Veikals ar dvēseli

Tā nav vienkārša istaba. Interjers un jaukie saimnieki gādā par pārlaicīgu atmosfēru, kas ienācēju uzlādē ar kādu mistisku enerģiju. Griestus klāj 17. gs. zīmējums – iespējams, labākais Eiropā. Pēterbaznīcas ielas 17. nams ir bijis liecinieks neskaitāmiem kariem, bet pati ēka būvēta 13. gs. pirmajā pusē. Plašā klāstā Daugmales Jāņa bišu medus, vaska sveces...

„Šajos jaukajos laikos mēs secinām, ka Latvijā ir ļoti daudz labu ļaužu un arī iebrauc daudz labu cilvēku. Varbūt tieši tāpēc arī radusies šī medus istaba, lai varētu kontaktēties ar citu valstu iedzīvotājiem, bet ar citu pieeju, nekā tas ierasts veikalā. Ar personisku attieksmi un mājīgumu,” stāsta Jānis Sulutaurs, plašāk pazīstams kā Daugmales bišu Jānis. Bet ZS Dorītes mārketinga vadītājs Maigonis Juhnevičs, piebilst, ka Medus istaba vēl esot procesā, jo paredzēts līdz galam restaurēt griestus.

Vieta radīta, lai jebkurš apmeklētājs varētu pamatīgi izgaršot medus atmosfēru. Un to nemaz nav iespējams neizdarīt – efektīga ķieģeļu sienu apdare, koka mēbeles, veikala letes vietā egles koka stropi. Pievilkšanas spēks ir tik liels, ka jau Medus istabas svinīgajā atvēršanas pasākumā ik pa brīdim ienāk apmeklētāji – ne tikai pārliecināti medus cienītāji, bet arī nejauši garāmgājēji.

Palīgi

Medus istabas tapšanā ir palīdzējusi arhitekte Kristīne Zīverte, kurai bijis redzējums, kā ēka un medus iet kopā. „Īpaša vērtība jau ir pati Vecrīga. Tāpēc vēlējos panākt kopsakarības ar vietu, produktu un telpu. Uzdevums bija mazā (50 km2) telpā piedāvāt zināmu produktu. Pirmā brīdi nevarējām saprast, kā te izvietot leti. Bet tad sapratām, ka to nemaz nevajag – centāmies defektu padarīt par efektu, un tas ir lieliski izdevies. Savs stāsts ir arī sienām un griestiem. Svarīgi bija ne tikai uzsvērt bites un šūniņas, ne tikai uzdevumu pirkt un pārdot, bet arī radīt mājīgu vidi – istabu ar vēsturi un sirdi, vietu, kur vienkārši patīkami ienākt,” stāsta Kristīne.

ZS Dorītes mārketinga direktors Maigonis Juhnevičs stāsta, ka Medus istaba ir tikai sākums: „Mums vēl padomā interesantas lietas, bet, protams, tās būs atkarīgas no cilvēkiem un viņu interesēm. Nākotnē plānojam apgūt lielāku tirgu. Jau tagad mūsu produkti iegādājami vairāk nekā 70 tirdzniecības vietās, izveidojusies sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem.

Daugmales Jāņa medum ir nemainīgi augsta kvalitāte. Diemžēl daudzi šajā tirgū grēko, bet Jāņa medum uzticas, viņš arī dzīvo ar bitēm. Bišu produkti – tas ir vitamīni, zāles, veselība un pat vairāk. Cilvēki par šīm lietām interesējas pārāk maz. Piemēram, katra veida medum ir savas īpašības, ko var izmantot gan profilaksei, gan veselībai, gan skaistumam. Kad cilvēks uzzina, kādas ir katra produkta funkcijas, tam jau ir cita vērtība. Tad vēl jautājums, ko tu pērc – cenu vai produktu? Jā, šis produkts nav lēts, bet kvalitāte šajā gadījumā ir neatsverama.

Paskatīsimies, kā ies ar Medus istabu, iespējams, veidosim padziļinātākas izglītojošās medus. Ja cilvēki saka, ka šobrīd ir krīze, es teiktu, ka šis ir pateicīgs laiks, lai kaut ko izdarītu.”

