Skrīveru Zemkopības zinātniskā institūta vārds mūsu lauksaimniekiem galvenokārt saistās ar zālaugu selekciju, sēklaudzēšanu, pļavu un ganību ierīkošanu un pēdējos gados arī ar bioloģisko lauksaimniecību. Un kā gan ne! Gadu desmitiem koptas tradīcijas par zālaugu šķirņu veidošanu, augstražīgu zelmeņu ierīkošanu. Mēs pat visā Eiropā varam lepoties ar vienu no vecākajiem zālaugu stacionāriem (ap 30 gadu), kas ar savu ilggadību jau ieguvis muzejisku vērtību, bet, to pareizi kopjot un izmantojot, vēl joprojām dod augstas un kvalitatīvas zāles ražas. Te ir ko pamācīties gan lopkopim, gan laukkopim.

Mūsu zinātniskās darbības lielākā daļa ir daudzgadīgie zālaugi: stiebrzāles un tauriņzieži.

Selekcijas darbs

Selekcijas nodaļas kolektīvs veic zinātniskās pētniecības darbu, iesaistoties valsts sadarbības projekta „Konkurētspējīgu laukaugu kultūru šķirņu veidošana konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai”, izmantojot tradicionālās un biotehnoloģijas metodes. Projekta izpildes rezultātā tiek veidotas jaunas stiebrzāļu un tauriņziežu šķirnes, nodotas valsts pārbaudē un, veiksmīgi to izturot, iekļautas Latvijas un Eiropas kopējā šķirņu katalogā. Ik gadu zālaugu selekcionāri cenšas nodot kādu jaunu šķirni. Patlaban četras institūtā izveidotās šķirnes atrodas AVS testa pārbaudē Polijā: tās ir vēlīnā tipa timotiņš ‘Varis’, vidēji vēlais diploīdais sarkanais āboliņš ‘Jancis’, lucerna ‘Skrīveru’ un šogad nodotā valsts eksprezidentes vārdā nosauktā pļavas auzenes šķirne ‘Vaira’.

Dažām šīm šķirnēm pārbaudes rezultātus saņemsim jau šogad un pēc to pozitīva vērtējuma un ierakstīšanas augu šķirņu katalogā varēsim paplašināt sākotnējās sēklkopības darbu un sēklas piedāvāt lauksaimniekiem.

Zālaugu selekcionāri pilda arī Zemkopības ministrijas finansēto projektu „Atbalsts kultūraugu genofonda saglabāšanai un izlases kvalitātes uzlabošanai”. Šajā projektā Latvijas dabiskajās biocenozēs tiek vākti zālaugu ģenētiskie resursi, apmeklējot visus mūsu valsts reģionus. Savāktais materiāls tiek izsēts uz lauka, novērtēts un aprakstīts. Pateicoties šim projektam, institūtā izveidotas plašas daudzgadīgo zālaugu kolekcijas, kurās var izvēlēties arī vērtīgu materiālu turpmākajam selekcijas darbam.

Ar ZM atbalstu ik gadu visām jaunajām zālaugu šķirnēm tiek izaudzēts noteikts izlases sēklas materiāla daudzums, ko pavairo un nodod mūsu sēklaudzētājiem. Tā jaunās šķirnes „iziet tautā” un gūst tur savu novērtējumu un ražotāju atzinumu.

Augsnes auglība un agrovide

Zemkopības institūta zinātnieki veic arī Latvijas Zinātnes padomes finansētos pētījumu projektus – grantus. Pēdējos gados aktuāls jautājums ir par augsnes auglības uzturēšanu un agrovides piesārņojuma ierobežošanu ilgtspējīgā lauksaimniecības sistēmā. Šīs problēmas risināšanā, veicot komplicētus pētījumus, iesaistījies viss agrotehnikas nodaļas kolektīvs. Pētījumu rezultātā tiek noteikts izskaloto augu barības elementu daudzums caur drenām dažādos mēslojuma un kaļķošanas fonos un novērtēts piesārņojums Pulksteņupītes baseinā ar dažādiem mēslošanas līdzekļiem. Iegūtie dati ir lietderīgi, lauksaimniekiem izvēloties mēslojuma devas kultūraugiem.

Jau gandrīz 40 gadu turpinās pētījumi augu seku stacionārā, kas arī ieguvis vēsturisku nozīmi. Šeit tiek novērtēta augu sekas un augu aizsardzības pasākumu kompleksa ietekme uz produkcijas ieguvi un augsnes auglības saglabāšanu labas lauksaimniecības prakses saimniecību vajadzībām.

