2008. gads

Saskaņā ar Igaunijas Statistikas sākotnējām prognozēm 2008. gadā bija paredzēts saražot 862,3 tūkstošus tonnu labības. Reālais iekūlums pavasara lietavu un vēlāk sausuma dēļ no prognozētā atšķīrās par 2 %, t.i., par 17,25 tūkstošiem tonnu.

Tomēr ieguvums ir lielāks par iepriekšējā gadā iekulto apjomu, jo palielinājušās sējumu platības. 2008. gadā labība tika audzēta 309,1 ha platībā, kas ir par 5,7 % vairāk nekā 2007. gadā.

Lietainais rudens sarežģīja labības novākšanu, tāpēc daļa labības sadīga uz lauka, daļa palika nenovākta. Nepieciešamais rudzu apjoms maizes ražošanai tomēr tika savākts. Liela nozīme ir arī tam, ka gadu no gada ir augusi graudaugu ražība, tāpat palielinājušās realizācijas iespējas un iepirkuma cenas.

Kaut arī augstas kvalitātes un ražīguma graudaugu šķirņu ieviešana ļauj cerēt uz ražīguma paaugstināšanos nākotnē, šobrīd graudaugu ražība no hektāra Igaunijā ir mazāka nekā tuvējās kaimiņvalstīs un Eiropas Savienībā. Piemēram, ES graudaugu ražība no ha 2007. gadā bija 4,5 t, kas ir par 33,6 % augstāka nekā Igaunijā. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ 2008. gadā vairāku šķirņu graudaugiem ražība samazinājās.

Graudaugu sējumu platības un ražība

Graudaugi	Sējumu platības, t/ha		08/07	Iekūlums, t/tonnas		08/07	Ražība, t/ha		08/07
	07	08	%	07	08	%	07	08	%
Ziemāji rudzi	16,8	21,4	27,4	61	65,7	7,7	3620	3076	- 15,0
kvieši	36,9	42,6	15,4	151,4	163,8	8,2	4105	3838	- 6,5
mieži	0,9	0,8	- 11,1	2,8	2,9	3,6	3018	3558	17,9
tritikāle	4,4	5,9	34,1	15,4	21,8	41,6	3521	3715	5,5
Vasarāji kvieši	62,6	64,5	3,0	194,4	175,8	- 9,6	3106	2724	- 12
mieži	135,2	135,9	0,5	359,9	346,6	- 3,7	2663	2551	- 4,2
auzas	31,5	34,3	8,9	85,2	77,7	- 8,8	2706	2265	- 16,3
Citas kultūras	4	3,7	- 7,5	9,4	8	- 14,9	3565	2906	- 18,5

Igaunijā labības un labības izstrādājumu (pārrēķinot graudos) patēriņš iekšējā tirgū 2008. gadā bija 770 tūkstoši tonnu jeb par 76,4 tūkstošiem tonnu (11 %) lielāks nekā iepriekšējā gadā. To veidoja labības patēriņš lopbarībai (69,3 %), pārtikai (13,7 %), sēklai (11,3 %) alkohola ražošanai un citām ražošanas vajadzībām (5,1 %).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visvairāk ir pieaudzis lopbarības patēriņš – par 15,1 %. Pateicoties lielākām sējumu platībām, pieaudzis ir arī sēklas patēriņš – par 14,3 %. Ar 2008. gada janvāri palielinātais akcīzes nodoklis ir iespaidojis alkoholisko dzērienu ražošanu, cenas un patēriņu. Graudaugu rūpnieciskā patēriņa samazināšanos iespaidojušas to Igaunijas uzņēmumu ekonomiskās grūtības, kas ražoja stipros alkoholiskos dzērienus.     

Pēdējos gadu desmitos arvien vairāk tiek runāts par veselīgu uzturu. Graudaugi savu popularitāti ir saglabājuši, kaut gan ēšanas tradīcijas pēdējos gados ir mainījušās. Agrāk galvenokārt tika ēsta maize un dažādas putras, turpretī tagad arvien populārāki kļūst makaronu un rīsu ēdieni.

Igaunijā labības patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes mazāks nekā kopumā pasaulē. 2008. gadā Igaunijā uz vienu iedzīvotāju labības patēriņš bija 54,6 kg, un tas ir par 3,5 kg vairāk nekā iepriekšējā gadā. Labības patēriņā vislielākais īpatsvars ir kviešiem – 62,7 % un rudziem – 21,1 %. Rudzu patēriņš visvairāk palielinājies arī salīdzinājumā ar 2007. gadu – par 22,2 %. Kaut gan par rudzu rupjmaizes veselīgumu ir daudz runāts, tās patēriņš ir samazinājies līdz 40 %, salīdzinot ar patēriņu pēdējā simtgadē.

Saskaņā ar Igaunijas Statistikas datiem 2008. gadā saražots 284,2 tūkstoši tonnu labības izstrādājumu, to skaitā lopbarība – 47,5 %, milti – 26,9 %, maizes izstrādājumi – 24,5 %, konditorejas izstrādājumi – 3,0 % un putraimu izstrādājumi – 0,4 %.

Kaut arī no kopējā izstrādājumu klāsta putraimu izstrādājumi veido vismazāko daļu (tikai 0,4 %), to ražošanas pieaugums 2008. gadā ir vislielākais salīdzinājumā ar 2007. gadu – 35,6 %. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu lopbarība tika ražota par 11,9 % vairāk, milti par 4,6 % vairāk, bet konditorejas izstrādājumu ražošanas apjomi nemainījās.

2009. gads

Lauksaimnieki lēš, ka šogad ražai vajadzētu būt labai, ja vien neiejauksies nevēlami meteoroloģiskie apstākļi.Vairāku gadu pieredze liecina, to kaprīzes ražas novākšanas laikā ievērojami ietekmē kopējo iekūlumu. 

2009. gada 1. kvartālā Igaunija labību importēja un arī eksportēja. No importējamās labības 25,8 % bija kukurūza, bet 15,7 % mieži. Vairums importējamās labības nāca no ES valstīm.

Labības un labības izstrādājumu (pārrēķināts graudos) eksporta apjoms 2009. gada 1. kvartālā bija 50,3 tūkstoši tonnu. Salīdzinot ar 2008. gada 1. kvartālu, labības un labības izstrādājumu eksports pieaudzis 1,8 reizes (par 22,5 tūkstošiem tonnu). Vislielākais īpatsvars labības eksportā bija kviešiem – 45,4 %, miežiem 32,4 %, bet auzām 16,0 %.

Runājot par iespējamām šāgada labības ražām, lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka tām vajadzētu būt labām. Ziemāji ir pārziemojuši labi un šobrīd tiem ir dots papildmēslojums un veikti augu aizsardzības darbi.

Vasarāju sēja tika veikta galvenokārt aprīļa beigās un maija pirmajā dekādē. Šajā laikā bija maz nokrišņu, tāpēc galvenais jautājums bija vajadzīgā mitruma saglabāšana augsnē. Vasarājiem tika dots papildmēslojums, galvenokārt šķidrais mēslojums. Vēsais pavasaris ir veicinājis nezāļu augšanu, līdz ar to savlaicīgi bija jāuzsāk cīņa ar tām. Jūnija sākumā veiktā vasarāju sējumu apskate liecina, ka augu stāvoklis ir labs. Tagad visas cerības un skats ir vērsts uz rudeni, uz ražas novākšanas laiku.