Laika apstākļi šoziem ceļu apsaimniekotājiem labvēlīgi – attīrīt grāvjus no krūmājiem un samestajām drazām bezsniega ziemā ir ļoti ērti. VAS Latvijas Valsts meži šiem darbiem bieži nomā zemnieku saimniecībām piederošo tehniku, sakopšanas darbos sūtot pašu salīgtos speciālistus.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecības Ausmas īpašniekam Gintam Grīnvaldam piederošo traktoru LBL nofotografēja uz Rīgas apvedceļa.

Patlaban, kā apliecināja Gints Grīnbergs, palīgos Rīgas rajona ceļu daļai saimniecība nosūtījusi piecas jaudīgas tehnikas vienības. Tā kā saimniecībai piedāvāts organizēt arī atkritumu savākšanu gar maģistrālajām šosejām, tuvākajā laikā šajos nebūt ne tīkamajos un vieglajos darbos tiks nosūtītas vairākas cilvēku grupas.

Par viena kilometra ceļmalu attīrīšanu no atkritumiem (25 metru attālumā no ceļa ass līnijas) zemniekiem maksā vidēji 30 latus. Savukārt savākt un izvest dziļāk mežā izgāztus atkritumus valstij izmaksā krietni dārgāk – viena kubikmetra atkritumu izvākšana no meža izmaksā Ls 4–25, atkarībā no atkritumu daudzuma un platības lieluma.

Attīrīšanas darbi kļūst vēl dārgāki, ja atkritumi izkliedēti lielākā teritorijā. Atkritumu izvākšana no meža 2007.gadā izmaksājusi Ls 13/m³

Pēteris Jurgins, kuram pašam pieder sava zemnieku saimniecība, labprāt iesaistījies kaimiņa, z/s Ausmas īpašnieka Ginta Grīnvalda salīgtajos darbos, jo tā var gūt papildus ienākumus ziemas klusajā sezonā. Pēteris LBL pastāstīja – labprāt strādājot no tumsas līdz tumsai, lai attaisnotos patālais brauciens ar traktoru no mājām Jelgavas rajonā. Pa dienas gaišumu Pēterim izdodas pievarēt vismaz 20 kilometru krūmājiem un biezām nezālēm aizaugušo ceļmalu.

Laukumā vienīgo, pustukšo konteineru itin kā par prieku LBL fotogrāfam iztukšot atbrauca norba no Jūrmalas ATU. Vai tā būtu kārtības idille?

Stāvlaukumu no tuvīnā meža šķir pieglumējis grāvis, sakopšanu neredzējis vismaz pāris gadu. Atbaidoša, skumja klusā daba ar riepām un dažāda izmēra plastmasas pudelēm, kurās, šķiet, bijusi salieta ne tikai limonāde, bet arī sadzīves ķimikālijas. Kurp šo šļuru aiznesīs kuslais ziemas palu strautiņš? Kāpēc līdz šejienei nesniedzas apsaimniekotāja skatiens? Droši vien tāpēc, ka grāvis atrodas krietni vien tālāk par 25 metru robežu no maģistrālās šosejas viduspunkta, līdz kurai jātur acis vaļā, lai saņemtu nopelnīto samaksu par ceļmalas godprātīgu iztīrīšanu.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecības Ausmas smagā tehnika pļauj krūmājus uz Rīgas apvedceļa. Aiz jaudīgā agregāta paliek vien sīki krūmāju stumbeņi pārdesmit centimetru garumā un mulčā sakapāta žagaru smalksne.

Stāvlaukuma tuvumā izbagarētais bezvārda novadgrāvis apliecina – cilvēki šeit nopietni strādājuši, lai ieviestu kārtību. Taču skaidrs arī – ja izsmeltās zemes masas ar buldozeru netiks rūpīgi izlīdzinātas jau šopavasar, nākotnē te būs tāds krūmu mudžeklis, ka kopšanas izdevumi sarakātajās platībās vairākkārt sadārdzināsies.