Arvien lielākus apgriezienus mūsu lauksaimniecībā iegūst rapšu audzēšana bioatjaunojamo izejvielu resursiem. Zemkopības institūta vadošie zinātnieki, ejot līdzi dzīves prasībām, arī pieslēgušies pētījumiem par Latvijas agroekoloģiskajiem apstākļiem atbilstošu rapšu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanu un dažādu agrotehnikas paņēmienu pārbaudi augstu sēklu ražu iegūšanai.

Šogad sākta jauna projekta īstenošana ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Tajā detalizēti tiek veikta viengadīgo tauriņziežu (lopbarības pupas, lupīna) simbiotiski saistītā slāpekļa nodrošinājuma noteikšana augsnē. Iegūtie rezultāti sevišķi svarīgi būs bioloģiski saimniekojošajiem lauksaimniekiem, kam ļoti būtiski uzlabot savu augšņu struktūru un palielināt organisko vielu saturu.

Sadarbība ar valsts un zinātniskajām iestādēm

Mūsu institūtam izveidojusies radoša sadarbība ar vairākām valsts iestādēm un radniecīgiem institūtiem Latvijā.

Katru gadu izpildām Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) pasūtījumus par graudaugu, kartupeļu un zālaugu šķirņu pārbaudi bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā. Šo šķirņu izpētes rezultātā ražotājiem var ieteikt izvēlēties attiecīgajiem audzēšanas apstākļiem piemērotākās kultūraugu šķirnes gan bioloģiskajos laukos, gan saimniekojot ar tradicionālajām metodēm. Ar VAAD līdzdalību ik gadu tiek organizēta arī Zemkopības institūtā izveidoto zālaugu šķirņu pārbaude Polijā un to saimniecisko īpašību novērtēšana mūsu valsts šķirņu salīdzināšanas iecirkņos. Ne mazāk būtiska sadarbība ir zālaugu sēklas materiāla novērtēšanā un sertificēšanā.

2007. gadu raksturo veiksmīga sadarbība ar Lauksaimniecības izglītības un konsultāciju centru (LLKC). Tā rīkotajā demonstrējumu un izmēģinājumu konkursā tika apstiprināti trīs mūsu pieteiktie projekti par lauksaimniecībai aktuālām tēmām, un tos veiksmīgi esam izpildījuši.

Ilggadējas tradīcijas sadarbībā ar LU Bioloģijas institūta Ģenētikas laboratoriju izveidojušās zālaugu selekcionāriem. Sadarbība notiek ģenētisko resursu jomā un jaunu selekcijas metožu pārbaudē un izmantošanā (šūnu kultūra, in vitro u. c.).

Latvijas Koksnes ķīmijas institūts uz sarkanā āboliņa augiem mums uzticējis pārbaudīt savus sintezētos jaunos preparātus, piemēram, lignosilīciju u. c.

Ar uzņēmējiem veiktais kopdarbs

Nevar nepieminēt Zemkopības institūta kontaktus ar dažādām firmām. Mūsu sēklaudzētāji un selekcionāri ir priecīgi par kopdarbu, kas izveidojies ar SIA „Agrochema”. Viņu piedāvātos šķidros lapu mēslojumus „KAS – 32”, „Lyderis Super”, „Lyderis Mikso” un „Lyderis Bor” izmēģinām gan stiebrzāļu laukos, gan sarkanā āboliņa, bastardāboliņa un lucernas laukos. Jau iegūtas arī vērtīgas atziņas. Labprāt iesakām mūsu tauriņziežu sēklaudzētājiem izmantot šķidro lapu mēslojumu „Lyderis Bor” pirms ziedēšanas – tas ievērojami kāpina sēklu ražu.

Samērā plašs sadarbības partneru loks mūsu zinātniekiem izveidojies arī ārpus valsts robežām. Ciešas saites mūs vieno ar kolēģiem Lietuvas Zemkopības institūtā Dotnuvā un Igaunijas Selekcijas institūtā Jegevā. Priecājamies par kolēģu sasniegumiem selekcijas darbā, jo varam apmainīties ar sēklas izejmateriālu, tiekamies konferencēs, semināros, aicinām ciemos un braucam arī paši pasmelties kādu vērtīgu ideju.

Skrīveru zinātnieku vārds Eiropā un pasaulē

Pateicoties mūsu zālaugu jaunāko šķirņu iekļūšanai kopējā Eiropas valstu Augu šķirņu katalogā, par tām ieinteresējušies dažādu valstu zinātnieki un sēklaudzētāji ne tikai Eiropā, bet arī Kanādā un ASV.

