---

---

Atšķirības

Veikalā iegādājamie konservi satur virkni pārtikas piedevu – visbiežāk krāsvielas, saldinātājus un konservantus. Pārtikas tehnologi gan norāda, ka ir vairākas pārtikas piedevas, piemēram, etiķis, ko lieto ne tikai ražošanā, bet arī mājas apstākļos.

Kas ir pārtikas piedevas?

Pārtikas piedevas ir dažādas dabīgas un mākslīgas vielas, kuras savās interesēs lieto ražotāji, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu produktu, lai tas būtu izskatīgs un piesaistītu patērētāju ar smaržu un garšu.

Mēs jau zinām, ka modernā pasaulē ir grūti izvairīties no apstrādātas pārtikas. Tieši pārtikas piedevas ir ļāvušas izveidot plašu pārtikas preču klāstu. Lielākajā daļā Latvijā ražoto augļu un dārzeņu konservu tiek izmantotas pārtikas piedevas – stabilizētāji, biezinātāji, konservanti un krāsvielas. Turklāt daži pārtikas produkti, piemēram, kafijas krējumi, deserti un beztauku maizīšu uzziežamie bez pārtikas piedevām pastāvēt nevarētu.

Pārtikas piedeva ir viela, kuru neatkarīgi no tās uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai kā raksturīgu uztura sastāvdaļu, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā. Līdz ar to minētā viela vai tās blakusprodukti kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu.

Ne vienmēr sliktas un kaitīgas

Pārtikas piedevām ir dažādas funkcijas un tikai neliela to daļa ir konservanti (lietoti, lai nepieļautu baktēriju vairošanos).

Daudzi pārtikas produkti ātri vien zaudētu savu formu un sadalītos sastāvdaļās, ja netiktu lietoti stabilizatori, emulgatori un iebiezinātāji. Saldais krējums nosēstos uz paciņas sienām, majonēze noslāņotos, bet ūdens saldējumā kristalizētos. Daudzus pudiņus, desertus mēs šodien neēstu, ja nebūtu želatīnvielu. Tādēļ visas pārtikas piedevas uzskatīt par sliktām un uzturā kaitīgām nebūtu pareizi.

Katrai savs numurs

Godīgam ražotājam visas pārtikas piedevas būtu jāuzrāda uz etiķetes, bet... Eiropas valstīs lieto vienotu sistēmu, kurā tās iedala vairākās grupās un numurē.

 

Alerģiskās reakcijas – ne tikai bērniem

Pēc uzturzinātnieku atzinuma, visvairāk alerģisko reakciju patērētajiem izraisa krāsvielas, no tām cieš 89 % bērnu ar paaugstinātu jutību. 71 % bērnu ir jutīgi pret garšas uzlabotājiem un konservantiem. Arī pieaugušos pārtikas piedevas ietekmē vairāk nekā pieņemts uzskatīt. Tāpat bieži vien tiek apšaubīta dažu konservantu lietderība, jo kāpēc gan mums būtu jāēd mēnešiem ilgi uzglabāti produkti?

Alerģijas izraisītāji (alergēni) dabiskos produktos medicīnai ir labi pazīstami, bet sintētisko vielu alergēni slēpjas visdažādākajās piedevās un alerģiskiem cilvēkiem var būt bīstami pat nelielās devās.

Pārtikas piedevas nedrīkst pievienot šādiem pārtikas produktiem:

neapstrādātiem pārtikas produktiem - pārtikas produktiem, kas nav apstrādāti vai ir apstrādāti tā, ka nav mainījies produkta sākotnējais sastāvs (piemēram, dalīti, griezti, kapāti, mizoti, lobīti, malti, tīrīti, atdzesēti, sasaldēti, iesaiņoti, mazgāti produkti); medum; neemulģētām augu un dzīvnieku eļļām un taukiem; sviestam; pasterizētam un sterilizētam (arī ultraaugstā temperatūrā sterilizētam) pienam un vājpienam; pasterizētam krējumam; nearomatizētiem, pēc fermentēšanas nekarsētiem piena produktiem; dabīgiem minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem; kafijai (izņemot aromatizētu šķīstošo kafiju); kafijas ekstraktam; nearomatizētai lapu tējai; cukuram; makaroniem (izņemot makaronus bez lipekļa un makaronus, kas paredzēti diētām ar pazeminātu olbaltumvielu saturu); nearomatizētām paniņām (izņemot sterilizētas paniņas).

Par pārtikas piedevām neuzskata:

garšvielas un pārtikas produktus kaltētā vai koncentrētā veidā, kuriem piemīt arī sekundāras krāsvielu īpašības (piemēram, paprika, turmeriks un safrāns) un kurus to aromātisko vai garšas īpašību vai uzturvērtības dēļ pievieno, ražojot saliktus pārtikas produktus; krāsvielas, kuras izmanto pārtikas produktu ārējās neēdamās daļas (piemēram, siera pārklāja un desas apvalka) krāsošanai; pārtikas produktus ar saldinošām īpašībām; pārtikas apstrādes palīglīdzekļus (vielas, ko lieto pārtikas apstrādei un kas nemainītā vai atvasinājumu veidā nonāk gatavajā produktā kā tehnoloģiski nenovēršams cilvēka veselībai nekaitīgs atlikums); augu aizsardzībā lietojamas vielas; pārtikā lietojamus aromatizētājus; vielas, kuras pievieno pārtikai kā uzturvielas (piemēram, minerālvielas, mikroelementi, vitamīni); vielas, kuras izmanto dzeramā ūdens apstrādē; pektīnu saturošus produktus, ko iegūst no kaltētām ābolu spiedpaliekām, citrusaugļu mizām vai abu sajaukuma, izmantojot vāju skābi un pēc tam daļēji neitralizējot ar nātrija vai kālija sāļiem (šķidrais pektīns); košļājamās gumijas pamatsastāvu; balto vai dzelteno dekstrīnu, izkarsētu vai dekstrinētu cieti, cieti, kas modificēta, apstrādājot ar skābi vai sārmu, balinātu cieti, fizikāli modificētu cieti un cieti, kas apstrādāta ar amilolītiskiem fermentiem; amonija hlorīdu; asins plazmu, pārtikas želatīnu, olbaltumvielu hidrolizātus un to sāļus, piena olbaltumvielas un lipekli; aminoskābes un to sāļus (izņemot glutamīnskābi, glicīnu, cisteīnu, cistīnu un to sāļus) bez papildu funkcijām; kazeīnu un kazeinātus; inulīnu.

 

Neviennozīmīgais E

Nereti apzīmējums E izraisa neuzticību, kas bieži ir gluži nepamatota. E ir starptautiskais pārtikas piedevu apzīmējums, kas nozīmē, ka prece laista tirgū, ievērojot pasaulē pieņemtos veselības standartus. Dažādās valstīs atļauto piedevu skaits ir ļoti atšķirīgs, piemēram, ASV pieļaujamo konservantu daudzums ir daudz lielāks nekā Eiropas valstīs.

Mūsdienās produktus, lai tos varētu ilgi uzglabāt, nākas īpaši apstrādāt. Tāpēc pieaug arī ražotāju atbildība gan tirgotāju, gan patērētāju priekšā par to, ka viņu saražotā pārtika ir nekaitīga un droša cilvēka veselībai.

Pārtikas piedevas produktiem pievieno tikai tad, kad ir zinātniski pierādīts, ka konkrētā E viela nepārsniedz noteikto daudzumu un nav kaitīga cilvēka veselībai. Pat vairāk – daļa no E vielām ir nepieciešamas mūsu veselībai, t. sk. minerālvielas, vitamīni, pektīni.

Neizmantojot pārtikas piedevas, pārtika var ātrāk sabojāties – sāk vairoties sēnītes, baktērijas un citi mikroorganismi, tāpēc konservējam sulas, gurķus, ievārījumus, tomātu mērces un dažādus kompotus, zaļos zirnīšus utt. Piemēram, lai produkts ilgāk uzglabātos, ir vajadzīga borskābe, ko niecīgos daudzumos pievieno melnajiem ikriem. Lai tā sāktu kaitēt cilvēka veselībai, uzreiz jāapēd četri kilogrami šo ikru. Augļus apsmidzina ar ķīmiskiem konservantiem, lai tos pasargātu no izžūšanas un bojāšanās.

·        Latvijas patērētāji uzskata, ka vietējā prece ir bez E vielām. Taču tai tiek pievienotas tādas pašas E vielas kā pārējās Eiropas Savienības valstīs.

