Risinājuma meklējumos

Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija – biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka, atsakoties no akcīzes nodokļa apmaksas lauksaimniekiem, valdībai ar nākamā gada 1. janvāri jāievieš marķētā jeb iekrāsotā dīzeļdegviela lauksaimniecības transportam, kas ļautu degvielu ražošanas vajadzībām nopirkt uzreiz bez akcīzes nodokļa. Arī citās valstīs šāda sistēma pastāv jau gadu desmitiem.

Tāpēc jau augusta sākumā Zemnieku saeimas pārstāvji, tiekoties ar Valdi Dombrovski, vienojās ieviest iekrāsoto degvielu lauksaimniecības tehnikai.
Ministru prezidents V. Dombrovskis uzdeva Zemkopības ministrijai izpētīt un sagatavot dokumentus par marķētās dīzeļdegvielas ieviešanu, tomēr vēl joprojām nav zināms, vai to varēs izdarīt no nākamā gada 1. janvāra.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) ir aprēķinājis, ka, neieviešot marķēto dīzeļdegvielu un atceļot līdzšinējās kompensācijas, produkcijas ražošanas izmaksas palielināsies līdz pat 23 Ls/ha.

Pieredzes apmaiņa kaimiņos

Kad jautājums par marķēto dīzeļdegvielu parādījās dienas kārtībā, Zemkopības ministrijas speciālisti sazinājās ar saviem kolēģiem Igaunijā, kur jau tiek izmantota šāda sistēma. Savukārt Finanšu ministrija joprojām gatavo dažādus dokumentus, lai nodotu akcīzes nodokļa atmaksas administrēšanu Lauku atbalsta dienestam, stāsta Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs, norādot, ka abas ministrijas katra strādā savā virzienā.

Pēc J. Lazdiņa domām, ieviešot marķēto dīzeļdegvielu, administrēšanas process vispār vairs nebūs vajadzīgs. ES izstrādāti mehānismi, kā to kontrolēt uz ceļiem, un soda nauda ir gana iespaidīga.
Zemkopības ministra atbilde ir lakoniska: „Pašlaik es nevaru pateikt, vai marķētā dīzeļdegviela tiks ieviesta no nākamā gada 1. janvāra vai 1. marta, bet tas, ka zemniekiem nākamgad būs marķēta dīzeļdegviela, jau ir izlemts.”

Pēc Zemkopības ministra Jāņa Dūklava tikšanās ar Igaunijas lauksaimniecības ministru, lai pārrunātu Igaunijas pieredzi iezīmētās jeb marķētās dīzeļdegvielas izmantošanā, J. Dūklavs atzina, ka iegūta informācija, kas dos iespēju izstrādāt priekšlikums par šīs lauksaimniekiem izdevīgās sistēmas ieviešanu Latvijā.
Igaunijā marķēto dīzeļdegvielu izmanto visi ražojošie lauksaimnieki, arī mežsaimnieki un zivsaimnieki.
Tuvākajā laikā arī Igaunijas valdība gatavojas pārskatīt un uzlabot dīzeļdegvielas nodokļu sistēmu lauksaimniecības nozarēs, padarot to vienkāršāk lietojamu kā uzņēmējiem, tā arī administrētājiem. 

Pastāvošā sistēma

Patlaban Latvijas lauksaimnieki iegādājas dīzeļdegvielu licencētās tirgotavās un saņem akcīzes nodokļa atmaksu Ls 234 apmērā par 1000 izmatotiem litriem degvielas. Savukārt Igaunijā lauku darbos izmanto iekrāsoto dīzeļdegvielu, par kuru saņem daļēju atmaksu, bet Lietuvā lauksaimnieki izmanto iekrāsoto dīzeļdegvielu, kas tiek iegādāta pilnībā bez akcīzes nodokļa.

