Valdības preses konferencē jūs teicāt, ka Igaunijas uzņēmēji pret cilvēkiem izturas kā pret ķieģeļiem vai bruģakmeni. No kurienes tāds uzskats?

Vērtējums radies strauji augošā bezdarba un ekonomiskās struktūras izmaiņu dēļ. Kaut kādā mērā tas bija neizbēgami, jo ekonomiskajā struktūrā mums bija zināmas novirzes.

Dažos sektoros, piemēram, celtniecībā iepriekš sasniegtais līmenis pēc krīzes neatjaunosies. Pēdējo triju gadu laikā celtnieku skaits Igaunijā divkāršojies. Maz cerību, ka visiem arī turpmāk atradīsies darbs šajā profesijā.

Daļa uzņēmēju izrīkojas ar cilvēkiem pārāk nežēlīgi, strādniekus vajadzētu saglabāt tiem laikiem, kad ražošanas apjomi atkal jūtami palielināsies. Tikai tad, ja mēs spēsim saglabāt kvalificētu darbaspēku, varēsim runāt par zinātniski pamatotu ekonomiku.

Kāpēc jūs iebilstat, ja žurnālisti izdevumu ekonomēšanas plānu sauc par budžeta samazinājumu?

Mani neapmierina tas, ka netiek runāts par galveno – ko Igaunijas tautai ir devuši līdzšinējie izmaksu samazinājumi. Kur mēs tagad esam? – Valsts sektorā ir 20 mljrd. EEK rezerve, mums Eiropas Savienībā valsts sektoram ir vismazākais nodokļu slogs – 4,8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā pašā laikā ES ir valstis, kurās nodokļu slogs ir 180 % no IKP. Igaunijai ES ir viens no vismazākajiem budžeta deficītiem. Kāpēc jūs par to nerunājat? Arī tā ir vērtība, ka kronas kurss ir nostabilizējies. Eiropā ir valstis, kur vietējā valūta attiecībā pret eiro tika devalvēta par 30 %. Kas tad ir būtiskāks? Vai ekonomiskās izaugsmes ciparu absolutizēšana vai valsts pilsoņu maksātspēja?

Jūs joprojām ticat, ka Igaunija spēs pildīt iestāšanās prasības ES?

Es ne tikai ticu, bet strādāju tā vārdā.  

Vai pensijas tiks samazinātas?

Nē, es personīgi gan izslēgtu šādu iespēju, bet mana spēka var būt par maz. Zemestrīci es arī nespētu novērst.

Bezdarbs Igaunijā ir viens no lielākajiem Eiropā. Ko jūs domājat darīt?

Bezdarba samazināšanai ir nepieciešams paplašināt mūsu eksporta tirgus. Igaunijas ekonomika ir tipiska eksporta ekonomika. Kļūdās tie, kuri domā, ka mūsu ekonomika var eksistēt tikai ar iekšējo patēriņu. To rāda arī mūsu eksporta un iekšzemes kopprodukta attiecība. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, skaidri redzams, ka Igaunija ir valsts ar eksporta ekonomiku. Tirgiem atkal jāpaplašinās, tad arī pieaugs pieprasījums pēc mūsu precēm.

Es nepiekrītu tiem, kuri apgalvo, ka mēs paši neko nevaram darīt. Domāju, ka mēs varam gan. Mums no citām valstīm, kur ražošana ir daudz dārgāka, būtu jāpārvilina uzņēmēji. Šis process jau ir sācies, un es domāju, ka tas turpināsies.

Jāizbeidz tā pļāpāšana par kronas devalvācijas nepieciešamību, un tad arī konkurētspēja pieaugs. Darbaspēks Igaunijā ir divas trīs reizes lētāks nekā Zviedrijā. Ko mums dos kronas 10 %, 15 % vai 25 % devalvācija? Neko. Šīs runas ir tīrā muļķība.

Tātad darbavietas Igaunijā var radīt, atbalstot eksporta sektoru. Tam domāti tiešie maksājumi un papildu investīcijas attīstības veicināšanai.

Visbeidzot, jāpalielina izglītības iespējas, ar ko arī tagad nodarbojamies.

Vai, jūsuprāt, bezdarba līmenis Igaunijā vēl ceļas vai arī esam jau sasnieguši zemāko punktu?  

No ekonomiskā cikla attīstības viedokļa sakarība ir sekojoša – ja ekonomika ir uzsākusi augšupeju, tad nodarbinātība turpina samazināties. Igaunijas gadījumā jāņem vērā, ka salīdzinājumā ar Rietumeiropu neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars ir neliels. Sadalījums pēc iedzīvotāju tipiem Igaunijā ir šāds: 15 % bezdarbnieki, 15 % neaktīvie un 70 % strādājošie.

Daudzās valstīs ir tikai 5 % bezdarbnieku, 25 % neaktīvo un tomēr 70 % strādājošo. Ir arī valstis, kur nodarbināto ir tikai 55 %. Mums joprojām nodarbināto īpatsvars ir pietiekoši augsts, bet pagājušā gada martā – maijā bezdarba līmenis bija rekordzems – 3,8 %. Gribētu cerēt, ka tādi laiki atgriezīsies.

CV

Igaunijas premjerministrs           – Andruss Ansips.

Amatā                                      – no 2005. gada 12. aprīļa.

Dzimšanas dati              – 1956. gada 1. oktobris, Tartu, Igaunijas PSR.

Politiskā partija             – Igaunijas Reformu partija.

Izglītība                         – Tartu Universitāte.