Pamatjautājums

Kā to īstenot dzīvē, ja nākamajā gadā valsts atbalsts zinātnei varētu tikt samazināts gandrīz par 20 %? Par to sašutuši daudzi zinātnes pārstāvji, jo jau līdz šim tas bijis trīs reizes zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs.

Brīdī, kad tika diskutēts par šo jautājumu (pagājušā gada beigās), nebija zināms, ka drīzumā zinātnei atņems krietni vairāk. Zinātnes vadītāji norādīja, ka plānotais finansējuma samazinājums skars praktiski visus zinātniekus gan augstskolās, gan neatkarīgos pētnieciskos institūtos. Tika lēsts, ka vissmagāk cietīs tieši zinātniskie projekti un pētījumi, jo nebūs iespējams nodrošināt to realizāciju (iekārtu, materiālu, reaģentu informācijas līdzekļu utt. iegādi), nerunājot jau par zinātnieku darba apmaksu – algām.

Drūmais redzējums

Aprīlī Banku augstskolas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā par Ekonomikas stabilizācijas programmu Dr.habil.phys. akadēmiķis Juris Ekmanis pauda gana drūmu redzējumu par zinātnes nākotni pašreizējos apstākļos:

„Laikā, kad runājam par valsts konkurētspēju un izaugsmi nākotnē, zinātnei finansējums ir samazināts par 40 %. Un Zinātnes un izglītības ministrija spriež, kā to samazināt vēl. Tāda ir attieksme.”

Zinātnieki un akadēmiķi uzsver, ka ir jāapzinās šādu soļu sekas, jo Latvijas zinātnes potenciāls tādējādi tiek zaudēts.

Mums jāapzinās, ka, šādi rīkojoties – tikai vārdos atbalstot zinātni un tikai nodarbojoties ar spriešanu un lemšanu, mēs zaudējam Latvijas zinātnes potenciālu.

Jauno zinātnieku nebūs?

Visas apkārtējās Eiropas valstis finansējumu zinātnei pašlaik palielina. Šogad, piemēram, Norvēģija, ar kuru mums ir ļoti laba sadarbība zinātnes laukā, ir palielinājusi valsts finansējumu zinātnei par 80 %. Daudzi jauni cilvēki skatās tajā virzienā, jo ir visas iespējas savus projektus īstenot ārpus Latvijas. Lai jaunos talantus noturētu Latvijas zinātnē, viņiem ir skaidri jāpasaka, kas būs nākamgad un aiznākamgad. Var viņiem samazināt algas, var kaut ko ierobežot, bet svarīgi zināt, kas būs pēc tam. Zinātniskās pētniecības institūtu direktori jaunajiem zinātniekiem neko paskaidrot nespēj. Līdz ar to jauniešiem neatliks nekas cits kā aizbraukt uz valstīm, kur zinātniekiem darba vietas ir atvērtas.

Zinātne varētu arī pelnīt, bet...

Mūsu lielākā nelaime esot tā, ka, tiklīdz kāda sabiedrības daļa vai kāda nozare nāk ar kādu iniciatīvu, pirmā reakcija ir – to vajag apšaubīt. Tiklīdz pieskaramies valsts budžetam, viss kļūst īpaši aizdomīgi. Ja zinātne prognozē kādu ieguldījumu saistībā ar komercdarbību, tas vispār tiek uzskatīts par bīstamu.

Interesanti, kāpēc jāpaiet gadiem, līdz atrast risinājumu, kā zinātniekam un uzņēmējam strādāt kopā? Pašlaik likums aizliedz zinātniekam ar uzņēmēju sadarboties. Valsts kontrole to skaidro ar Konkurences likumu. Un, tiklīdz sadarbojas ar vienu uzņēmēju, tā tiek pārkāpta konkurences vienlīdzība, jo neesam uzaicinājuši vēl piecus citus komersantus, kuri varbūt arī vēlētos strādāt.

Zinātnieki atzīst, ka ir devuši neskaitāmus priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, bet tie nav ņemti vērā. Viņi uzsver, ka valsts aparātam vajadzētu būt vienam no virzītājspēkiem, lai likumdošanu sakārtotu un tas būtu viņu pirmais uzdevums.

Fakts par zinātnei iedalīto Eiropas Savienības struktūrfondu naudas apgūšanu, kur pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apsekojuma parādās, ka līdz šim ir iesaistīta divdesmit viena aģentūra, kuras darbinieku atalgojumam vien ir vajadzīgi aptuveni 150 milj. Ls, ir absurds – zinātnieki uzsver, ka tas ir zinātnes piecu gadu finansējums...

SKAITĻI

Zinātnisko darbinieku skaits

2006	2007
Zinātniskais personāls – 1866,75 Zinātniskie darbinieki – 2957,75	Zinātniskais personāls – 1963,61 Zinātniskie darbinieki – 3110,07

Zinātnes bāzes finansējuma apmērs

2008	2009 (bez 10% finanšunodrošinājuma rezerves)	2009
15 819 762	12 109 816	8 482 228

VIEDOKĻI

Dainis Viesturs: – Zināms, ka budžeta finansējums šogad tika samazināti divas reizes – janvārī un jūlijā, plus jūnijā tika noteikti arī pensiju likuma grozījumi, kā rezultātā konkrēti mūsu institūtā no darba aizgāja seši cilvēki. Piedevām samazinājās arī kopējais finansējums, līdz ar to jauni cilvēki, cik nu viņi bija, – kļuvi domīgi. Liela cerība bija uz Eiropas Savienības projektiem, kuri zinātnei un izglītībai ir samērā labvēlīgi – viens projekts, kam mēs arī iesniedzām pieteikumu pagājušā gada septembrī – cilvēkresursu piesaistei, bija arī otrs.