VIEDOKĻI

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne stāsta, ka līdz šim marķētā jeb iekrāsotā degviela Latvijā tika izmantota siltuma ieguvei jeb apkurei. „Tika noteikta īpaša krāsa – sarkana, un degviela tika individuāli iezīmēta – to varēja izmantot patērētājs, kuram bija izsniegta attiecīga atļauja – izziņa par to, ka viņam ir iekārtas, kurās šo degvielu attiecīgajā daudzumā var lietot.

Otra sistēma, kas darbojas citās valstīs, – marķētā degviela jau citā krāsā, kas paredzēta citām vajadzībām. Tuvākās valstis mums ir Lietuva un Igaunija. Lietuvā šo marķēto dīzeļdegvielu izmanto nedaudz šaurāk, bet Igaunijā diezgan plaši – visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot ar mājsaimniecību saistītajām specifikām. Jautājums ir tāds – ko grib iegūt valsts, ieviešot šo jauno sistēmu pašreizējās vietā? Kādā veidā tiks administrēti visi ķēdes dalībnieki, kas apstiprinās noteikto limitu, kur šo degvielu iegādāsies vai uzglabās. Ir daudz neskaidrību šajā jautājumā,” stāsta Uldis Sakne.

Sanita Rakstiņa, SIA Neste Latvija vairumtirdzniecības vadītāja stāsta, ka Neste šobrīd netirgo marķēto dīzeļdegvielu un pagaidām šajā sakarā veikt izmaiņas nav plānojuši. „Tomēr viennozīmīgi pateikt, ka nākotnē nekas nemainīsies, protams, nevaru. Vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka mums senākā pagātnē ir bijusi šādas degvielas tirdzniecība. Mūsu valsts normatīvajos aktos ir noteikta vesela virkne nosacījumu, kas jāievēro marķētās dīzeļdegvielas ražošanas procesā. Tas arī varētu būt lielākais apgrūtinājums. Kas attiecas uz pašu tirdzniecību – gadījumā, ja būs liels pieprasījums pēc šāda produkta, iespējams, ka arī mēs apsvērsim iespēju par tā tirdzniecību. Laiks rādīs,” tā S. Rakstiņa.

Savukārt SIA Latvija Statoil pārstāve Margrieta Akmens informē, ka kompānija plāno sekot līdzi attīstībai tirgū, pieprasījumam un atbilstoši tam plānot arī savu piedāvājumu. Attiecībā uz marķētās degvielas izmantošanu lauksaimniecībā Statoil uzskata, ka šī jautājuma atrašanās valdības dienas kārtībā ir ļoti augstu vērtējams fakts. Iespēja lauksaimniekiem iegādāties degvielu ar akcīzes atlaidi atvieglotu naudas plūsmu un neiesaldētu naudas līdzekļus līdz brīdim, kad tiek iesniegtas atskaites VID. Jautājums vienīgi, kāds ir optimālais instruments tās uzskaitei – iekrāsošana, par kuru pašlaik notiek diskusija, vai citas metodes, kas patlaban netiek apskatītas, bet, iespējams, būtu efektīvākas.

Degvielas iekrāsošana kā lauksaimniekiem paredzētās degvielas marķēšanas un

uzskaites metode nozīmētu nepieciešamību:

·        degvielas tirgotājiem investēt savās degvielas uzpildes stacijās (DUS), uzstādot atsevišķas tvertnes un sūkņus. Taču daudzviet tas nemaz nebūtu iespējams ierobežoto teritoriju un citu ierobežojumu dēļ;

·        izstrādāt mehānismus, kā novērst potenciālu sarežģījumu risku situācijās, kad neiekrāsota degviela tiek uzpildīta degvielas vedējā transportēšanai pēc iekrāsotas degvielas. Iekrāsotās degvielas atlikumi, sajaucoties ar normālo degvielu, var ietekmēt degvielas krāsu gammu, rosinot kontrolējošās iestādes uz aizdomām par negodīgu rīcību;

