Skrīveru Zemkopības zinātnisko institūtu pēdējos gados skārusi virkne būtisku pārmaiņu - tas kļuvis par Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūru, un cerams, visai tuvā nākotnē no ierastās mājvietas Daugavas krastā nāksies pārcelsies uz jaunām, mūsdienīgām telpām turpat Skrīveru pagastā... Par institūta šodienu un rītdienu - saruna ar direktoru Aldi Jansonu.

Kādi šobrīd ir institūta zinātniskās darbības pamatvirzieni?

Pastāvīga saikne mūs vieno ar ražošanu – mūsu pamatnodarbošanās joprojām ir daudzgadīgo zāļu selekcija un izlases sēklu ražošana, bioloģiskā lauksaimniecība, kā arī dažādi lietišķie fundamentālie pētījumi, kas tiek veikti trīs pētnieciskajos stacionāros. Zemnieki ir ieinteresēti ar mums praktiski sadarboties dažādās formās – mums, piemēram, ir partneri sēklaudzētāji gandrīz katrā Latvijas rajonā. Viņi lielākās platībās pavairo mūsu izaudzētās zālāju sēklas un pārdod tās kā sertificētu produkciju lopbarības audzēšanai.

Ziemas sezonā rīkojam zinātniski praktiskās konferences zemniekiem par laukkopības teoriju, ik vasaru vismaz divreiz notiek Lauka dienu sarīkojumi, kuros rādām perspektīvo daudzgadīgo zālāju sējumus un stāstām par mūsu agrotehnisko pētījumu rezultātiem un to pielietojumu praksē. Zemnieki tieši no selekcionāriem saņem izsmeļošu informāciju par dažādiem zālāju maisījumiem, šķirņu īpatnībām, augsnēm, lai nekļūdītos savā izvēlē.

Tas ir unikāls atbalsts zemniekiem, jo mūsu institūts Latvijā ir vienīgais no zinātniski pētnieciskajām iestādēm, kas nodarbojas ar daudzgadīgo zālāju selekciju un to izplatīšanu.

Mums ir 117 hektāri savas jeb valsts zemes izmēģinājumu laukiem, vēl aptuveni 60 hektārus nomājam.

Skrīveros, Zemkopības institūtā ir izveidojies kvalificēts, zinošs un perspektīvs zinātnisko darbinieku potenciāls, tiek izstrādātas jaunas audzēšanas tehnoloģijas gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā, izveidojušās un nostiprinājušās sēklaudzēšanas tradīcijas.

Institūts sniedz atbalstu arī bioloģiskajiem zemniekiem.

Ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojamies līdztekus Stendes, Priekuļu un Vecauces kolēģiem, mums šajā nozarē ir vislielākās izmēģinājumiem paredzētās sertificētās platības Latvijā – 43 hektāri. Šeit esam iecerējuši selekcionēt daudzgadīgo zālāju šķirnes, kuras būtu piemērotas bioloģiskajai lauksaimniecībai. Latvijā grūti atrast tādus stacionārus, kuros izmēģinājumi atbilstoši noteiktam profilam notiek vairāk nekā 30 gadu, kā tas ir Skrīveros. Te gūtā pieredze nereti ir unikāla un zemniekiem ļoti noderīga.

Piemēram, Līču stacionārā veikti pētījumi par dažādu mēslojumu un to devu vai tā trūkuma ietekmi uz daudzgadīgajiem dažādu maisījumu zālājiem, pat vadoties no tādas kļūmīgas, bet visai izplatītas zemnieku prakses viedokļa, kad zālāji tiek mēsloti ar to, ko varēja dabūt, nevis atbilstoši zinātnieku ieteikumiem vai zālāju sugas īpatnībām.

Zinātnieki gūst vērojumus par zālāju botāniskā sastāva izmaiņām, dažas sugas šādos apstākļos iznīkst pilnībā, dažas nāk klāt. Savukārt citā stacionārā tiek pētīta nezāļu izplatības pakāpe atkarībā no pesticīdu lietošanas vai nelietošanas. Pētījumi ir sistematizēti un ilgstoši, laika gaitā pārbaudīti desmitiem pesticīdu un mēslojumu. Tie neaprobežojas ar pāris sezonām, tāpēc tajos var izdarīt objektīvus secinājumus. Mūsu zinātnieki tiek aicināti piedalīties kā tiesneši arāju sacensībās, bet it sevišķi viņus aicina uz saimniecībām izvērtēt dažādu kultūru sējumus un sniegt ieteikumus ražas uzlabošanai.

