Vīnogu Dārza saimnieks, agronoms Edgars Zihmanis stāsta – cilvēki parasti sakot, ka pie mums taču vīnogas neaug. Tad es vienmēr prasu: „Kā neaug? Vai jūs jau iestādījāt vīnkokus? – Nē? – Nu, lūk, tāpēc arī neaug.”

Kas ir svarīgākais, pirms apsver domu par vīnogu audzēšanu?

Svarīgākais vīnogu audzēšanā ir izvēlēties pareizas un atbilstošas šķirnes, ir jābūt zināšanām šajā jomā. Esmu agronoms, lasu šķirņu aprakstu. Tāpat kā inženieris, aplūkojot shēmu, zina, vai agregāts būs piemērots, tāpat arī es pēc apraksta zinu, vai šīs vīnogu šķirnes būs piemērotas mūsu apstākļiem. Tam, protams, seko pārbaudes process. Izmēģinājumi ir pusceļā. Vairāk būtu jāizmēģina audzēt lauka apstākļos. Arī citi vīnkopji Latvijā piekrīt, ka vīnogas klajā laukā audzēt nevar. Iesaku šīs šķirnes audzēt pie mājas dienvidu sienām, siltumnīcā vai pat šķūnītī.

Kurš Latvijas reģions ir piemērotāks ogu audzēšanai?

Cilvēkiem ir nepareizs priekšstats, ka Kurzemē laika apstākļi ir labāki vīnogu audzēšanai. Tas ir mīts. Vīnogai svarīgākā ir vasaras temperatūra. Īsti vīnkopji vīnogas uz ziemu piesedz. Ne tāpēc, ka ir aukstas ziemas, bet tāpēc, ka tās ir nestabilas. Es teiktu, ka labākās vīnogu stādīšanas vietas Latvijā, skatoties pēc kartes, būtu Rucavas apgabals, Auce, Dobele, Rīga, pa Daugavas robežu līdz pat Jēkabpilij, līdz Dagdai un Krāslavai.

Kā aizsākās jūsu darbība vīnogu audzēšanā?

Viss sākās ar vienu vīnogu šķirni, kurai nu jau ir 15 gadi. 2007. gadā, kad vīnogas siltumnīcā vēl nebija sastādītas un nebiju iestājies Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrībā, cilvēki aicināja, lai atvedu pagaršot savas ogas. Teicu, ka man ir tikai zilas, negaršīgas ogas – nav īsti, ko parādīt. Biju pārliecināts, ka tā ir šķirne ‘Zilga’, bet neviens to neatpazina. Šķirni nosauca par ‘Tērvetes Zilo’.

Bija iespēja aizbraukt uz Krieviju – uz Potapenko vārdā nosaukto Vissavienības vīnkopības un vīna darīšanas institūtu (viņi ļoti intensīvi stāda šķirnes – pa 1000 ha gadā). Klimats pavisam savādāks, nekā es biju iedomājies ir Dienvidos, līdz Melnajai jūrai 70 km. Pie mums – Latvijā – šīs vīnogas iedzīvotos labāk, jo mūsu klimats ir maigāks. Minimāli nepieciešamais nokrišņu daudzums ir 400–500 mm, pie mums ir 800 mm. Latvijā ir arī garāka diena, līdz ar to fotosintēzes process notiek ilgākā laika posmā un ir vairāk mitruma. Tā rezultātā pie mums vīnogas aug mežonīgi. Tas nozīmē, ka tās ir jāierobežo. Visu vasaru vīnogas nepieciešams galotņot (pirmo reizi, kad vīnogas sāk ziedēt, un pēc tam ik pa divām nedēļām, vasarā pat katru nedēļu), lai nepazaudētu salcietību. Ja to nedara, ir noēnojums, ogas ienākas vēlāk, barības vielas izstiepjas pa šiem četriem pieciem metriem, augs visos punktos grib ielikt ražu un līdz ar to tā visā garumā nav kvalitatīva. Es atstāju tikai 10 %. Vai tādējādi ir pietiekoša lapu virsma? Jā. Lai pabarotu kilogramu ķekara, pilnīgi pietiek ar 15–18 lapām.

Pēc pieredzes apmaiņas Krievijā sapratu, ka pie mums nodarboties ar vīnogu audzēšanu ir ļoti reāli.

Kad 2004. gadā iestājāmies ES, vairs neatmaksājās audzēt tomātus, ar ko nodarbojos pirms tam. Mani vispār neapmierina šī subsidētā sistēma, jo tavas zināšanas nespēlē nekādu lomu, vienīgi tas, cik tev ir spējīgs cilvēks, kurš var izsist šīs subsīdijas tik lielas, cik vajag. Tas arī principā ir rezultāts tam, kur šobrīd esam. Bet risinājums jārod valsts līmenī.

Vai, izvēloties audzēt galda šķirnes, bija arī doma par vīna ražošanu?

