Aizvadītās nedēļas nogalē izstāžu kompleksā Rāmava notika zviedru tehnikas Väderstad Klientu dienas Latvijā. Pasākums bija labi izdevies, un to apmeklēja vismaz 300 zemnieku.

Väderstad tehniku Latvijā pārdod sesto gadu, un tā latviešu zemkopju vidū gūst arvien lielāku atsaucību.

LBL pasākumā vēlējās iepazīties ar apmeklētājiem, kuri ne tikai vēro un salīdzina, bet jau ir izvēlējušies kādu no piedāvātajām sējmašīnām. Mums veicās – satikām Irēnu un Juri Valaiņus, z/s Avotiņi īpašniekus no Eglaines pagasta (Daugavpils raj.). Vecākiem līdzi bija ieradusies Valaiņu ģimenes jaunākā paaudze – dēls Aivis, Višķu lauksaimniecības arodvidusskolas audzēknis, meita Ineta, LLU Lauku biznesa vadības specialitātes studente, un ar viņiem kopā bija Inetas studiju biedrs Ivars Timšāns, kura vecāku piemājas saimniecība Kalvāni atrodas tieši kaimiņos Avotiņiem.

No kreisās - Ivars Timšāns, Ineta, Aivis, Irēna un Juris Valaiņi.

Solis pretī augstākai kvalitātei

Juris Valainis nolēmis iegādāties sējmašīnu Rapid. Viņš skaidro – šodien katrs saimnieks raugās, lai ikviens nopirktais agregāts sevī apkopotu virkni ražošanā nepieciešamo funkciju.

Sekmīgi nodrošināt pienācīgu augsnes apstrādi iespējams tikai ar universālu, augstvērtīgu aprīkojumu.

Savukārt Irēna pastāstīja, ka ar konsultantu biroja palīdzību tapis projects sējmašīnas pirkšanai, cerams, atbilde būšot pozitīva, jo šis projects Avotiņos nav pirmais. Kāpēc Valaiņi izvēlas tieši Väderstad tehniku? Līdz šim iegādāti dažādi Krievijā un Polijā ražoti mehānismi, bet nu tiek sperts „solis pretī augstākai kvalitātei un lielākiem apjomiem”, turklāt saimniecība ir tiktāl nostiprinājusies, ka jauno pirkumu var atļauties samaksāt.

Avotiņos ir aptuveni 400 ha zemes (gandrīz puse nomāta), graudaugiem (pārsvarā ziemas kviešiem) atvēlēti 200 hektāri, tiks sēti mieži un auzas, šogad būs arī vasaras kvieši.

Pāris gadu saimniecībā audzēti rapši (15–20 ha sējumu), taču ar rapšiem neesot varējuši „saprasties” – to audzēšanā ir savas specifiskas prasības, neesot gribējuši padoties ražā.

Protams, rapšus sekmīgi var iekļaut augu sekā un ielabot augsni, tomēr ienākumu ziņā graudaugi spēj līdzināties ar rapšiem, ja labībai tiek sasniegts gana augsts iekūlums.

Avotiņi attīstās

Zīmīgi, ka Irēna un Juris vēl nav kļuvuši par moderno zemes apstrādes tehnoloģiju piekritējiem. Ulmaņlaiku aicinājums „Apariet zemi rudenī!”  viņiem šķiet tuvāks un saprotamāks, jo rugainē sēt nav ierasts. Taču dzīve pieprasa to pieņemt kā metodi, jo līdzekļu visu platību aparšanai vienkārši nepietiek. Väderstad tehnika popularizē šo, vēl ne sevišķi plaši apgūto agrotehnisko domāšanu. Tagad aptuveni trešdaļu lauku var apart rudenī tradicionālajā veidā, bet trešdaļu ziemāju iesēt rugainē.

