Šodien daudzi piena ražotāji ir nonākuši grūtībās, jo piena iepirkuma cena ir tik zema, ka ražošanas izdevumi nesedz ieņēmumus. Kritušās arī labības iepirkuma cenas. Šajos apstākļos par investīcijām nav ko domāt. Katram ražotājam tagad jāizrēķina, kādi var būt viņa reāli ienākumi un kādi izdevumi noteikti nepieciešami. Jāizlemj, vai turpināt ražošanu un kā to darīt.

Piemērs, kā rēķināt

Piena ražošanas pašizmaksas aprēķinam izmantoti kādas noteiktas piensaimniecības ražošanas rādītāji. Saimniecība savu darbību ir uzsākusi 1993. gadā ar trim slaucamām govīm un pāris hektāriem zemes. Ražošanas paplašināšanai 1997. gadā uzbūvēja kūti 50 slaucamām govīm. Tagad ganāmpulkā ir 63 slaucamas govis un 40 jaunlopi. Pēdējo pāris gadu laikā ir saņemts atbalsts investīcijām, kas ļāvis ražošanas attīstībā ieguldīt līdz 4 milj. EKK. Saimniecības īpašumā tagad ir 300 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Būtisks rādītājs piena pašizmaksas aprēķinā ir izslaukums no govs gadā. Jo augstāki izslaukumi, jo zemāka pašizmaksa. Dotajā piensaimniecībā vidējais izslaukums no govs ir 6700 kg gadā.

No piena ražošanas izdevumiem vislielākais īpatsvars ir lopbarībai. Šajā saimniecībā pamata lopbarība tiek ražota uz vietas, pērk tikai barības piedevas un minerālvielas. Katru gadu uzlabo ganību kvalitāti. Saimniecība gatavo savu zaļbarību, izmantojot lucernu, parasto zāli un kukurūzu. Ganības ir 100 ha platībā, un tās tiek noganītas pēc riņķa metodes. Lopi ganās līdz oktobrim. Iegādātā tehnika ļauj pašiem gatavot zaļbarību un sienu, tātad šo darbu veikšanai nekas papildus nav jāpasūta. Zaļbarību saimniecība gatavo tranšejās, jo šis veids ir lētāks. Gada laikā vienai govij tiek izbarotas līdz 10 t zaļbarības un 800 kg siena, papildus vēl līdz 11 t ganībās apēstā zāle.

Pietiekoši sarežģīts ir zaļbarības un ganībās patērētās zāles izmaksu aprēķins. Ganību zāle pārdošanai netiek audzēta, tāpēc to nevar ieskaitīt reālās lopbarības patēriņā ar noteiktu tirgus cenu. Nākas aprēķināt, kādi ir ražošanas izdevumi uz ganību zāles vienu kilogramu. Ar lopbarības ražošanu saistītie izdevumi jādala divās grupās: izdevumi ganību veidošanas gadā un izdevumi ražošanas gadā. Jo ilgāks ir ganību lietošanas laiks, jo lētāka ir ganībās iegūstamās lopbarības pašizmaksa.

Ganību lopbarības ražības noteikšanai noteicošā ir ganībās iesēto zālāju šķirne un apstrādes tehnoloģija. Ja, piemēram, uz viena un tā paša lauka tiek veikti divi pļāvumi, tad pirmā pļāvuma ieguvums ir 2/3, bet otrā – 1/3. No kopējās iegūtās zāles masas 20–30 % iet zudumā ganīšanas, pļaušanas un zaļbarības sagatavošanas procesos. Paša barošanas procesa zudumus varētu pieņemt 10 %, bet nekvalitatīvas lopbarības gadījumā šis procents noteikti būs lielāks.

Papildus sēklas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādes izdevumiem sagatavojot lopbarību, jāpieskaita arī tehnikas izmantošanas un palīgmateriālu izmaksas (plēve, konservanti u.c.). Aprēķinot tehnikas izmantošanas izdevumus, jāņem vērā lopbarības sagatavošanas tehnoloģiskā secība, ar kādu ražību mašīnas tiek izmantotas utt. Tehnikas izmantošanas izdevumu aprēķināšanai var izmantot Igaunijas Zemkopības institūta izstrādātos algoritmus.