Jau sākotnēji mani interesēja tieši galda šķirnes, kolēģi teica – nē, vajag vīna ogas. Tagad domājam otrādi. Vīnogu biznesā ir smagi - ieejiet veikalā un paskatieties, cik maksā vīnogas – 0,60 santīmi, cenas ir ļoti zemas, turklāt tūlīt sāksies ražas laiks Itālijā. Ja mēs gribam konkurēt ar cenu, tas nav iespējams. No otras puses – mūsu audzētā produkcija ir ekoloģiska. Es vispār nekādu ķīmiju, izņemot minerālmēslus, nelietoju. Veikalā pirktās vīnogas nevienam neieteiktu ēst. Pabieza miza, sīvums, 10 ogas apēd un tāda sajūta, ka akmens vēderā.

Kas jāzina katram vīnogu audzētājam, lai izdotos tikpat labs rezultāts kā Vīnogu Dārzā?

Saule vīnogām ir viena no svarīgākajām lietām. Siltumnīcā audzēju galda šķirnes, un tām ļoti būtiska ir kopšana. Maldās tie, kuri domā, ka, iestādot siltumnīcā vīnogas, tās nav jākopj. Ir svarīga ziedķekaru normēšana. Ja to neizdara, tad tā aiziet lapās un nepietiekoši tiek uzkrātas barības vielas ziemai, arī salcietība ir zema. Vīnoga ir jāapgriež 90 %. Pamatapgriešana ir rudenī, pēc lapu nobiršanas. No pavasara, kad tās sāk plaukt, sākas kopšanas darbi.

Kuras no šķirnēm, jūsuprāt, ir piemērotākās Latvijas apstākļiem?

Pagaidām šķirņu kolekcija ir paliela – pāri par 50 šķirnēm, labākās no tām ir grūti izdalīt. Apmēram 12–14 šķirnes būtu piemērotas Latvijas apstākļiem. Vīns gan no šīm galda šķirnēm nesanāks.

No kā atkarīga vīnogu raža?

Raža atkarīga no augam atvēlētās telpas. Uz kvadrātmetru raža ir nemainīga. Svarīgs ir izvietojums, kas viennozīmīgi atkarīgs no šķirnes. Dienvidos no hektāra novāc apmēram 10 t vīnogu, aptuveni 4–5 kg no auga. Mēs vairāk nevaram novākt. Trīs četri kilogrami no krūma pie mums ir maksimālais – pie labas aprūpes, ar attālumu 1,50 m starp krūmiem un 3 m starp rindām.

Kādas ir izplatītākās slimības Latvijā audzētām vīnogām?

Izplatītākā slimība Latvijas vīnogām ir miltrasa. Var cīnīties ar bordo šķīdumu, pamatā to lieto, kad temperatūra virs 10 °C, bet lapas vēl nav plaukušas. Ja to nokavē, jālieto spēcīgāki līdzekļi. Pirmkārt, jāizvēlas atbilstoša šķirne, kas ir izturīgāka pret slimībām, otrkārt, jāievēro visi agrotehniskie pasākumi. Var veikt profilaktisko miglošanu ar bordo šķīdumu, bet pārējo gan neatzīstu.

Kur jūs realizējat savu produkciju?

Tirgus atkrīt, jo nevaru konkurēt ar cenām. Tāpēc tirgoju tikai tepat uz vietas, cik nu man vispār ir, ko tirgot. Mans bizness ir balstīts uz trīs vaļiem – vīnogu stādiem, vīnogām un ekskursijām. Piesaistu tūristus ar ogu un vīna degustācijām. Interese par ekskursijām ir liela – brauc dārzkopju biedrības, grupas no Lietuvas, arī vācieši, kuri interesējas par šķirnēm. Ja grib iziet uz ražošanu, tad ir vajadzīgas trīs četras šķirnes un tad var vākt ražas. Man ir 50, līdz ar to tāda īsta kopraža nav, jo katra oga ir gatava savā laikā. Šogad vīnogas vispār ir 14–15 dienas vēlāk nekā pērn.

·        Vīnogu Dārza vīnogu šķirņu kolekcija pārsniedz skaitli piecdesmit.  ·        Tie ir Ukrainas, Krievijas, ASV un Latvijas selekcionāru labākie sasniegumi, kuri ir pārbaudīti vietējos audzēšanas apstākļos.   Galvenie kritēriji, pēc kuriem iegādātas izvēlētās vīnogu šķirnes Vīnogu Dārzā: salcietība (izturīgas līdz -25 °C); vīnogu kvalitāte (ļoti labas garšas īpašības, izskatīgs ķekars un līdz 30x20 mm lielas ogas); šķirnes agrīnums (ogas nogatavojas 100 dienu laikā no pumpuru plaukšanas); izturība pret slimībām (ogas ir ekoloģiski tīras, jo nav jāveic augu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem).