Precīzi skaitļi nav zināmi

Cik latviešu šobrīd pametuši Latviju, neviena institūcija precīzi nezina. Šā gada pirmajā pusē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzskaitījusi vien 3000 cilvēku – tos, kuri par savu jauno dzīvesvietu ārzemēs oficiāli paziņojuši.

Sakarā ar ekonomisko krīzi, algu samazināšanu, darba vietu likvidāciju un strukturālo reformu īstenošanu šogad sasniegts lielākais no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju skaits kopš gadsimta sākuma. Savukārt Lielbritānijā reģistrēts lielākais iebraucēju skaits no Latvijas kopš 2002. gada. Pēdējos astoņos mēnešos Īrijā reģistrēti 2,5 tūkstoši iebraucēju no Latvijas, kas ir tikpat daudz, cik 2008. gadā kopumā.

Pieaudzis arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kurus darba devēji nosūtījuši strādāt ārzemēs.

Vērojot jaunākās emigrācijas tendences, statistiķi informē, ka salīdzinoši vairāk Latvju pamet cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, kā arī vairāk izbrauc uz pastāvīgu, nevis pagaidu dzīvi un darbu ārzemēs.

Kuras valstis latvieši izvēlas

Arvien vairāk cilvēku grib strādāt Lielbritānijā un Īrijā, Ziemeļeiropas valstīs un Vācijā. Pēdējā laikā interešu lokā ir arī Jaunzēlande, Austrālija un Kanāda.

Pēdējā šobrīd ir viens no iecienītākajiem galamērķiem. Kanādas vēstniecības sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Grāvīte-Massone informē, ka „tie galvenokārt ir speciālisti, jaunieši, kas strādājuši ministrijās vai kas tikko beiguši augstskolu”.

Vāciju par savu galamērķi izvēlas ārsti. Latvijas Ārstu biedrība norāda, ka pašlaik vērojama izteikta tendence izbraukt no Latvijas ārstiem – speciālistiem ar lielu pieredzi, kuriem šeit ir laba prakse. Latvijas Ārstu biedrības speciāliste Zane Upate, informē, ka, pēc LĀB aprēķiniem, katru gadu uz ārzemēm strādāt dodas aptuveni 80–100 ārstu, bet pašlaik aizceļotāju skaits ievērojami pieaug.

Tā, piemēram, Latvijas lielākais personāla atlases uzņēmums Workingday mediķiem pašlaik piedāvā 12 vakances Vācijas klīnikās. Nepieciešami kvalificēti speciālisti – ķirurgi, pediatri, psihiatri, ginekologi, ortopēdi u.c. Atalgojums – no 65 tūkstošiem eiro gadā.

Latvijas medicīnas iestāde – Stradiņa slimnīca – saviem atlaistajiem ārstiem piedāvā strādāt par sētniekiem vai garderobistiem.

Militāristi pamet dienestu

Algu samazinājuma dēļ aptuveni desmitā daļa militāristu domā pamest dienestu un doties uz ārzemēm. Aizsardzības ministru iespējamā militārpersonu atvaļināšanās neuztrauc: „Ja viņi paši vēlas atvaļināties, – lūdzu! Mums būs iespēja veikt reformas un ietaupīt līdzekļus. Nevienu neturam piespiedu kārtā.”

Uz kādiem amatiem pretendē

Interese par darbu ārzemēs ir dažādās nozarēs – lauksaimniecībā, būvniecībā, viesnīcu un restorānu servisā, transporta un kokapstrādes nozarēs. Vēl joprojām liela interese ir par vienkāršāko profesiju strādnieku darbu – 43 %, uz darbu lauksaimniecībā pretendē – 28 %, būvniecībā – 15 %, viesnīcu un restorānu servisā vēlas strādāt 10 % cilvēku.

EURES aktuālākās vakances Strādnieks lauksaimniecībā – Norvēģija. Tirdzniecības speciālists, pārdevējs – Norvēģija. Istabene, šveicars, bārmenis, viesmīlis – Lielbritānija. Ogu lasītāji, krāvēji – Lielbritānija. Lauksaimniecības darbi – Anglija. Medmāsa, ārsti – Vācija.

Materiāla tapšanā izmantoti publicitātes materiāli.