---

---

Nupat aizvadītajā LPS kongresā A. Jaunsleinis valdībai un valsts pārvaldei veltīja bargu kritiku, sakot, ka lēmumu pieņēmējiem valdībā trūkst laika un informācijas, viņi nemāk runāt ar sociālajiem partneriem, birokrāti dod sliktus padomus, bailes no sabiedrības noved pie sasteigtiem un kļūdainiem lēmumiem, trūkst prasmes aizstāvēt nacionālās intereses ar starptautiskajiem naudas aizdevējiem, netiek atbalstītas investīcijas publiskajā sektorā, nepareizi bija krīzes situācijā palielināt nodokļus utt. A. Jaunsleinis uzskata, ka lielu daļu no starptautiskā aizdevuma Latvijā jāļauj apsaimniekot pašvaldībām, valdībai jāatsakās no pārmērīgās pašvaldību regulēšanas, ļaujot pašvaldību politiķiem pašiem izvērtēt vietējās īpatnības un rīkoties atbilstoši situācijai. Savukārt veselības nozarei finansējums jāsamazina mazāk nekā citām nozarēm, skolotāju alga jābūt atbilstošai darba tirgum, jāsaglabā mākslas, sporta un interešu izglītība kā pamats nākotnes attīstībai.

„Pašvaldību loma ekonomiskā krīzē ir milzīga – līdzīga, kāda tā bija pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad Latvija atguva neatkarību un kad uz pašvaldībām gūlās viss valsts atjaunotnes slogs,” pārliecināts A. Jaunsleinis. Viņš šo laiku, kad „no nesaprātīgiem augstumiem ejam uz nesaprātīgiem zemumiem”, salīdzina ar „eksperimentālo” 1917. gadu un jautā: „Cik tālu var samazināt pensijas? Cik mazas var būt algas? Cik lieli var būt nodokļi? Cik tālu var izvietot skolas un slimnīcas? Vai latviešu tauta to ir pelnījusi? Ja sēdēsim mājās, vai varēsim atdot parādus?”

 

Lielākās galvassāpes – veselība, izglītība, pensionāri

Lielākās problēmas jaunajās pašvaldības saistās ar veselības aprūpi, izglītību un pensionāru stāvokli. Bēdīgi slavenie likumu grozījumi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem faktiski nozīmē, ka par vidēji 60 % samazinās finansējums slimnīcām, līdz ar to lauku cilvēkam rodas grūtības ārstēties slimnīcā. Daudziem lauciniekiem ienākumi nesasniedz iztikas minimumu, tādēļ viņi nespēs apmaksāt ne nokļūšanu, ne ārstēšanos lielajās slimnīcās. Lai kā protestējuši iedzīvotāji un pašvaldības, atbildīgās ministrijas tikai turpina reformas.

Nākamā problēma, ar ko šajās nedēļās cīnās lielākā daļa pašvaldību, ir krasais naudas samazinājums mūzikas, mākslas un sporta skolām. Tā kā no šī mācību gada valsts mērķdotācijas apjoms samazināts par 80 %, šīs skolas būtu jāfinansē attiecīgajai pašvaldībai. Ja tā ir turīga, bērni varēs turpināt vispusīgi izglītoties, bet, ja ne, – skolas slēdz. Problēmu nocērt kā ar cirvi..

Vissāpīgākais jautājums ir pensionāru liktenis, kas, ziemai tuvojoties, kļūst arvien satraucošāks. Liedzot iespēju strādāt algotu darbu un paralēli saņemt pilnu pensiju, cilvēki ir neapskaužamā situācijā. Jau tagad daudziem jāizvēlas – pirkt zāles vai maksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem.

Pašvaldībās būtiski pieaug palīdzības prasītāju skaits, jo nāk ģimenes, kur apgādnieki zaudējuši darbu, bet bezdarbnieka pabalsta saņemšana tuvojas beigām. Pašlaik kļūdaini cerēt, ka to, ko nespēja atrisināt valsts, paveiks pašvaldības. Nodokļu ieņēmumi to budžetos sarūk, un jau tagad daudzās pašvaldībās beigušies līdzekļi sociālajiem pabalstiem. Būtībā politiķu rīcība, samazinot finansējumu galveno funkciju – nodrošināt izglītību un medicīnisko aprūpi, pašvaldības padarījusi par ķīlniecēm, jo tās vairs nespēj apmierināt cilvēku vajadzības un realizēt ar likumu noteiktos uzdevumus. Pašlaik izskatās, ka valsts finansiālās problēmas tiks risinātas uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju rēķina. Šādas rīcības rezultātā tiek diskriminēti tieši Latvijas lauku reģionos dzīvojošie cilvēki.

