Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību šai problēmai, Pasaules Dabas Fonds (PDF) ir izstrādājis kalkulatoru, kur ikviens var aprēķināt savas gada laikā radītās oglekļa dioksīda emisijas. Aktuāls ir arī jautājums, kā pārstrādāt to, ko esam sastrādājuši?

Bīstamās mājsaimniecības

PDF eksperts Jānis Brizga aprēķinājis vidējā Latvijas iedzīvotāja ietekmi uz klimata izmaiņām un secinājis, ka vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu (1,53 t CO2 uz cilvēku gadā) Latvijā rada mājoklis (piemēram, apkure, elektrība, siltais ūdens). Tam seko transports (1,05 t CO2 uz cilvēku gadā) un pārtikas ražošana (1,03 t CO2 uz cilvēku gadā). Savukārt preces (358 kg CO2 uz vienu iedzīvotāju) un pakalpojumi (133 kg CO2 uz vienu iedzīvotāju) kopā rada tikai 12 % kopējo vidējā Latvijas iedzīvotāja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju. Pēdējo desmit gadu laikā pārtikas ražošanas SEG emisijas saglabājušās nemainīgas, mājokļa radītās emisijas pat samazinājušās, toties transporta SEG emisiju apjomi ir tikai auguši.

Temperatūras izmaiņas

Lai pasaulē saglabātu līdzsvaru, vidējā gaisa temperatūra nedrīkst paaugstināties vairāk par 1,5–2 °C, par atskaites punktu ņemot laiku pirms industrijas attīstības (19. gs. sākumā). Jāatgādina, ka oglekļa dioksīds un citas siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, kas pēdējo 100 gadu laikā cilvēka darbības rezultātā strauji nonākušas atpakaļ atmosfērā, laiž cauri Saules gaismu, bet siltumu atstaro atpakaļ uz Zemes virsmas. Tāpēc Zemes temperatūra pakāpeniski paaugstinās.

Transports

Kā liecina Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) dati, Latvijā tehniskā kārtībā uz katriem 4,8 cilvēkiem ir viena automašīna, kas gadā nobrauc aptuveni 16 550 km un uz 100 km patērē 8,9 l degvielas. Tiešās emisijas no degvielas patēriņa vienam Latvijas iedzīvotājam vien ir 3,14 t CO2 gadā jeb 0,189 kg CO2 uz nobraukto kilometru. Kā rāda statistika, vienā mašīnā parasti pārvietojas vidēji 1,3 cilvēki, tādēļ viens cilvēks katrā nobrauktajā kilometrā vidēji rada 150 g CO2.

Arī sabiedriskais transports atstāj ietekmi uz klimatu. Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs gadā ar autobusu nobrauc 1200 km, ar vilcienu – 400 km. Tieši autobusi, tramvaji un trolejbusi ir videi draudzīgākie transporta līdzekļi, jo uz vienu nobraukto pasažierkilometru emitē tikai 0,03–0,06 kg CO2. Kopējās emisijas, kas rodas sabiedriskā transporta lietošanas rezultātā, uz vienu iedzīvotāju ir 219 kg CO2.

Pārtika

Pārtikas ražošana ir intensīvs process, kas bieži patērē vairāk enerģijas nekā saražo (pārtikas kalorijas). Lielāko ietekmi uz klimata pārmaiņām rada liellopu gaļa (~6 kg CO2 uz 1 kg gaļas), piena produkti (1 kg CO2 uz 1 l piena) un cūkgaļa (~6 kg CO2 uz 1 kg gaļas). Salīdzinoši mazāku oglekļa dioksīda izmešu daudzumu rada graudaugi, augļi un dārzeņi.

