzglabājot (labai plēvei uzglabāšanas laiks ir līdz 5 gadiem); vai plēve ir iesaiņota kartona kārbā (tā pasargā plēvi no mehāniskiem bojājumiem, transportējot un uzglabājot); vai ražotājs gatavs plēvi apmainīt, ja atklātos rūpnīcas brāķis (ja ražotājs apzinās, ka viņa ražotā produkcija ir kvalitatīva, viņš nebaidās uzņemties šādu atbildību); cik ilgu laiku produkts atrodas vietējā tirgū; vai ražotājs gatavs izsniegt drošības datu lapu vai atbilstības sertifikātu (ja plēve ir kvalitatīva - ražotājs to izsniedz).

Ekonomiskie aprēķini

Nākamais solis - ekonomiskie aprēķini, cik daudz materiāla jāiegādājas.

Sekojot ražotāju ieteikumiem, no viena plēves ruļļa plēvi liekot sešās kārtās, var sagatavot 21-23 barības ruļļus. Dažreiz lauksaimnieki taupot liek tikai četras kārtas. Tā darīt var, un barībai nebūs ne vainas, ja tiks ievēroti citi priekšnosacījumi. Tomēr, izvēloties šo ceļu, jārēķinās, ka neviens ražotājs neuzņemsies barības kvalitātes garantijas, kas saistītas ar plēvi. Liekot 4 kārtas, ar vienu plēves rulli var sagatavot 26-28 barības ruļļus. Riska faktors - šāds barības rullis ir nehermētiskāks, tajā, piekļūstot skābeklim, sākās bioķīmiskie procesi – notiek barības bojāšanās. Rezultātā - zaudējumi no vienkārši izmestās barības plus zaudējumi no tā, ka govis bojātu barību nelabprāt ēd, tātad vajadzīgs lielāks barības patēriņš, lai apmierinātu dzīvnieka vajadzības, plus zaudējumi no neiegūtā piena, jo govs vairāk laika pavada pie siles, meklējot barību un mazāk guļ (bet govs pienu ražo guļot)...

Ieteikumi barības sagatavošanai:

Zaļā masa pirms presēšanas 2-2,5 stundas jāapvītina. Barības rulli pēc sapresēšanas plēvē jāietin nekavējoties, ne ilgāk kā divu stundu laikā.

Vieglākais veids, kā pateikt, ka barība pietiekami izžuvusi, bet ne pāržuvusi, - paņem zāles vīkšķi savērpj. Ja no tā nespiežas sula, - var tīt; ja salūst, labāk atstāt sienam, jo masa jau pāržuvusi. Ietinot pāržuvušu masu, neveidosies pareizs barības ieskābšanas process, jo tam nepieciešams zināms mitruma daudzums. Šāda barība ātrāk sāks pelēt.

Ja zāle pļauta, paredzot skābsiena gatavošanu, bet skaidri redzams - būs lietus, labāk ietīt svaigi pļautu zāli, nekā pieļaut masas salīšanu. Saimniekam jāapzinās, ka šī barība jāizēdina pirmā.

Ruļļos nebūtu ieteicams tīt tīru āboliņu. Āboliņam ir ļoti augsts mitruma procents, ruļļi sulo, sula var tecēt laukā, neatkarīgi no tā, cik kārtas tin. Ūdens ceļu atradīs vienmēr – sulai sakrājoties ruļļa vienā stūrī, plēve šo spiedienu var neizturēt. Ja, sējot āboliņu, tas paredzēts ruļļiem, sējums būtu jāpapildina ar stiebrzālēm.

Ļoti būtiski nenokavēt pļaušanas laiku. Gaidot lielāku masas iznākumu, mēs nereti pieļaujam risku, ka zāle pāraug. Rezultātā - iegūstam barību ar zemāku proteīna un cukuru saturu; tiek kavēts barības ieskābšanas process un iztrūkstošie proteīni barības izēdināšanas periodā būs jānodrošina ar spēkbarību (atkal izmaksas!).

Glabāšana:

Skābsiena ruļļus var glabāt uz lauka vai uz speciāliem laukumiem. Skābsiena ruļļus var kraut vienu uz otra, bet ne vairāk kā divās kārtās. Ja tīkls likts tikai 1,8 reizes, drīkst kraut tikai vienā kārtā, pretējā gadījumā apakšējā rinda no spiediena izjuks. Ja tīkls likts 2,5 reizes un plēve sešās kārtās, tad, rūpīgi kraujot, var likt pat trīs kārtas.