Iespējams, ka pie jums zemnieki griežas, kad ražošanā pieļautas nopietnas kļūdas?

Tādi gadījumi ir, taču pamazām kļūst retāki. Pirms gadiem divdesmit lielajām saimniecībām un kolhoziem bija plaša profila ražošana, bet tagad zemnieku saimniecības arvien vairāk specializējas, izvēloties tikai dažu kultūru audzēšanu; tām rodas grūtības ar pareizu augu maiņu, parādās problēmas ar noteiktām nezālēm un slimībām.

Lielie zemnieki, kas ieguvuši augstāko lauksaimniecisko izglītību, strādā arvien zinošāk, nepieļauj katastrofālas kļūdas, konsultējas par dažādām saimniekošanas niansēm, lūdz rast labāko variantu ar zāļu maisījumiem vai tamlīdzīgi. Mazāko saimniecību īpašnieki reizēm pat neatšķir daudzgadīgo stiebrzāļu sugas, tās visas viņiem ir smilgas... Tad mums nākas pielikt lielas pūles, lai  viņiem iemācītu saprast, kas ir vislabāk piemērots viņu saimniecībai.

Un tad aiz prieka par palīdzību zemnieks zinātniekiem adekvāti samaksā? Ir zināms, ka pat valsts zinātnei joprojām nesniedz adekvātu materiālo atbalstu.

Pagaidām visas konsultācijas institūtā un izmēģinājumu stacionāros mūsu zinātnieki interesentiem patiešām sniedz bez maksas, taču acīmredzot šī situācija ar laiku tomēr mainīsies.

Tostarp mūsu zinātnieki, speciālisti brauc pie zemniekiem pa visu valsti ar lekcijām, un šajos gadījumos viņiem caur Lauku atbalsta dienestu tiek sniegta zināma atlīdzība no ES atbalsta maksājumiem. Institūts pastāvīgi raksta dažādus projektus mūsu materiālās bāzes nostiprināšanai un lēnām to atjauno un pilnveido zinātniskā darba vajadzībām.

Izskatās, ka institūta ēka šobrīd atrodas īpatnējā stāvoklī, liela daļa telpu netiek apkurināta, nevar saprast, vai ēku taisās remontēt vai nojaukt?

Ir panākta vienošanās ar LLU administrāciju un Zemkopības ministriju, ka dažos tuvākajos gados institūtam tiks uzceltas mūsdienu prasībām atbilstošas telpas tepat Skrīveru pagastā, tāpēc šobrīd ēkas remontēšanā līdzekļi vairs netiek ieguldīti.

Kapitālajam remontam būtu vajadzīgi aptuveni divi miljoni latu, tāpēc labāk par šo naudu tikt pie jaunas mītnes. Mums jau ir skiču plāns, jaunajās telpās būs moderna siltumsūkņu apkure, cits ērtību līmenis, tikai jāmeklē nauda.

Vai institūts piesaista darbam jaunos speciālistus?

Pirms dažiem gadiem likās – nupat, nupat ar zinātniski pētniecisko darbu būs cauri, jo finansējums zinātnei bija nepietiekams. Tagad bāzes finansējums zinātnei lēnām pieaug, varam atkal ieinteresēt jaunus cilvēkus.

Vai varam apgalvot, ka institūta zinātnieki uz katru valsts ieguldīto latu ir spējuši dot nozarei lielāku pienesumu?

Noteikti! Latvijā mūsu pašu zinātnieku selekcionētās graudaugu šķirnes aizņem vismaz 50%, pašu selekcionētās daudzgadīgo zālāju šķirnes – 85% no visām sējumu platībām. Ja to visu pareizinām ar govju skaitu un izaudzētajām platībām, sanāk fenomenālas summas – tas ir mūsu zinātnieku reālais ieguldījums. Selekcijas rezultātā Skrīveros daudzu gadu garumā radīts plašs zālaugu sugu un šķirņu klāsts, lai zemnieku saimniecības varētu izvēlēties augsnes prasībām un saimnieciskajām vajadzībām atbilstošas sugas un šķirnes. Apliecinājums tam, ka mūsu radītās zālaugu šķirnes ir arī konkurētspējīgas, ir pieprasījums Eiropas tirgū pēc Eiropas šķirņu katalogā iekļautajām 11 Latvijā selekcionētajām šķirnēm. Vēl četras šķirnes atrodas Polijā uz pārbaudi, un, ja rezultāti tās būs pozitīvi, ceram, ka arī tās papildinās Eiropas katalogu. Paplašinās mūsu sadarbības partneru loks rietumu zemēs, nezaudējam saites arī ar austrumu bloka valstīm.