·        Arī padomju laikos izmantoja konservantus, tikai tad tas netika norādīts uz etiķetes produkta sastāvā.

·        Produkta marķējumā ražotājs, pēc MK noteikumiem, norāda visu produkta sastāvu regresējošā kārtībā. Noteikumi arī regulē, cik daudz un kādas E vielas drīkst pievienot.

·        Neraugoties uz šo vielu it kā nevainīgo klātbūtni pārtikā, ārsti neiesaka bērniem līdz triju gadu vecumam lietot produktus, kuros kā pārtikas piedevas izmantotas krāsvielas un saldinātāji (diemžēl jāsaka, ka mazuļu konservi arī tiek konservēti ar tām pašām E piedevām), jo tie var izraisīt alerģiju.

Latvijas pārtikas ražotāji par piedevu lietošanu

Egita Bērziņa, SIA Spilva kvalitātes un ražošanas direktore

 

Ražotājuzņēmums Spilva pārtikas piedevas lieto atsevišķām produktu grupām ar konkrētu mērķi. Daļai ražoto produktu tiek pievienoti konservanti, lai pagarinātu produkta uzglabāšanas laiku un saglabātu to kvalitāti visa derīguma termiņa laikā. Konservanti ražotajai produkcijai tiek pievienoti, lai aizkavētu pelējumu un raugu attīstību. Pircējiem tiek piedāvāts arī alternatīvs variants – produkti bez konservantiem, kurus pēc sapildīšanas burciņās ievieto autoklāvā papildu termiskai apstrādei (pasterizācijai – līdz 100 °C vai sterilizācijai – virs 100 °C). Spilvas ražojumi bez konservantiem ir īpaši marķēti ar zaļu lapiņu un norādi BEZKONSERVANTIEM.

Ievārījuma pagatavošanai jālieto pārtikas piedevu – pektīnu. Pektīns atrodas augļu un ogu šūnu sieniņās, un tas spēj veidot želejveida konsistenci. Ir zināms, ka atsevišķas ogas dabiski satur maz pektīnvielu, un, lai iegūtu normālās konsistences ievārījumu, papildus tiek pievienots pektīns. Mūsdienās arī mājas apstākļos ir iespējams iegādāties cukura un pektīna maisījumu jeb tā saucamo ievārījumu cukuru.

Daļai Spilvas produkcijas tiek izmantotas skābes – citronskābe, etiķskābe un askorbīnskābe. Ar šo izejvielu palīdzību produktiem tiek radīta vēlamā garša, kā arī regulēts skābums, kas kavē mikroorganismu attīstību. Skābes ir dabiskas produktu sastāvdaļas, un tās ir pievienojamas nereglamentētā daudzumā.

Dažiem produktiem (mērces, majonēzes) ir svarīgi lietot biezinātājus, jo tie palielina viskozitāti un notur nemainīgu produktu fizikālo un ķīmisko stāvokli. Biezinātāji palīdz savienot divas savstarpēji nesajaucamas vielas (piemēram, ūdeni un eļļu). Lielākā daļa biezinātāju ir dabiskas izcelsmes.

Pārtikas piedevu pievienošanai Spilvā tiek veikta pastiprināta, dubulta kontrole, kas uzrauga piedevu pievienošanu reglamentētā daudzumā un veic produkcijas pārbaudes neatkarīgās akreditētās laboratorijās.

 

 

SIA Velte eko

SIA Velte eko pārstāvji informē, ka uzņēmuma konservu cehā tiek izmantotas tikai tādas pārtikas piedevas, kas neatstāj iespaidu uz patērētāju veselību. Viņi norāda, ka pilnīgi iespējams, ka patērētājs pat nezina, ka vienkārša sāls arī ir pārtikas piedeva. Uzņēmumā lieto šādas pārtikas piedevas: sāli, citronskābi, askorbīnskābi un etiķskābi.

SIA Velte eko pārstāvji uzsver, ka, lietojot uzņēmumā ražoto pārtiku, nevienam veselības problēmas neradīsies, jo arī izskaitītās piedevas tiek lietotas ļoti minimālos daudzumos.

 

 

Sagatavots pēc publicitātes materiāliem.

---

---

Ievietot komentāru:

Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!