Reti kura lauku saimniecība ir tik bagāta, lai uzreiz nopirktu jaunu un modernu lauksaimniecības tehniku Mercedes cenā. Ir jāgriežas bankā, lai ņemtu aizdevumu. Pēc tam jācenšas uzrakstīt gudru projektu, lai tehnikas iegādē ieguldīto naudiņu no Eiropas saņemtu atpakaļ.

Tātad - lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzekļiem, saimniecības īpašniekam vispirms pašam pilnībā jāfinansē jaunās tehnikas iegāde. Ja projekts un iesniegtā dokumentācija apmierina Eiropas naudas dalītājus, tikai pēc tam var saņemt daļēju struktūrfondu kompensāciju par izdevumiem. Saimniecības šim mērķim izmanto banku piešķirtos kredītus, jo reti kuram zemnieku uzņēmumam pietiek brīvo līdzekļu, lai atlicinātu tik lielus resursus investīcijām. Taču šobrīd inflācijas apkarošanas pasākumu dēļ bankas kļuvušas piesardzīgas, kā rezultātā zemniekiem kredītu saņemšana ir apgrūtināta. Bieži lauksaimnieki tā arī nesagaida pozitīvu atbildi no kredītiestādes, vai arī piedāvātā procentu likme un izvirzītās prasības aizdevuma saņemšanu padara pārāk dārgu un sarežģītu. Izveidojusies dīvaina situācija - patēriņa kredīti Latvijā vēl aizvien ir viegli pieejami, taču saņemt aizdevumu uzņēmējdarbības attīstīšanai kļuvis pārāk grūti vai pat neiespējami.
Ja uzņēmēji nevar saņemt kredītus, Latvija riskē palaist garām iespēju izmantot pieejamos Eiropas Savienības līdzekļus.

Talkā nāk valsts

Kopš 1997. gada kredītu garantijas lauku uzņēmējiem sniedz valsts akciju sabiedrība Lauku attīstības fonds. Visvairāk sniegtas garantijas tehnikas iegādei (43,4% no kopējā skaita), lauksaimniecības nozīmes ēku celtniecībai un iekārtu iegādei (19,4%), apgrozāmo līdzekļu papildināšanai (16,6%). Fonda garantijas radījušas iespējas lauku uzņēmējiem sekmīgi apgūt SAPARD un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

Līdz ar Eiropas Savienības normatīvo dokumentu ieviešanu banku uzraudzības jomā, sākot ar 2007. gada 1. janvāri, fonda garantijas vairs netiks pielīdzinātas valsts galvojumiem. Lai fonds varētu turpināt kredītu garantēšanu un lai saglabātu pašreiz spēkā esošo garantiju pielīdzināšanu valsts galvoju­miem, nepieciešams valsts budžetā iekļaut valsts galvojumu par fonda izsniegtajām un spēkā esošajām garantijām.

Attiecībā uz citu valstu pieredzi garantiju sniegšanā jāuzsver, ka Eiropas Komisija Eiropas Savienības dalībvalstīs veic pētījumus par kredītresursu pieejamību uzņēmējiem. Pieredze katrā no dalībvalstīm ir atšķirīga. Viens no galvenajiem finansiālajiem instrumentiem, kas atvieglo kredītu resursu pieejamību, ir kredītu garantijas. Organizācijas, kas garantē kredītus, darbojas visās Eiropas Savienības dalīb­valstīs. Daļa no tām pilnībā pieder valstij (Igaunija, Lietuva, Somija), daļā ir privātā kapitāla līdzdalība (Vācija), bet Francijā tās ir pilnīgi privātas. Ir izveidota Eiropas kopējā garantiju asociācija, kurā patlaban ir 32 Eiropas Savienības 18 dalībvalstu garantiju organizācijas.

Eiropas Savienības prakse liecina - kredītu garantēšana visās valstīs ir augsta riska darbības joma, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Bāzeles II konvencija nosaka, lai no 2007. gada 1. janvāra kredītu garantijas bankām būtu ar augstāku – valsts – galvojumu.

