Ar savu darbību mēs gribam atvieglot lauksaimniekiem dzīvi. Pie mums brauc klienti no visas Latvijas. Vieglāk, protams, būtu strādāt tikai ar Vidzemes reģionu - arī mūsu zemniekiem tā būtu ērtāk, bet mēs neatsakām nevienam.

Mūsu klients ir visu kalibru zemnieks, gan tas, kam pieder tūkstošiem hektāru, gan tāds, kam pieder tikai piemājas saimniecība. Tāpēc mums arī ir divi atzari – jaunā un lietotā tehnika, lai ikvienam būtu pa kabatai. Mazajam zemniekam jaunu tehniku nemaz nevajag, jo viņš to nekad neatpelnīs.

Šobrīd Latvijā ar tirdzniecību nodarbojas daudzi - lai tikai spētu kaut ko pārdot. Mēs akcentējam to, ka pēc pārdošanas paši arī spējam sniegt labus servisa pakalpojumus, proti, apgādāt ar rezerves daļām un risināt citas tehniska rakstura problēmas. Tas ir pats svarīgākais. Starp citu, lai jūs nebaida lietotās tehnikas kvalitāte, - mēs paši braucam uz Dāniju, Vāciju, izvēlamies tehniku un vedam to uz Latviju.

Īsumā par uzņēmumu Agro Silja. Tas dibināts 2000. gadā. Sākumā mēs telpas tikai īrējām, bet tagad esam uzbūvējuši gan veikalu, gan servisu, arī mašīnu laukumu. Par izaugsmi liecina arī skaitļi. Ja agrāk mūsu apgrozījums svārstījās pāris simts tūkstošos, tagad tie jau ir miljoni.

Vai tagad ir krīze? Raugoties no biznesa viedokļa, mēs nevarētu sacīt, ka ir pienākuši grūtie laiki, bet krīze ir – gan ekonomiska, gan politiska. Žēl, ka man nav neviena laba vārda, ko veltīt mūsu valdībai. Tas neattiecas tikai uz lauksaimniecību, bet uz visām dzīves jomām mūsu valstī.

Daudz esmu runājis ar zemniekiem Vācijā un Dānijā, viņiem gan ir par ko valdību cienīt. Kaut vai tās pašas subsīdijas – ja ir pateikts, ka nauda būs tajā datumā, tad tā arī ir. Mums saka - būs rudenī, tas nozīmē - uz nākamā gada Jāņiem var sākt gaidīt.

Bet no visām krīzēm ir izeja. Mēs cenšamies iespēju robežās palīdzēs zemniekiem, jo esam savstarpēji atkarīgi. Kā tas notiek?

Atnāk zemnieks, viņam vajag pļaujmašīnu, kas maksā divus tūkstošus latu, bet viņam ir tikai tūkstotis. Mēs, protams, aizdodam, lai cilvēkam nav jāiet uz bankām, jālūdzas un vēl milzu procenti jāmaksā. To varētu saukt par kreditēšanu bez procentiem, sadalot maksājumu tā, lai zemniekam ir labi. Būtībā tā ir labdarība, bet abpusēji izdevīga.

Vēl kāds būtisks aspekts - ja zemniekam iet slikti, mēs visu sarunājam, nokārtojam. Savas darbības laikā vēl nevienam neko neesam atsavinājuši. Varbūt tā ir laimīga sagadīšanās, taču problēmas tiek risinātas, abpusēji vienojoties.

Uzklausīja Zanda Radziņa.