Kā liecina Finanšu ministrijas ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu naudas izlietojumu, pašlaik ir apzināti gūtie rezultāti Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) ietvaros.

Programma	Atmaksas finansējuma saņēmējam (miljoni latu)	Atbalstīto uzņēmumu skaits
Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos	22,2	703
Atbalsts jaunajiem zemniekiem	3,6	298
Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana	13,7	28
Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana	18,5	Uzbūvētas, atjaunotas vai rekonstruētas meliorācijas sistēmas 396,47 km garumā; atbalstīti 336 dažādošanas projekti*
Mežsaimniecības attīstība	6	Apmežotas 3 631,80 ha platības; ieviestas 542 tehnikas vienības
Vietējo rīcību attīstība	1,6	Atbalstītas 17 partnerības**
Apmācības atmaksas	1,3	Piedalījušās 50 962 personas***

*Aktivitātes Lauksaimniecisko un lauksaimniecībai tuvu aktivitāšu dažādošana projekti, piemēram, zirgu staļļa un manēžas būvniecība Ezerniekos, nožogojuma un dīķu ierīkošana, tehnikas iegāde savvaļas dzīvnieku dārza izveidei Rīgas rajona Mores pagastā, Briežu dārza izveide Limbažu rajona Katvaru pagastā u.c.). Papildus ir atbalstīti 306 uzņēmumi ar dažādotu darbību un viens lauksaimnieku konsultāciju un saimniecību paplašināšanās pakalpojumu projekts.

**Noslēgti 17 līgumi par integrēto lauku attīstības izmēģinājuma stratēģiju ieviešanu.

Programmā Apmācības atmaksas ir veiktas 1,3 miljonu latu apmērā,

***Atbalstot profesionālo izglītību, uzlabojot lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārējo lauksaimniecības un mežsaimniecības darbībā un pārveidē iesaistīto personu profesionālās iemaņas un kompetenci.

Viedoklis

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere

Eiropas struktūrfondi ir vienīgais līdzekļu avots, ko Latvija var saņemt savas ekonomikas stimulēšanai. Turklāt saņemt kā grantu, nevis aizdevumu. No 2004. līdz 2008. gadam Latvija ES budžetā ir iemaksājusi 542 miljonus latu, saņēmusi – 1,5 miljardus. No struktūrfondiem Latvijā ieplūduši vairāk nekā 400 miljoni, no Kohēzijas fonda – pāri par 312 miljoniem, bet no Lauksaimniecības attīstības un garantiju fonda vairāk nekā 199 miljoni latu.

Manuprāt, mums, pirmkārt, jācīnās par to, lai projektos ieguldītā uzņēmēju un pašvaldību līdzekļu daļa būtu mazāka un Eiropas fondu daļa – lielāka. Otrkārt, jāpanāk, lai pagarinātos struktūrfondu apgūšanas periods. Vēršoties pret birokrātiskajām procedūrām, jāteic – ne visas tās diktē Eiropa. Nereti uzdarbojas mūsu vietējā birokrātija: ja direktīvas var ieviest skalā no 1 līdz 10, tad Latvijā par pamatu ņems visus 10 punktus un vēl vairāk!

Šobrīd Latvijā par struktūrfondiem atbild 21 iestāde ar 700 darbiniekiem. Es nesaprotu, kāpēc nevar saņemties un izveidot vienu? Cilvēks apmulst, pa daudzajiem gaiteņiem maldoties, – uz kuru iestādi ar savu projektu doties? Dažkārt tos noraida tikai birokrātisku iemeslu dēļ. Vecās dalībvalstis ir iemācījušās paņemt visus struktūrfondus, bet mēs, liekas, cenšamies darīt visu, lai tos pilnībā neizmantotu.

Saimnieciskās atveseļošanās plāna ietvaros Eiropas ekonomikai ir piešķirti 30 miljardi eiro, to skaitā – pieci miljardi lauksaimniecības attīstībai un enerģētikas projektu īstenošanai. Arī šo naudu mums jāprot paņemt. Pagaidām Latvija enerģētikā pieteikusi tikai divus projektus. Tāpēc ar steigu jārada sistēma, lai cilvēki var paņemt šo naudu.