VIEDOKĻI

Pasaules Dabas Fonda direktorsUģis Rotbergs uzsver: „Krīze rodas tad, kad dzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Tajā skaitā ekoloģiskajiem. Tāpēc jau tagad nepieciešams domāt par to, kā saudzēt apkārtējo vidi un mazināt iepriekšējos gados radīto piesārņojumu. Pasaules līderi sāk saprast klimata nozīmi – tas ir kļuvis par vienīgo ierobežojošo apstākli labklājībai, drošībai un citās jomās. Arī Latvijai, gatavojoties Kopenhāgenas sarunām šī gada decembrī, nepieciešams iestāties par atbildīgu un stingru klimata politiku.” Atgādinām, ka decembrī Kopenhāgenā notiks ANO galotņu tikšanās ar mērķi pieņemt jaunu globālo vienošanos, lai samazinātu klimata izmaiņas.

SEB bankas galvenais ekonomistsAndris Vilks Latvijas situāciju raksturo šādi: „Mums ir pietiekami daudz resursu, ir sabiedrības un tajā skaitā uzņēmēju griba padarīt vidi un ekonomiku zaļāku, taču bieži trūkst vadlīniju, lai to īstenotu. Nav šaubu, ka turpmākie gadi liks pārskatīt valsts ekonomikas struktūru, atmest nepamatotās ambīcijas un tēriņus un lielāku uzmanību pievērst atjaunojamiem resursiem, tīrākai videi un izlietoto resursu pārstrādei.” Kā vienu no pozitīvākajiem piemēriem A. Vilks min māju siltināšanas programmu. Toties izejvielu otrreizējā pārstrāde, viņaprāt, Latvijā līdzīgi kā ASV vēl ir maz attīstīta.

Margrieta Akmens, SIA Latvija Statoil sabiedrisko attiecībukonsultante: „SIA Latvija Statoil allaž savu darbību balstījusi uz videi draudzīgo filozofiju O kaitējums videi. Tas attiecas uz absolūti visu, ko uzņēmums dara, – vai tie būtu publiskie pasākumi vai degvielas piegāde, vai termināļu darbība.

Piemēram, degvielas uzpildes staciju teritorijas izprofilētas tā, lai iespējamās degvielas paliekas ar lietus ūdeņiem notecētu uzkrāšanās akās. Tur šīs atliekas vispirms tiek filtrētas un tikai pēc tam nonāk pilsētas ūdens attīrīšanas iekārtās.

Kopš 2007. gada SIA Latvija Statoil sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu īsteno praktisku ekonomiskas braukšanas mācību kursu. Autovadītāji tiek apmācīti braukt ekonomiskāk, ne tikai vidēji par 10–15 % samazinot degvielas patēriņu, bet arī ceļā pavadīto laiku, auto apkopes izdevumus, risku iekļūt avārijā un siltumnīcas efektu veidojošos CO2 izmešus.

Mūsu uzņēmumā pagājušajā gadā tika uzsākta taupības akcija – taupām elektroenerģiju, ūdeni, papīru, šķirojam atkritumus, par 60 % samazināts biznesa lidojumu skaits, tos aizstājot ar videokonferencēm, kuru tehniskajam nodrošinājumam uzņēmums ieguldījis Ls 20 000, kas mums ir ekonomiski izdevīgāk.”

Drīzumā SIA Latvija Statoil degvielas uzpildes stacijās tiks uzsākta biodegvielas tirdzniecība ar 5 % biopiedevas piejaukumu. „Ir daudz oponentu un skeptiķu, kuri apgalvo, ka biodegviela ir efektīva pie 50, 80 vai 100 %, taču mēs esam pārliecināti, ka nelielam daudzumam ir nozīme un šo 5 % piejaukums samazina CO2 par 3 %,” tā M. Akmens.

Aprēķini savu ietekmi uz klimatu

Lai katrs Latvijas iedzīvotājs varētu aprēķināt savas gada laikā radītās oglekļa dioksīda emisijas, Pasaules Dabas Fonds izveidojis īpašu kalkulatoru, kas pieejams Pasaules Dabas Fonda mājas lapā www.pdf.lv/klimats un portāla Draugiem.lvZaļajā sadaļā.

Pasaules Dabas Fonds

Pasaules Dabas Fonds ir viena no lielākajām vides aizsardzības organizācijām Latvijā. Tās mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.