Vajag skaidrību

Ko no kongresa un turpmāk no LPS sagaida jaunie novada vadītāji? „Gaidu skaidru vīziju par reģionu attīstību. Līdz šim LPS centieni valdības virzienā šajā jomā ir bijuši ļoti vāji – to saku ar pilnu atbildību, jo vairākus gadus esmu bijusi augstos Satiksmes ministrijas amatos," Carnikavas novada vadītāja Daiga Jurēvica ir skarba. „Pašvaldībām jākļūst vienotākām cīņā pret valdību stilu rēķināties tikai ar sevi, ignorējot pašvaldību intereses,” saka Baldones novada vadītāja Karina Putniņa. „Jāpanāk pašvaldībām lielāka teikšana daudzās jomās, piemēram, nosakot nekustamā īpašuma nodokli,” pārliecināts Ķekavas novada vadītājs Roberts Jurķis.

„Pagaidām ir tikai labi vārdi un solījumi, redzēs, kā tie tiks pildīti,” pēc valstsvīru runām sacīja Raunas novada priekšsēdētājs Andris Neimanis. „Jebkurā gadījumā LPS jāsaglabājas – tas ir liels spēks, kas var palīdzēt valdībai risināt jautājumus, jo pašvaldībām ir savs redzējums uz lietām.”

„Jūtu, ka valdība un Valsts prezidents sākuši nopietni uztvert pašvaldības – Valdis Zatlers nosēdēja un uzmanīgi klausījās runas trīsarpus stundas...”Ilūkstes novada priekšsēdētājs Stefans Rāzna bija gandarīts. „Ministri deva cerības, ka pašvaldību ekonomiskā situācija uzlabosies. To mēs – pašvaldību vadītāji – ļoti gaidījām. Mums uz vietām tagad galvenais ir nodrošināt normālu dzīvi, kā arī mieru šā vārda visplašākajā nozīmē. Krīze ir laba mācība mums visiem.”

 

 

Latvijas Pašvaldību savienības

20. kongress

 

Rezolūcija

 

Par Krīzes pārvarēšanas programmu

 

 

Mārupē 2009. gada 21. augustā

 

Ņemot vērā,

 

ka līdzšinējā valdību darbība krīzes apstākļos ir neapmierinoša, jo

tā balstās uz Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumiem, kas līdz šim ne vienmēr ir devuši pozitīvus rezultātus; lēmumi tiek pieņemti slepeni, neizskaidrojot sabiedrībai to iemeslus un sagaidāmos ieguvumus; piedāvātie risinājumi neņem vērā ekonomikas un publiskās pārvaldes zinātņu atziņas, bet tiek balstīti uz kļūdainiem priekšstatiem un paklausību ārējam spiedienam, neizvērtējot sekas; valdības īstenojamie pasākumi ekonomikas un finanšu jomā – nodokļu celšana, investīciju apturēšana infrastruktūrā, bezdarba rosināšana destabilizē situāciju un veicina darbaspēka un kapitāla aizplūšanu no Latvijas; valdības politika pārvaldes jomā – centralizācija un koncentrācija, darba algu sistemātiska samazināšana un nivelēšana strauji samazina pārvaldes kvalitāti un attālina pakalpojuma sniedzēju no iedzīvotājiem, bet nedod reālus risinājumus normatīvā un birokrātiskā sloga samazināšanai.

 

LPS 20. kongress aicina valdību kopā ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem izstrādāt un īstenot jaunu politiku pasaules ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Latvijā, kas būtu balstīta uz šādiem principiem:

1.      Normatīvā sloga minimizēšana, būtiski samazinot likumu un Ministru kabineta noteikumu skaitu un tajos ietvertā regulējuma apjomu, ievērojot samērīgumu.

2.      Birokrātiskā sloga samazināšana, būtiski samazinot novērošanas, kontroles, inspekcijas apjomu, vienlaikus palielinot to kvalitāti un efektivitāti.

3.      Finanšu un funkciju decentralizācija, nododot pašvaldībām būtisku daļu no ministriju un to padotības iestāžu funkcijām un finansēm.

4.      Dekoncentrācija, palielinot katras iestādes tiesības patstāvīgi pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus un tiesības katrā iestādē organizēt darbu visefektīvākajā veidā.

5.      Ministru kabineta lomas pārskatīšanu, padarot to atbilstošu Satversmei un koncentrējoties nevis uz sekundāro likumdošanu un valsts īpašumu pārvaldīšanu, bet uz stratēģiju pieņemšanu starpnozaru un starpvalstu jautājumos.

6.      Nodokļu sloga samazināšana un citi pasākumi, kas veicinātu uzņēmēju piesaisti Latvijai un atjaunotu uzticību valstij.

7.      Reāla un paātrināta ES fondu apgūšana, nosakot to par prioritāti.

8.      Aizņēmumu līdzekļu novirzīšana pašvaldībām vietējās infrastruktūras objektu būvniecībai, tādējādi sekmējot nodarbinātības un vietējā tirgus atdzīvināšanu visā Latvijas teritorijā.

---

---

Ievietot komentāru:

Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!