·        izstrādāt mehānismus, kā kontrolēt un novērst iekrāsotās degvielas, kam piemērota akcīzes nodokļa atlaide, izlietošanu ne-lauksaimnieciskiem mērķiem. Piemēram, gadījumos, kad tā tiktu izmantota transportā, kas pārvietojas pa koplietošanas ceļiem. Faktiski arī tagad neviens nekontrolē tās degvielas izlietojumu, kam piemērotas atlaides, un, ieviešot krāsoto degvielu, tāpat netiktu papildus ieviesti kontroles mehānismi. Arī pārējās Baltijas valstīs netiek veiktas pārbaudes uz ceļiem vai praktizēti kādi citi mehānismi;

·        lauksaimniekiem papildus investēt rezervuāru un sūkņu uzstādīšanā, lai glabātu iekrāsoto degvielu.

Statoil pārstāve uzsver, ka ir arī alternatīvi gan izmaksu, gan cilvēkresursu ziņā efektīvāki risinājumi. „Viens no reālākajiem mūsu skatījumā ir zemnieku autorizācijas sistēma. Lai tādu ieviestu, Zemkopības ministrijai vispirms jāizstrādā kritēriji lauksaimniekiem, kuriem pienākas degviela ar akcīzes nodokļa atlaidi. Latvijā ir ap 40 tūkstoši lauksaimniecības zemju īpašnieku, kuri ar lauksaimniecību nenodarbojas. Saskaņā ar kritērijiem šiem zemju īpašniekiem būtu jāliedz iespēja iegādāties degvielu ar atlaidi. Nākošais solis – tehniskā risinājuma izstrāde kritērijiem atbilstošo lauksaimnieku autorizācijai. Tā var būt parole, kods, kodu karte, SMS

un virkne citu variantu. DUS darbinieks, ievadot to sistēmā un saņemot apstiprinājumu, reģistrētu un uzskaitītu realizētās degvielas apjomu. Līdzīgi tas notiek ar bankas maksājumu kartēm – klients ievada kodu, sistēma apstiprina, ka naudas līdzekļu kontā pietiek, un izdrukā čeku abām pirkumā iesaistītām pusēm!

Katrs lauksaimnieks zina sev atvēlētās degvielas, kam piemērota atlaide, daudzumu. Līdz ar to, veicot pirkumu, sistēma veiktu arī degvielas uzskaiti, neļaujot pārtērēt pienākošos degvielas daudzumu. Gadījumos, kad atvēlētās bezakcīzes degvielas daudzums tiktu pārsniegts, lauksaimniekam būtu jāveic akcīzes nodokļa atmaksa.

Lai sistēma darbotos pilnīgi, degvielas tirgotājiem, kas iesaistīti šīs degvielas tirdzniecībā, var uzlikt par pienākumu noteiktā laika periodā iesniegt atskaiti par pārdoto bezakcīzes degvielas daudzumu. Šie dati būtu salīdzināmi ar sistēmas datiem.

Līdzekļus sistēmas izveidei un uzturēšanai iespējams piesaistīt dažādi. To var administrēt ZM, ieturot daļu no akcīzes atlaides sistēmas izmaksu segšanai. Sistēmu var uzturēt Akcīzes Preču pārvalde, nosakot par katru transakciju adekvātu samaksu. Tāpat ar sistēmas darbību saistītos jautājumus konkursa kārtībā var nodot privātajam sektoram,” tā M. Akmens.

Zemkopības ministrijas komentārs:

"Š.g. 7.oktobrī Zemkopības ministrs vienojās ar Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonām, degvielas tirgotājiem un lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, ka tiks izveidota darba grupa, kur ņems dalību visu iepriekšminēto institūciju pārstāvji, lai 2010.gadā ieviestu jaunu sistēma lauksaimniekiem attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem dīzeļdegvielas izmantošanai lauksaimniecībā.

2010.gada valsts budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi akcīzesnodokļa atmaksai lauksaimniekiem, tādējādi tiks nodrošināta esošā akcīzes nodokļa atmaksas kārtība līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā jaunā sistēma."