Glabājot uz lauka, ruļļus nevajadzētu novietot blakus ceļiem pa kuriem rudenī vedīs graudus (putni laižas uz ceļa uzknābāt izbirušos graudus, braucot mašīnai tie sēdīsies uz ruļļiem un tos paknābās, bojājumi maz redzami, bet, caurumus laikā neaizlīmējot, iekšā satecēs lietus un salīdīs putekļi); krūmmalēs, blakus dabīgajām ūdens krātuvēm, mitrās vietās (šādās vietās uzturas kukaiņi, kas ļoti garšo putniem, - tie mēdz uzsēsties uz ruļļiem, tos sacaurumojot); blakus labības laukiem (putni,, peles!).

Glabājot uz speciāliem laukumiem, ja tehnikas vienības atļauj, barības ruļļi pirms ietīšanas būtu jānogādā uz laukuma; 14 dienas pēc ietīšanas rulli nav ieteicams kustināt; laukumus nevajag ierīkot krūmmalēs; laukuma teritorija obligāti jāappļauj; ideāli, ja laukumam ir ciets segums - ērti uzbraukt transportam.

Labākais veids, kā cīnīties pret putniem, - izmantot pret putnu tīklu. Tikai uzsedzot uz ruļļiem, nekas nebūs līdzēts, vislabāk putnu tīkls jāuzklāj ar distanci virs ruļļiem. Ja barība tiek gatavota blakus laukam, kur ganības, vai pēc tam notiek pļautā lauka apganīšana, skābsiena ruļļu grupai var aplikt elektrisko ganu. Nav dzirdēts, ka uz lauka glabātiem ruļļiem postījumus būtu nodarījuši meža zvēri (meža cūkas, aļņi, stirnas, brieži). Aizlīmējot barības ruļļu bojājumus vēlams izvēlēties citas krāsas līmlentu, lai vieglāk pamanīt, kurš rullis vairāk cietis un pirmais jāliek galdā.

Tīkls

No viena 3000m tīkla ruļļa, liekot 2,5 kārtas, var sagatavot 275 ruļļus barības. Daudz saimnieku taupības nolūkos tīklu liek tikai divās kārtās. Ražotājs to neiesaka, bet, ja ruļļi pēc tam tiek ietīti sešās plēves kārtās un uzglabāti vienā slānī, šis varētu būt ekonomisks risinājums.

Uzmanību! Zem plēves nav nepieciešams likt tīklu ar UVS (ultravioleto staru) aizsardzību, jo plēvei jābūt apstrādātai pret UVS. Ja nu vienīgi zemnieks pats uzskata, ka dubults neplīst... Tajā pašā laikā - tīklā bez UVS tīt salmus un sienu glabāšanai ārpus nojumes nedrīkst, jo tīkls saules staru ietekmē kļūs neizturīgs un rullis pārvietojot var izjukt.

Tīkls obligāti jālieto, ja prese ir ar smalcinātāju. Tīklā tīts rullis nezaudē savu formu uzglabāšanas laikā – labāk izskatās, nesaplok – vieglāk paņemt, mazāk atsulojas, ja masa tiek ietīta neapžāvēta.

Aukla

Ar vienu pāri auklas var sagatavot ~80 barības ruļļu. Skābsiena tīšanai var izmantot jebkura izmēra auklas. Jo mazāk metru kilogramā jo aukla resnāka un stiprāka. Skābsiena tīšanai klienti parasti izvēlas 1000 m/kg (lētākas izmaksas uz vienu rulli), bet, pērkot šo auklu, vienmēr vajadzētu noskaidrot, ar kādu presi barības ruļļi tiks gatavoti. Ja prese ir jauna un jaudīga, kas spēj sagatavot ruļļus līdz pat tonnai svarā, labāk izmantot 850 m/kg. Kāpēc? Tāpēc, ka šim tonnīgajam krītot ārā no preses kameras, barības masa var pārraut auklu.

Sienam var izmantot auklu, sākot no 700 m/kg uz leju. Siena rullis ir krietni vieglāks un daudz elastīgāks par skābsienu. Salmiem auklu nevajadzētu lietot smalkāku par 600/m kg, jo salmu rullis ir vēl elastīgāks par siena rulli.

Konsultē Laima Eihmane, SIA Kesko Agro Latvija Lopkopības piederumu nodaļas vadītāja.