 Papildus zālaugu barībai piena lopiem tiek izbaroti milti, kas gūti no pašu saimniecībā ražotajiem miežiem, kviešiem un auzām. Šādu miltu cena ir 1,5 EKK/kg un vienai govij gadā tiek izbarotas gandrīz divas tonnas. Lopbarības izdevumu aprēķinam nākas pieskaitīt vēl 10 % par proteīnu saturošu barību un minerālvielām. Jaunie telēni trīs mēnešus tiek baroti ar pilnpienu vai ar tā aizvietotāju. Saskaitot visas minētās pozīcijas, izdevumi lopbarībai vienai govij iznāk EKK 12 160.             

Ņemot vērā visus izdevumus, dotajā saimniecībā piena ražošanas pašizmaksa sanāk 3,94 EKK/kg. Bez izdevumiem, kas saistīti ar lopbarības sagatavošanu, piena ražotājiem ir vēl citi izdevumi, kurus apiet nekādi nevar. Tie ir pakaiši, veterinārā kontrole, apsēklošana, veterinārie pakalpojumi, kas kopā vienai govij izmaksā EKK 1800.

Šī ir jauktās ražošanas saimniecība, kur līdzvērtīgi ar piena ražošanu ienākumus gūst arī no graudkopības. Abām ražotnēm izdevumi ir atšķirīgi un atkarīgi no tā, kā nostādīta ražošana un kādas investīcijas pēdējā laikā veiktas. Piensaimniecības sektorā aprēķinātie izdevumi ir 12 424 EKK/govij, bet izdevumi kopā visai saimniecībai – EKK 26 384. Ņemot vērā, ka izslaukumi no govs ir 6700 kg, piena ražošanas pašizmaksa iznāk 3,94 EKK/kg. Ar piena pārstrādes uzņēmumu AS Maag 2009. gada 4. martā noslēgtais līgums paredz piena iepirkumu no saimniecības par 2,00 EKK/kg. Ar šādu ienākumu var nosegt tikai lopbarības iegādes izdevumus. Ņemot vērā visus papildu ienākumus – teļu un izbrāķētu govju pārdošanu, papildu tiešos maksājumus par piena kvotu un slaucamo govi, uz katru govi paliek pāri EKK 3000, kas tiek izlietotas pārējo izdevumu segšanai.

Secinājums

Kā redzams, ar tagadējo piena iepirkuma cenu nekādi nav iespējams gūt ienākumus. Arī ražošanu uzreiz izbeigt nav iespējams, jo uzņemtās saistības ir jāpilda. Maksimāli jāizlieto daudzās atbalsta maksājumu saņemšanas iespējas, to skaitā arī atbalsta maksājumi nelabvēlīgajiem reģioniem – 391 EKK/ha (Igaunijā tādas vietas ir 101 pagastā).

Daudz runāts arī par kooperāciju, kas šobrīd varētu būt izdevīga, jo kopīgi iegādātā tehnika ļautu samazināt ražošanas izdevumus. Neskatoties uz daudzu ES un pasaules valstu pieredzi, ka kooperācija dod pozitīvus rezultātus, doma par koplietošanas tehnikas pirkšanu Igaunijā nav guvusi atbalstu. Saimniekiem trūkst ticības, ka partneris ar to labi apiesies un cītīgi apkops. Varbūt tieši tagad šī attieksme būtu jāmaina, jo nepieciešamā tehnikas parka veidošana mazajam saimniekam vienam pašam nav pa spēkam, bet pakalpojuma pasūtīšana ir ļoti dārga un to ne vienmēr var izdarīt tieši nepieciešamajā laikā. Saimniecības, kuras interesē šie Igaunijas Zemkopības institūta izstrādātie materiāli, ar tiem var iepazīties mājas lapā http://www.maainfo.ee/.