Fonda noteikumi ( uz foniņa )

·          Kredīta ņēmējs savu projektu iesniedz komercbankā, kura to izvērtē un lemj par kredīta piešķiršanas iespējām;

·          Ja komercbanka atzīst projekta kreditēšanas iespēju, bet kredīta ņēmējam trūkst kredīta nodrošinājuma, komercbanka vēršas pie Fonda ar iesniegumu par papildus garantiju piešķiršanu;

·          Fonds izskata bankas iesniegumu, novērtē nodrošinājuma nepieciešamību un ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā iesniedz bankai savu lēmumu;

·          Ja Fonda lēmums ir pozitīvs, Fonds noslēdz ar banku un kredīta ņēmēju trīspusēju galvojuma līgumu.

Garantiju pieprasījumus izskata un lēmumu pieņem:

·                      ja garantiju apjoms ir līdz 20 tūkstošiem latu, - Fonda valde 7 darba dienu laikā;

·                      ja garantiju apjoms pārsniedz 20 tūkst. Ls - Fonda padome 20 darba dienu laikā.

Fonda garantijas tiek izsniegtas uz laiku, kāds nepieciešams, lai kredīta ņēmēja kredīta nodrošinājums būtu pietiekams kredīta atlikuma nodrošināšanai un tās tiek noteiktas procentos no aizdevuma atlikuma.

Par garantijas saņemšanu kredīta ņēmējam tiek noteikta vienreizēja komisijas maksa 0,5% apmērā no sākotnēji garantētās summas, kuru kredīta ņēmējs pēc paziņojuma saņemšanas par garantijas piešķiršanu, iemaksā Fonda norādītajā kontā. Garantijas (galvojuma) līgums ar banku tiek noslēgts pēc naudas ienākšanas Fonda kontā.

Publiski pieejama ir sekojoša informācija - garantijas saņēmējs, garantējamā kredīta izlietojuma mērķis, garantijas summa uz piešķiršanas brīdi, garantijas piešķiršanas laiks.

Sadarbības bankas (uz foniņa)

Pašreiz Fonds sadarbojas ar:

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka

A/S SEB Latvijas Unibanka

A/S Hansabanka

A/S Latvijas Krājbanka

A/S Parex Banka

A/S Baltic Trust Bank

A/S Rietumu banka

A/S UniCredit Bank

A/S DnB NORD banka

Garantiju saņēmēji 2008. gadā

Nr.	Garantijas saņēmējs	Garantējamā kredīta izlietošanas mērķis	Garantijas summa (tūkst. Ls)	Garantijas piešķiršanas laiks
1491	z/s DOKTUS	Ražošanas ēkas rekonstrukcijai	49.989	17.03.2008
1490	z/s Laima	Lauku tūrisms - pirts celtniecība	7.787	12.03.2008
1489	KS Klēts	Lauksaimn. izmantojamās zemes ieg.	8.1	12.03.2008
1488	SIA DĒVITS	Lauksaimniecībā izmantojamās zeme	11.468	05.03.2008
1487	z/s Lejas Palsāni	Piena kvotu iegādei	27.5	11.02.2008
1486	z/s Tēraudiņi	Būvniecībai	38.65	11.02.2008
1485	z/s Tēraudiņi	Lauksaimn. izmantojamās zemes iegādei	50.0	11.02.2008
1484	z/s Tēraudiņi	Apgrozāmiem līdzekļiem	50.0	11.02.2008
1483	z/s Upītes	Apgrozāmiem līdzekļiem	21.0	11.02.2008
1482	z/s Akmentiņi	Lauksaimniecības tehnikas iegādei	5.2	07.02.2008
1481	z/s Akmentiņi	Lauksaimn. izmantojamās zemes iegādei	13.881	07.02.2008
1480	LPKS Bauņi	Apgrozāmiem līdzekļiem	50.009	30.01.2008
1479	SIA Matss	Iekārtu iegādei	55.0	14.01.2008
1478	z/s Tētēni	Lopu un tehnikas iegādei	48.88	14.01.2008

Par kredītiem un līzingiem

Ja nu gadījumā jums negribas iet garo ceļu banka – fonds – Eiropas nauda un esat nolēmis savus aizdevumus atmaksāt pats, tad ir divas iespējas – kāroto tehniku pirkt līzingā vai kredītā.

·          Finanšu līzings ir vispopulārākais un vienkāršākais līzinga veids. Līzinga kompānija iegādājas nepieciešamo iekārtu vai tehniku (lauksaimniecības mašīnas un iekārtas, mežsaimniecības mašīnas un iekārtas, ražošanas iekārtas, pacēlāji, ekskavatori, speciāla izmantojuma tehnika, citas rūpnieciskās mašīnas un iekārtas) un nodod Jums tiesības to izmantot. Līguma darbības laikā Jūs veicat līzinga priekšmeta atmaksu pa daļām, un, kad visa summa ir samaksāta, Jūs kļūstat par līzinga priekšmeta īpašnieku. Uzņēmumiem līzingā iegādātais priekšmets tiek uzrādīts bilancē un tiek aprēķināts tā nolietojums.

·          Operatīvais līzings kļūst aizvien iecienītāks. Iespējams, esat pamanījuši, ka jaunas iekārtas piedāvā iegādāties, maksājot par tām zemus ikmēneša maksājumus - tas ir operatīvā līzinga nopelns, jo jānomaksā tikai daļa no nomas priekšmeta vērtības. Izmantojot operatīvo līzingu, Jums iespējams lietot līzinga objektu, to nevis izpērkot, bet apmainot pret citu - jaunāku modeli. Operatīvā līzinga būtiska atšķirība ir tā, ka summa, ko katru mēnesi maksājat, ir aplikta ar 18% PVN nodokli.

Starp kredītu un līzingu ir atšķirības. Kredītā iegādātā lieta, pat ieķīlāta, būs jūsu, un jebkurā brīdī to var pirkt, pārdot, dāvināt. Ja priekšroku dod finanšu līzingam, šī lieta tiek apķīlāta un, visbūtiskākais, tā nepieder jums, bet gan līzinga kompānijai. Arī operatīvajā līzingā ņemta lieta nav jūsu, taču tas vairāk uztverams kā noma, nevis iegāde. 

Eksperta viedoklis

Aizdevumu - arvien vairāk

Ivars Stalidzāns, Hansabanka Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas Reģiona direktors:

 Aizdevumu pieprasījumu lauksaimniecības tehnikas iegādei ir ļoti daudz. Lauksaimniecība pēdējos gados kļuvusi par labi pelnošu nozari. Tas ir saistīts ar pārtikas un biodegvielas ražošanas izejvielu cenu kāpumu pasaulē.

Hansabanka tehnikas iegādei piedāvā dažādus finansējuma veidus, bet visizplatītākie ir finansu līzings vai līzinga aizdevums, - sadarbojoties ar SIA Hansa Līzings. Finansu līzingu parasti piedāvājam gadījumos, ja tehnika tiek finansēta bez ES atbalsta. Šādos gadījumos no klienta tiek prasīta pirmā iemaksa, kas svārstās 5-20% robežās. Klients var sekot līdzi akcijām l/s tehnikas izstāžu laikā, kad iespējams pieteikties šim pakalpojumam arī bez pirmās iemaksas. Tomēr katrs gadījums no riska viedokļa tiek vērtēts individuāli. Finansu līzinga variantā z/s vai SIA ir iespēja pievienoto vērtības nodokli par tehnikas iegādi iegrāmatot bilancē priekšnodoklī, kas vēlāk ļauj to atgūt no valsts vai dzēst, realizējot lauksaimniecības produkciju. Finansu līzinga gadījumā tehnikas īpašnieks uz līzinga termiņa laiku ir Hansa līzings. Līzinga saņēmējs ir tehnikas turētājs. Pēc saistību dzēšanas z/s vai SIA kļūst par tehnikas īpašnieku. 

 Līznga aizdevums kā finansu instruments tiek piedāvāts gadījumā, kad tehnika tiek iegādāta ar ES fondu atbalstu. Tas ir tāpēc, ka pēc nosacījumiem, lai saņemtu ES finansējumu, tehnikas īpašniekam jābūt pašai z/s vai SIA. Hansbanka sadarbībā ar Hansa Līzingu piedāvā tehniku apmaksāt 100% apmērā, bet nosacījumos ir punkts, ka bankai pirms aizdevuma izsniegšanas  jāiesniedz parakstīts līgums ar LAD par ES atbalsta saņemšanu. 

Hansabanka tehnikas iegādei var piedāvāt arī vienkāršu aizdevumu, ieķīlājot lauksaimniecības zemi, - tad z/s vai SIA jāņem vērā, ka būs nepieciešams zemes vērtējums, uz īpašumu būs jāreģistrē hipotēka, jāmaksā valsts nodeva par aizdevuma saņemšanu un kancelejas nodeva par hipotēkas reģistrēšanu, kas ir lieki izdevumu. Klientam tehnikas iegādei visizdevīgākais tomēr ir finansu līzings un līzinga aizdevums.