Pozitīvi ir tas, ka mēs joprojām pastāvam un darbojamies, mums varbūt nav īpašu panākumu, jo nabadzība ietekmē jebkuru darbības sfēru – komandējumus, grāmatu rakstīšanu un izdošanu, dalību konferencēs. Līdz šim papildus oficiālajam finansējumam mums bija vēl trīs finansējuma avoti – IZM, ZM un Zinātnes padome, šobrīd viss ir pa nullēm.

Savas pētījumu programmas pildām. Galvenais uzdevums – sadarboties ar zemniekiem konsultāciju centra organizēto semināru ietvaros, tāpat piedalāmies Lauka dienās. Izstādes praktiski šogad nav; Priekuļos un Viļānos, kur ZM deva naudu līdzdalībai, arī nākamgad nebūs. Konsultācijas ar zemniekiem, tāpat ir līgumdarbi parasti mums sastādīja kādus 10 % no ienākumiem, šogad krietni mazāk. Par savu galveno uzdevumu uzskatām gādāt par to, lai to, ko esam sastrādājuši, – intelektuālo potenciālu mums būtu kam atdot un atstāt. No 2006. gada parādījās ES stipendijas doktorantiem, saradās daudz doktorantu, arī šobrīd LLU daudz stājas cerībā uz Eiropas naudu. Ja šīs ES naudas nebūs, tad viņi vienkārši izklīdīs. Mums ir pieci jauni zinātnieki. Darbības virzieni divi – saules enerģijas izmantošana, ēku siltuma atkārtotā izmantošana, mums ir patenti un iekārtas – bāze šiem jaunajiem cilvēkiem maģistra un doktora darbu izstrādāšanai.

Tuvākā nākotne ir stipri biedējoša, ir skaidrs, ka finansējumu griezīs arī zinātnei. Pašlaik – ar otrā pusgada finansējumu esam 2005. gada līmenī, ja nogriezīs vēl, tad būsim 2003./2004. gada līmenī. Vidējās algas mums ir Ls 250–300 uz papīra, ieskaitot doktorus un direktorus. Tas samazināsies līdz Ls 180. Aizies vēl kādi pieci seši cilvēki. Praktiski paliks tie, kuri strādā divās vietās, un jauni cilvēki, kuri būs tikuši pie Eiropas fondiem. Pat pie nosacījuma, ka cilvēki paliek, bīstamākais ir tas, ka mēs nevarēsim samaksāt komunālos maksājumus. Vienīgā cerība ir uz ES fondiem, bet tam seko arī jautājums par līdzfinansējumu.

Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra vadītāja:

– Neapšaubāmi, pozitīvi vērtējams tas, ka 2009. gada 29. janvārī spēkā stājās jauna Vienošanās Nr. L-TPK-08-0007 ar valsts aģentūru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra par finansiālu atbalstu centra darbībai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra (TEPEK) darbības uzturēšana un attīstība LLU ietvaros. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2013. gada beigām, un tā laikā plānotas dažādas aktivitātes zinātnieku un uzņēmēju atbalstam pētniecības rezultātu komercializācijas nolūkos, tādējādi ieguldot zināšanas Latvijas ekonomikas attīstībā.

Diemžēl, lai gan projekta ietvaros esam iecerējuši intensīvi strādāt līdz 2013. gadam, tomēr apdraudēta ne tikai Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra darbības intensitāte, kas lielā mērā atkarīga no LLU zinātnieku kapacitātes, bet arī eksistence, jo, nepārtraukti samazinot universitātes budžetu, ir problēmas līdzfinansējuma nodrošināšanā. Protams, ekonomiskā situācija valstī lielā mērā ietekmē augstāko izglītību, akadēmiskā personāla algu samazinājums veicina spējīgāko zinātnieku aizplūšanu, kā rezultātā samazinās to praktisko pētījumu apjoms, ko varam sniegt mūsu ražotājiem/komersantiem. Tomēr jāatzīmē, ka universitātē ir pietiekami modernas iekrātas, ar kurām var veikt kvalitatīvus, praktiskus un, galvenais, ražotājam nepieciešamus pētījumus, kas lielā mērā var palīdzēt mūsu ražotājiem ne tikai Zemgales reģionā, bet arī visā Latvijā.

Šobrīd darbojamies diezgan intensīvi. Krīzes situācijā pie mums LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrā aizvien biežāk ražotāji griešas pēc pētījumiem un sadarbības iespējām visdažādākajās nozarēs, lai veidotu jaunus – inovatīvus produktus, kā arī uzlabotu jau esošo produktu kvalitāti, pagarinot to realizācijas laikus, lai rastu iespēju tos eksportēt. Manuprāt, būtu ļoti svarīgi nodrošināt LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra darbību tieši Jelgavā LLU, jo tā ir iespēja veicināt Zemgales reģiona attīstību, pie kam, uzsverot to, ka LLU ir potenciāls, kas šajā ekonomiskajā situācijā var palīdzēt mūsu ražotājiem valstī izvirzītajos prioritārajos virzienos.

Materiāla tapšanā izmantoti publicitātes materiāli.