Cik sen jau braucat uz Valgas tirgu?

Salīdzinoši nesen, kopš aizvadītajiem Ziemsvētkiem. Kolēģis ieteica, viņa sievastēvs to darot jau vairākus gadus.

Vai pašu tirgos nav labi?

Man ir privātie klienti Valkā un Smiltenē. Piedalos gadatirgos, bet uz parastiem iknedēļas tirgiem braukt nav jēgas. Pusi tāpat jāved mājās. Savukārt Igaunijā izpērk visu.

Vai tāpat kā jūsu vectēvs tirgojat sviestu, krējumu, cūkgaļu? Pastāstiet par savu saimniecību.

Sviestu un krējumu netirgoju, jo ir palikusi tikai viena govs pašu vajadzībām. Ir cūkas speķis un jēra gaļa. Īstenībā es neesmu nekāds zemnieks. Saimniecība pieder maniem vecākiem. Mamma nomira pirms diviem gadiem, un tētis viens vairs nav cēlājs. Mums pieder 3,2 hektāri. Uz šo brīdi ir 12 cūkas un 11 aitas. Ir zemeņu un kartupeļu dobes, ogu krūmi, bet pirms gada viss tika samazināts, jo nebija skaidrs, kas vispār notiks ar saimniecību.

Tagad ir skaidrs?

Jā, tā kā jau piecus mēnešus esmu bez darba, tad mācos kļūt par mazo zemnieku. Sievai vēl ir darbs. Viņa strādā Valkā par lietvedi. Tur mums ir dzīvoklis un skolā iet abas meitas. Sieva joprojām stipri skeptiski raugās uz iespēju pārvākties dzīvot uz laukiem. Es pirms 20 gadiem no šejienes aizbēgu, tagad jāsāk atgriezties.

Kas esat pēc profesijas?

Plaša profila celtniecības darbu speciālists. No vienas puses – tādu kā es pilna Latvija un gandrīz visi bez oficiāla darba. No otras – pāris mēnešu laikā esmu salabojis kūti, mājai jumtu, uztaisījis žogu. To visu paveicu viens pats ar minimālām materiālu izmaksām.

Tētis jums ir kārtīgs lauksaimnieks?

Jā, viņš ir zemnieks droši vien kādā septītajā paaudzē. Par lopiem zina vairāk nekā diplomēts zootehniķis. Visu mūžu nostrādājis kolhozā ar cūkām. Piestrādājis vietējā gaļas veikalā par izcirtēju. Es šobrīd no viņa ļoti mācos, jo tā ir vienīgā iespēja pabarot ģimeni.

Pastāstiet par igauņu tirgu. Kā izlēmāt braukt uz turieni?

Kā jau sākumā sacīju, man ieteica darba kolēģis. Kad vēl laukos nedzīvoju, tad savējiem piedāvāju sievastēva žāvēto speķi, svaigo gaļu. Šad tad braucu līdzi uz tirgiem, bet visu pārdot vienalga neizdevās. Reiz aizbraucu kopā ar kolēģa ģimeni uz Valgu. Konkurenti nebijām, jo viņi tirgoja piena produktus. Līdzi paņemto žāvēto gaļu un speķi pārdevu visu. Par nopelnīto naudu labi iepirkos Valgas rūpniecības preču veikalos. Uz Igauniju iepirkties braucam ļoti bieži.

Vai nav vajadzīgas speciālas atļaujas, lai latvietis tirgotu savu preci?

Kā katrā tirgū, ir jāsamaksā par vietu, kas uz visu dienu ir nepilni četri lati, pārrēķinot mūsu naudā.

Igauņi neboikotē latviešu preci?

Kāpēc lai viņi to darītu? Pagājušajā reizē ar jēra gaļu tirgū biju viens pats.

Kāpēc izlēmāt audzēt aitas un ko tas dod biznesam?

Kad tirgojos ar cūkgaļu, daudzi mani klienti vaicāja, vai tad jēra nav, griboties kārtīgu plovu uztaisīt un šašliku. Izlasīju sludināju, ka pie Smiltenes tiek pārdotas septiņas aitas un auns, jo ģimene dodas projām no Latvijas. Nopirku. Četras aitas jau bija grūsnas. Pēc jēra gaļas man stāv rindā. Tikko bija arī piedāvājums, ko diemžēl nevarēšu apmierināt. Turpat Igaunijā tirgus pirmajā stundā viens kungs no manis nopirka visu jēra gaļu. Nākamajā reizē viņš vaicāja, vai nevaru piegādāt vairumā – viņam ir divi restorāni, kur jēra gaļas ēdieni ir ļoti pieprasīti. Pats esmu vainīgs, diemžēl šobrīd neesmu gatavs paplašināt saimniecību, tad jāceļ jauna kūts. Bet, kad tie jēri ir, tad sazvanos un viņš pats atbrauc pakaļ. Tagad jācer, ka viņš līdz vasarai neatradīs citu piegādātāju.

Tad jau būs tiesa, ka pieprasījums pēc aitas gaļas ļoti aug?

Jā, bet tas nav tik liels, lai visi zemnieki mestu visu citu pie malas un steigtos audzēt tikai aitas. Pie tam cenu atšķirības ir milzīgas. Piemēram, pie zemnieka saimniecībā jēra gaļu var nopirkt vidēji par 2–2,50 Ls/kg, bet tirgū šī cena jāpareizina ar trīs. Savukārt, ja zemnieks vēlas gaļu nodot uzpircējam, tad maksimums, ko viņam maksā, ir 0,7–1 Ls/kg.

Vai atbalstāt pieņemto likumu, ka lopus tagad var kaut pēc musulmaņu tradīcijām?

Mans viedoklis šajā jautājumā ir šāds – es neticu, ka mazā Latvijā, kur aitu audzēšanas tradīcijas ir ļoti vājas, ielauzīsies tajā tirgū, kas eksportēs gaļu uz islāma pasauli. Kā jau te runā, tie būs individuāli kontakti.

Kāpēc neielauzīsies?

Nu taču padomāsim ar galvu – mums priekšā ir Īrija, kur ir viss – klimats, barība un šķirnes, lai tā gaļa kustu mutē. Būtu bez cīpslām. Pie mums klients saka – es gribu to gaļu, bet, lai jērs nav smagāks par 15 kilogramiem. Pareizi, jo mūsu jau gadu vecas aitas gaļu, lai tā būtu ēdama, ir jāprot pagatavot. Nestāv neviens musulmanis rindā pēc Latvijas aitu gaļas.

Jūs teicāt, ka mācāties būt par zemnieku. Vai uzskatāt, ka lauksaimniecībai ir nākotne?

Es šobrīd domāju par to tuvo nākotni, lai mana ģimene būtu paēdusi. Pats zinu Valkā vairākus cilvēkus, esmu vedis viņiem kartupeļus, jo reāli vispār nav, ko ēst. Bezdarbnieku pabalsti ir beigušies. Cilvēki šosejas malā lasa tos mazos, skābos ābolus, lai kaut kas būtu. Tas ir pilnīgs izmisums, lai taču tie valdības vīri nokāpj no saviem augstumiem. Ir ģimenes, kur pat kartupeļus nevar atļauties. Mēs arī ļoti daudz ko vairs nevaram atļauties, bet mums ir pārtika un siltas mājas.