Medus istabas koka darbu autors ir SIA GSR Group īpašnieks Juris Pežolgovskis, kurš modelējis arī Barona ielas (Rīgā) veikaliņa mēbeles. Juris stāsta, ka šīs istabas mēbeles ir vecinātas. Norobežojošā siena ir vecs šķūnītis. Gan Jānis, gan Juris atzīst, ka viņu starpā izveidojusies kolosāla sadarbība. Abi ir vienisprātis – šiem laikiem nav nekādas vainas. „Nē, drīzāk tie ir ļoti interesanti, daudz iemāca, rosina cilvēkus domāt un attīstīties. Ir tāds teiciens, ka veiksme nav labākais padomdevējs, un to varētu attiecināt uz šiem laikiem,” stāsta Juris Pežolgovskis.

Bišu maģija

Jānis Sulutaurs stāsta par maģisko relaksāciju, strādājot bišu dravā: „Es atbraucu no Rīgas priekiem vai ne visai lieliem priekiem, pieeju pie bišu stropa, atveru, un viss pārējais paliek kaut kur citur, esi pavisam citā pasaulē. Ja atrodies pie stropa tad, kad bite rada savu atmosfēru, tā ir neaprakstāma sajūta. Bitei galvenais nav šī saldā un, protams, svarīgā lieta – medus. Varbūt arī tieši tāpēc cilvēks spēj tik ļoti relaksēties un novērtēt šo brīnumaino kukaiņu čaklumu.”

Bitenieka ādā no padomju laikiem

Jānis stāsta – nemaz vairs neatceroties, cik ilgi esot kopā ar bitēm. „Padomju laikā – tai pat Daugmalē esmu strādājis par profesionālu biškopi. Vienmēr esmu rosījies, lai varētu nopelnīt savu naudiņu – lai varētu aizvest meitenes uz kafejnīcām. Sākumā tas bija labs papildienākums, jo pamatā esmu koktēlnieks. Tad bija tāds periods, kad es biju ļoti apmierināts ar šo darba ritmu – vasarā darbojos ar bitēm, bet pārējā laikā ar koktēlniecību. Tagad bišu laiks aizņem visu gadu. Zemnieku saimniecībā ir tikai viens dravnieks un darba, kas ir biteniekam – pats īpašnieks, strādnieks, mārketinga vadītājs un pārdevējs – ir tik daudz, ka principā sezonas – vasara un ziema vairs netiek atdalītas. Ziemā darbs vairāk saistīts ar mārketingu un tirdzniecību, vasarā laiks tiek pavadīts dravā,” stāsta Jānis, piebilstot, ka arī Medus istaba tapusi vasarā.

„Jau padomju laikā bija medus bizness, tikai toreiz šo lietu sauca savādāk. Tā kā bez licences strādāt nevarēja, 1996. gadā tika nodibināts uzņēmums.

Brends radies tīri nejauši, es pats esmu pirmās uzlīmes idejiskais autors,” stāsta Daugmales bišu Jānis. Jāpiemin, ka īpašs ir arī Jāņa uzvārds, jo, godīgi sakot, otrs tāds ir tikai uz kapa pieminekļiem.

Saimīšu skaits ir tikai skaitlisks rādītājs

Jānis: „Šobrīd tiek ziemotas apmēram 300 saimes. Es saku – jo mani mīļie klienti vairāk pirks, jo būs vairāk saimju. Tomēr šis jautājums ne vienmēr atspoguļo bišu varēšanu.

Kopā ar mani esam trīs darbinieki. Kā tiekam galā? Tas ir labs jautājums. Reizēm iznāk, ka, pārvadājot bites, izmantoju viņu sniegto labumu – ziedputekšņus un citus produktus, kas sniedz milzīgu enerģiju. Bišu maize, medus ar kādu šķidrumu vai viens pats – tā ir veselība, enerģija. Daudzi cilvēki tur stropu ne jau mantiskam labumam. Viņiem vienkārši ir prieks, ja kaut kas sanāk, bet galvenais ir process.”

Bišu ienaidnieks – varatoze

Jānis atzīst, ka šobrīd lielākā problēma ir varatoze – vabole, kas bojā gan cirmeņus, gan pašu biti. „Laiks diemžēl ir tāds, ka esam stipri sasaluši – bitenieki to noteikti jūt, jo arī viršu ražas samazinās, bet tās liels ir mūsu – Ziemeļeiropas trumpis. Vasaras un ziemas aizvien vairāk kā Austrālijā – nevis sniegs, bet lietus,” tā Jānis.