Mūsu tauriņziežu un stiebrzāļu šķirnes savos izmēģinājumos iekļāvuši Čehijas, Vācijas, Norvēģijas, Baltkrievijas, ASV un Kanādas zinātnieki. Saņemam arī pozitīvas atsauksmes par to ražību, ziemcietību u. c. saimnieciskajām īpašībām. Tas priecē un dod jaunu sparu un enerģiju turpmākajam pētniecības darbam.

2007. gads paliks atmiņā arī ar to, ka rekordliels mūsu zinātnieku skaits (12) piedalījušies dažādās starptautiskajās konferencēs un kongresos vairākās pasaules valstīs: Lietuvā, Krievijā, Beļģijā, Francijā, Slovākijā, Dānijā, Ķīnā un Anglijā. Ikreiz, atgriežoties no tām, ir gandarījuma sajūta, ka citu valstu pārstāvjus varam iepazīstināt ar sava pētnieciskā darba rezultātiem, smelties ierosmes un idejas savam turpmākajam darbam un iegūt noderīgu publicistisko materiālu par zinātnes sasniegumiem citās valstīs.

Atbalsts Latvijas zemniekiem

Īpaša Zemkopības institūta darbības joma ir mūsu zemnieku un lauksaimniecības speciālistu mācības. Rajonu konsultāciju dienesti labprāt aicina mūsu vadošos pētniekus lasīt lekcijas par bioloģisko saimniekošanu un augstražīgu zālāju ierīkošanu Eiropas Savienības finansētajos mācību projektos. Esam bijuši gandrīz visu mūsu valsts rajonu rīkotajos mācību projektos.

Protams, ziemā rīkojam seminārus un aicinām pie sevis uz institūtu gan sēklaudzētājus, gan bioloģiskās lauksaimniecības pārstāvjus. Semināros runājam par jaunākajām šķirnēm, audzēšanas tehnoloģijām. Īpaši svarīga joma ir augsnes apstrāde, augu agrotehnika, mēslojums un cīņa pret nezālēm bioloģiskajā lauksaimniecībā, tad diskusijas ilgst vairākas stundas.

Ik gadu plašumā vēršas mūsu sadarbība ar valsts daudzgadīgo zālaugu sēklaudzētājiem un bioloģiskās sēklas ražotājiem. Arī 2007. gadā noslēgti 28 licences līgumi par jaunāko stiebrzāļu un tauriņziežu šķirņu sēklas ražošanu. Mūs priecē tas, ka šie saimnieki ir zinoši praktiķi, viņi izveidojuši arī labu materiāli tehnisko bāzi, iegādājoties jaunus kombainus un izveidojot labas žāvēšanas un tīrīšanas sistēmas. Mēs uz šiem sēklaudzētājiem varam pilnīgi paļauties, jo savas jaunās šķirnes esam nodevuši drošās rokās.

Zemkopības institūta rīcībā ir 43 ha bioloģiski sertificētas zemes. Šajos laukos tiek veikti dažāda rakstura agrotehniskie pētījumi, te tiek pārbaudītas vairāku laukaugu (kartupeļi, mieži, vasaras kvieši) un zālaugu šķirnes, novērtējot to piemērotību bioloģiskajām saimniekošanas metodēm. Rezultāti jau uzkrājušies daudzu gadu garumā, un iegūtie secinājumi ļauj sniegt padomus mūsu lauksaimniekiem par šķirņu izvēli.

Šogad vareni bija padevies tritikāles ‘Valentīna’ sēklu lauks un arī rudzi ‘Kaupo’. Šo kultūru sertificētu sēklas materiālu varējām piedāvāt ražotājiem, un viņi to labprāt iegādājas. Šoruden bioloģiskajā laukā tika iesēti ziemas kvieši (cietie), kuru bioloģiskās sēklas materiālu piedāvāsim nākamgad.

Secinājumi pēc Lauka dienām

Jau par tradīciju kļuvušas institūta rīkotās Lauka dienas. Jūnija sākumā, kad izmēģinājumos lekni sazeļ dažādu sugu stiebrzāles un ar savu raženumu dižojas āboliņš, lucerna un galega, zālaugu selekcionāri aicina kopā gan lopkopjus, gan laukkopjus, gan sēklaudzētājus, lai iepazīstinātu ar sava selekcijas darba veikumu, sniegtu padomus un vienkārši apspriestos par lauksaimniecību, dalītos pieredzē un analizētu arī neveiksmju cēloņus. Šādas kopējas sadarbības rezultātā arvien atrodas pa vērtīgam atziņu graudam gan zinātniekam, gan praktiķim. Interesenti sarodas no visām malu malām: gan Kurzemes vēju appūstie, gan Zemgales gruntīgie saimnieki, arī Latgales un Vidzemes sīkstie un drosmīgie ļaudis.

