SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) ir apkopojis tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā par 2008. gadu. Apkopojums veikts, pamatojoties uz Lauku konsultāciju biroju speciālistu iesūtīto informāciju par 52 dažādu tehnisko pakalpojumu cenām visos Latvijas rajonos – šķīvošanu, organisko un minerālmēslu izkliedēšanu, aršanu, kultivēšanu, dziļirdināšanu, frēzēšanu, planēšanu, graudaugu un biešu sēšanu, pievelšanu, kombinēto augsnes apstrādi, sējumu ecēšanu, kartupeļu stādīšanu un vagošanu, smidzināšanu, zāles pļauju, vālošanu, presēšanu ķīpās un rituļos, savācējpiekabes izmantošanu, graudaugu kulšanu, salmu smalcināšanu, kartupeļu lakstu pļaušanu, kartupeļu kratīšanu, kartupeļu un biešu novākšanu ar kombainu, graudu kaltēšanu, tīrīšanu, malšanu, kodināšanu, kā arī dažādu jaudu traktoru nomu un kravas automobiļa izmantošanu.

„Apkopotie dati neatspoguļo Latvijas vidējos rādītājus un izmantojami tikai informatīvos nolūkos. Salīdzinot 2008. gada rezultātus ar iepriekšējo gadu pakalpojumu cenām, vērojama tendence, ka tehnisko pakalpojumu cenas kopumā ir palielinājušās, ko noteikti ir ietekmējusi vispārējā cenu līmeņa celšanās pēdējos gados. Principā katru gadu vērojams neliels cenu kāpums visiem pakalpojumiem,” stāsta LLKC Ekonomikas nodaļas vecākā speciāliste ekonomikā Elīna Ozola.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Elīna Olante situāciju tehnisko pakalpojumu jomā raksturo šādi: „2008. gadā Latvijā ir reģistrētas 106 traktortehnikas un tās piekabju, numurēto agregātu tirdzniecības vietas, kas sniedz pakalpojumus klientiem. Kopš 2006. gada tehnisko pakalpojumu vietu skaits ir palielinājies, it īpaši reģionos. Tā 2006. gadā bija 60 šādas vietas, šogad darbojas 106. Spriežot pēc pieprasījuma, tehnisko pakalpojumu jomā tas pieaug, jo tehnika kļūst specializētāka un sarežģītāka, līdz ar to nepieciešami kvalificēti speciālisti. Bez tam katrs klients vēlas pakalpojumus saņemt pēc iespējas tuvāk savai darba vai dzīves vietai.”

Lauku konsultāciju biroja speciālisti uzsver, ka 2008. gadā samazinājies mazo pakalpojumu sniedzēju skaits, līdz ar to cenas apkopot paliek grūtāk, jo ir rajoni un pagasti, kur saimnieki vairs ar to nenodarbojas, jo uzskata šo nodarbi par neizdevīgu. Tāpat lielākā daļa pakalpojumu sniedzēju ir saimnieki, kuri paši nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un pakalpojumus sniedz, kad saimniecības darbi izdarīti. Līdz ar to tas nav viņu pamatdarbs. Saimnieku prioritāte ir laicīgi veikt darbus savā saimniecībā.