Avotiņos tiek turētas gaļas šķirnes govis – šobrīd 15 (saimnieku vēlme – 25), un pļavas veiksmīgi tiek izmantotas ganībām. Par laimi, atzīmē Irēna, zemes reljefs ļauj strādāt ar zināmu vērienu, ir pat labības lauks 60 hektāru platībā, ne tā kā viņas dzimtajā Krāslavas rajonā, kur, piemēram, Irēnas draudzenes morēnu pauguros lielākais labības lauks esot labi, ja četru hektāru lielumā – ar tādu ievērojamu turību gūt nevar.

Avotiņos raža tiek pārdota, slēdzot cietos līgumus ar Kesko Agro. Sezonas darbiem parasti tiek aicināti trīs algoti darbinieki, diemžēl tie nav pastāvīgi strādājoši – cilvēki nemitīgi meklē izdevīgāku vietu, līdz atkal atgriežas. Irēna piesardzīgi meklē vārdus, lai raksturotu atsevišķu darbinieku attieksmi pret darbu lielā saimniecībā, – kāpēc daži cilvēki atļaujas būt pavirši? Tajā pašā laikā – citi mēģina kooperēties. Taču Irēna uzskata – ja kooperēties, tad uz vienlīdzīgiem noteikumiem, lai būtu stabili partneri. Diemžēl patlaban neesot ar ko. Savulaik kopā ar vairākiem kaimiņiem kopīgi tika privatizēta padomju laiku kalte, tomēr ieguldīt līdzekļus tās attīstībā cilvēki nedz varēja, nedz vairs gribēja.

Jaunieši saredz perspektīvu

Aivim ir 18 gadu, viņš ir topošais lauksaimniecības mehāniķis un prot visus lauku darbus. Ar tēti apspriedušies un izlēmuši, ka Väderstad sējmašīna Avotiņiem ir vispiemērotākā.

Aivis labprāt palīdz vecākiem, jo dzīve laukos ir pārāka par pilsētnieku labumiem.

Inetai ir 19 gadu, viņa uzskata, ka vecāku iekoptā saimniecība noteikti attīstīsies, jo šeit tiek cītīgi ieviestas visas jaunākās tehnoloģijas. Ineta ļoti vēlētos, lai tiktu attīstīta arī palīgnozare – lauku tūrisms.

Ivaram ir 21 gads, viņa vecāki apsaimnieko 40 hektārus zemes, saimniecības pamats – piena lopkopība (Kalvāniem ir 18 slaucamas govis), visus darbus, izņemot siena sagatavošanu, veic pašu ģimene. Arī Ivars labi dara visus lauku darbus. Viņš uzskata, ka vecāku saimniecība varētu paplašināties, uzsākot gaļas lopu audzēšanu.

Klientu diena izdevās

LBL lūdza Väderstad pārdošanas pārstāvi Augustu Asaču izvērtēt Klientu dienā paveikto.

Viņš izteica gandarījumu, ka virkne veikto mārketinga pasākumu sevi attaisnojusi – jūtams, ka zemnieku vidū notikusi pozitīva informācijas apmaiņa, tāpēc šoreiz pasākumā bijis ne mazums jaunu seju. Tas nozīmē, ka Väderstad marka kļūst arvien populārāka. Veiksmes pamatā ir plašā pielietojuma agregāti, kuri der jebkuriem apstākļiem.

Väderstad pārdošanas pārstāvis Augusts Asačs stāsta lauksaimniekiem par sējas tehnikas jaunumiem.

Nopērkot vienu agregātu, viens mehanizators spēj sastrādāt 1000 un pat vairāk hektāru sējumu. Tā rodas prāvi darba algas, degvielas un laika ietaupījumi.

Ieguvumi? Teicamā kvalitātē padarīts darbs, lielāka raža. Lauksaimnieku interese par uzņēmuma piedāvājumu vidū arvien pieaug arī tāpēc, ka to ļoti stimulē iespēja iegādāties tehniku par struktūrfondu līdzekļiem. Tā tehniku iegādājoties vismaz 80% zemnieku saimniecību, un tas ir ceļš uz strauju attīstību.