Ik gadu jūlija sākumā, kad gaisā virmo briestošo graudu smarža, institūta zinātnieki pulcē kopā bioloģiskos saimniekus, jo šajā laikā bioloģiskajā laukā jau var labi redzēt, cik lielu ražu briedēs tā vai cita vasarāju šķirne, cik uzņēmīgas pret slimībām ir ievestās vai vietējās miežu, kartupeļu, kviešu šķirnes, kurš augsnes apstrādes paņēmiens un nezāļu apkarošanas veids bijis labākais. Šogad visi dalībnieki, kuru skaits pārsniedza pussimtu, priecājās par raženo tritikāles lauku. Lepojāmies arī ar lopbarības pupu sējumu, kam ļoti patikuši šīs vasaras apstākļi. Lieliski bioloģiskajā laukā bija iejutusies lucerna, kuras ražīgums acīm redzami bija pārāks gan par stiebrzālēm, gan arī dažiem āboliņiem.

Zemkopības ministrijas atbalsts

Panākumi zinātnē gūstami tikai tad, ja radīti nepieciešamie apstākļi šā darba veikšanai. Kolektīvs ir gandarīts, ka arī 2007. gadā ar ZM atbalstu un arī pašu spēkiem ir kaut nedaudz izdevies atjaunot un modernizēt materiāli tehnisko bāzi. Sevišķi priecīgi ir selekcionāri, kas jau sen cerēja paātrināt šo ilgstošo un grūto, pat neprognozējamo selekcijas procesu. Nu jau arī ziemas periodā varēs audzēt gan stiebrzāļu, gan tauriņziežu stādus, pārbaudīt to adaptācijas spējas, pavairot vērtīgākos un īpaši iegūtos paraugus, jo tagad selekcionāru rīcībā ir mākslīgā klimata kamera „Hotcold – GL”, kas iegūta no ģenētisko resursu līdzekļiem. Precīzi izsēt izmēģinājumu lauciņos noteiktu sēklas daudzumu ļauj sējmašīnai „Hege – 80” iegādātais papildaprīkojums. Ļoti nepieciešama mums bija arī jauna 10 t traktora piekabe, lai izaudzēto graudu un zālāju sēklu ražu nogādātu kaltē. Šogad to izdevies iegādāties.

Daudzgadīgo zālāju sēklkopības sējumos veģetācijas periodā nepieciešama vairākkārtēja appļaušana. Nopļauto zāli un pēc kombainēšanas nokultos salmus nākamajā gadā varēsim novākt no lauka bez problēmām, jo mums tagad ir ruļļu prese.

Ikdiena, svētki un sapņi

Protams, institūta darbinieku ikdiena nesastāv tikai no nemitīga darba. Rodam laiku arī lietderīgi atpūsties, priecēt sirdi un dvēseli. Ik pavasari un rudeni savas darba telpas rotājam ar krāšņu pavasara un rudens ziedu izstādi, ko izaudzējuši mūsu čaklie darbinieki savos dārzos. Lieldienās un Ziemassvētkos rīkojam dažādus konkursus: Adventes vainadziņu, krāsoto olu, cāļu, zaķu u. c. konkursus. Rudeņos, kad izaudzētā raža sabērta apcirkņos, arī mums ir ražas svētki, kuros pārrunājam iepriekšējo gadu gan zinātnē, gan ražošanā, našķojamies ar paštaisītiem konserviem, dārzeņiem un citiem labumiem, ir arī dažādas asprātīgas atrakcijas.

Taču nevar iztikt arī bez nākotnes sapņiem. Nākotnē mēs raugāmies ar zināmām cerībām, jo kolektīvā iesaistās arvien jauni maģistranti, un mums ir arī studenti un doktoranti. Mums gribas paplašināt un pilnveidot arī ražošanu. Sapņojam, ka Skrīveros būtu moderns daudzgadīgo zāļu selekcijas un sēklu ražošanas centrs atbilstoši ES prasībām, kas garantē sēklas kvalitāti un šķirņu identitātes saglabāšanu konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā, kā arī, pamatojoties uz ražošanā izmantotajiem pētījumiem, sniedz informatīvi konsultatīvus pakalpojumus.

Tā kā tuvojas gadu mija, beigt gribētos ar Imanta Ziedoņa dzejoli.

„Ik katru gadu jaunu velēnu griež lemess,

Ik katru gadu citu ziedu smaržu jūt,

Bet tas, kas labs ir padarīts uz zemes,

Tas it nekad no zemes nepazūd.”

2008. gada sējai Zemkopības institūts piedāvā: