| Saimnieks LV KONTAKTI | Žurnāls Saimnieks LV | Žurnāls Dārzs un Drava | Mūsu pasākumi | | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ceturtdiena, 24. maijs, 2012 Vārdadienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone  Ieeja reģistrētiem lietotājiem Reģistrēties (bezmaksas)AgronomijaAgroķīmijaLopkopībaMežsaimniecībaZivsaimniecībaZirgkopībaDārzkopībaVideTehnika  Lauksaimniecības tehnika Būvniecības tehnikaBioloģiskā saimniekošanaPārtikaNekustamais īpašumsEkonomika un finansesSabiedrība un politikaEiropas lietasIzglītībaNotikumu kalendārsOrganizācijasPublikācijasKonkursiSaimnieksLVSaimnieks.lv apmeklētāji: 0 lietotāji / 14 viesi Seko mums:    |
Caur bedrēm, dubļiem, sniegu un ledu... Autors: LBL, Zanda Radziņa, pievienots: piektdien, 25. janv. '08, 00:40 Saulriets, sniegs tik tīrs, ka acis žilbst, un tajā pirmās pēdas ieminuši meža zvēri. Lauku romantika. Diemžēl skaistā aina pazūd vienlaikus ar auto riteni kārtējā bedrē. Gleznains ziemas rīts pārvēršas murgā, kad saproti – vakar ceļš bija, šodien vairs nav. Saulriets vairs ne prātā, kad jāmeklē kāds, kurš tevi un autiņu izceltu no bedres vai dubļiem, kad esi līdz durvīm iegrimis smago spēkratu risēs un nevienam, izņemot tevi, nav daļas, ka šo ceļa posmu kādreiz vajadzētu nolīdzināt... Saulriets, sniegs tik tīrs, ka acis žilbst, un tajā pirmās pēdas ieminuši meža zvēri. Lauku romantika. Diemžēl skaistā aina pazūd vienlaikus ar auto riteni kārtējā bedrē. Gleznains ziemas rīts pārvēršas murgā, kad saproti – vakar ceļš bija, šodien vairs nav. Saulriets vairs ne prātā, kad jāmeklē kāds, kurš tevi un autiņu izceltu no bedres vai dubļiem, kad esi līdz durvīm iegrimis smago spēkratu risēs un nevienam, izņemot tevi, nav daļas, ka šo ceļa posmu kādreiz vajadzētu nolīdzināt... Kas notiek uz Latvijas ceļiem? Nākotnes perspektīva nav rožaina. Pēc valsts autoceļu pārvaldītāja LatvijasValsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētāja Tāļa Straumes teiktā, valsts galveno autoceļu sakārtošanai Latvijā būs nepieciešami 1,7 miljardi latu. Viņš atzīst, ka Latvijas ceļu stāvoklis pašlaik vērtējams kā neapmierinošs – lai gan lielākā daļa valsts galveno ceļu ir kārtībā, situācija uz pirmās un otrās šķiras ceļiem ir bēdīga. „Aptuveni 20 gados ceļu stāvokli varētu sakārtot,” uzskata Straume. Būs vien lauku cilvēkiem un pilsētas romantiķiem jāpaciešas. Par otrās šķiras ceļiem valdība gan nupat pieņēmusi jaunu dokumentu – otrās šķiras ceļu programmu, kas paredz, ka no 2009. gada šo ceļu kvalitātes uzlabošanai ik gadu tiks izlietoti 35 miljoni latu. Pašlaik to sakārtošanai tiek tērēti tikai 12 miljoni latu gadā. Par līdzšinējo finansējumu šogad sakārtoti 270 kilometri ceļu, no kuriem lielākā daļa ir grants ceļi. Kopumā valsts otrās šķiras ceļus veido 12 000 kilometru. Latvijas Valsts ceļi veikuši pašvaldību aptauju, kāda ir lauku rajonu lielākā problēma, kas kavē ceļu labošanu un infrastruktūras attīstību. Atbilde bija vienkārša – galvenā lietu bremzētāja ir un paliek nauda.
Ko darīt, ko ne Finansējumu valsts otrās šķiras autoceļiem plānots novirzīt sabrukušo segumu atjaunošanai, lielākoties neparedzot pilnīgu to rekonstrukciju, kas izmaksā dārgi, un neizbūvējot jaunus melnos segumus, paredz Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotās pamatnostādnes novadu atbalstam no 2008. līdz 2015. gadam. SM norāda – ceļu stāvoklis valstī turpina pasliktināties, ierobežojot novadu attīstības iespējas. Īpaši smagi šī problēma skar valsts otrās šķiras autoceļu lietotājus, taču finansiālo ierobežojumu apstākļos priekšroka tiek dota posmiem, kurus izmanto lielāks skaits braucēju. Izvērtējot pašreizējo situāciju autoceļu tīklā, pamatnostādņu projektā tiek piedāvāti divi turpmākās stratēģijas virzieni: pirmais paredz lētākus pasākumus otrās šķiras autoceļu sakārtošanā, otro galvenokārt paredzēts izmantot ceļu posmos ar augstu satiksmes intensitāti un apdzīvotās vietās, plānojot resursiem ietilpīgāku rekonstrukciju. Ministrija atbalsta abus šos virzienus, tomēr galvenokārt plāno autoceļu segumu atjaunošanai pasākumus, kuriem nepieciešami mazāki izdevumi, taču sakārtojot lielāku kilometru skaitu. Dienvidu tilts un Rīga aprij naudu Naudiņas būtu vairāk, ja vien ar gadiem nepieaugtu galvaspilsētas apetīte, citādi sanāk tā, ka ar vienu roku dod, ar otru ņem. Rīga no valsts mērķdotācijām autoceļiem saņems par 13 miljoniem latu vairāk nekā pērn, pārējās Latvijas pašvaldības – par 0,3 miljoniem latu mazāk. Valmieras, Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas rajona un vēl daudzas pašvaldības nepiekrīt SM gatavotajam Ministru kabineta noteikumu projektam, kas paredz tām atņemto naudu šogad piešķirt Rīgas ielu un tiltu remontam un būvniecībai. Ja naudas dalījumu nemainīs, tad pašvaldību pārstāvji ieradīšoties Rīgā protestēt. Latvijas Pašvaldību savienība savu neapmierinātību pauda jau decembra beigās. Šogad Rīgai finansējuma īpatsvars palielināts no 21,4% uz 36%, tas nozīmē – pērn no visas valsts mērķdotācijas – 58,2 miljoniem latu – Rīga saņēma vairāk nekā piekto daļu naudas. Šogad kopējās valsts mērķdotācijas būs lielākas – 70,9 miljoni latu. Latvijas Pašvaldību savienības konsultants Aino Salmiņš uzskata – Rīgas ielu un Dienvidu tilta problēmas šādi tiek risinātas uz citu pašvaldību rēķina. Savukārt Rīgas dome skaidro, ka Rīgas pilsēta nevēlas šo naudu atņemt citām pašvaldībām, taču valstij jāņem vērā, ka galvaspilsētā reģistrēti vairāk nekā 35% Latvijas automašīnu, satiksmes intensitāte ir 15 reižu intensīvāka nekā citās Latvijas pilsētās un cauri Rīgai iet maģistrālās ielas, kurām valsts naudu nepiešķir... Kā liecina Ministru kabineta noteikumu jaunais projekts, Rīgai nav noteikta kārtība naudas dalīšanai, bet citām pašvaldībām gan ir. Proti, projektā teikts, ka Rīga saņem 36% no visas mērķdotācijas, bet pārējām Latvijas pašvaldībām atlikušo naudu sadala pēc četriem kritērijiem: iedzīvotāju skaits, ielu brauktuvju laukums, tiltu laukums, ceļu garums, kas reizināts ar attiecīgo koeficientu. To dzirdot, citu pašvaldību vadītāji niknojas vēl vairāk – it kā Rīgas uzņēmumu smagās mašīnas nebojātu arī viņu pārziņā esošos ceļus. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata – sagatavotais noteikumu projekts neatbilst likuma Par autoceļiem 11. panta prasībām, kas deleģē SM autoceļu attīstību plānot, par pamatu izvirzot reģionu vienlīdzīgas attīstības principu.
Slīcēju glābšana – pašu slīcēju rokās Kamēr valdība cīnās ar pašvaldībām par to, cik kuram pienākas, paši iedzīvotāji izlīdzas, kā māk. Netālu no Sventes ezera, lai godam nosvinētu Jaunā gada tuvošanos, svētku organizētāji izcēla no migas vietējo traktoristu, lai no ceļa noslīdējušais mūziķu busiņš varētu laimīgi aizkļūt līdz pasākuma vietai. Brauktuve tajā vietā, iespējams, bija kaisīta pagājušajā sezonā. Ceļš kā veļas dēlis Guna Kārkliņa, Vakara Ziņu galvenā redaktora vietniece; pieder lauku īpašums Gulbenes rajonā, netālu no Lejasciema: „Braucot uz laukiem, izmantoju grants ceļu Lejasciems–Vireši. Vietām tas ir īsts veļas dēlis. Aizvadītajā vasarā vairākkārt redzēju, ka uz tā strādā greiders. Turklāt lielākās bedres bija aizbērtas ar šķembām. Ziemā neesmu manījusi, ka to kāds kaisītu. Varbūt vienkārši neesmu „uztrāpījusi”. Šis ceļš ir pagasta pārziņā – cik nu viņiem tās naudiņas ir, tik arī tiek darīts. Taču lielākā jautrība sākas, kad vēlos nokļūt līdz savai mājai – ceļš aptuveni 2 km ved cauri mežam. Aizvadītajā vasarā šis ceļš bija svaigi uzbērts, ne līdzināts, ne noblietēts, turklāt pa to nepārtraukti brauca baļķvedēji. Dažkārt tie burtiski ierakās ceļa smiltīs, tad šoferīši cirta eglītes un meta zem riteņiem, lai var izkārpīties. Bija jautri! Nekad nevarēju zināt, vai es ar savu vieglo varēšu pabraukt un cik tālu varēšu iebraukt. Ceļā nekad nedevos bez lāpstas, tā kļuva par neatņemamu „lēdijas komplekta” sastāvdaļu! Bieži vien, lai tiktu uz priekšu, raku, līdzināju un lasīju nost lielos akmeņus. Fūrinieki zināja stāstīt, ka šis ceļš piederot Latvijas Valsts mežiem. Tas esot svaigi izbūvēts un vēl neesot nodots ekspluatācijā. Kad zvanīju uz uzņēmuma Smiltenes filiāli, viņi īsti nesaprata, par kuru no meža ceļiem ir runa. Taču bija atsaucīgi, teica, lai ņemu robežplānu un atbraucu noskaidrot, kas un kā. Savukārt pagastā pateica, ka šis mežā pavisam noteikti nav pašvaldības ceļš. Kad sākās rudens lietavas, ceļš pieblietējās, arī fūres pārstāja braukāt un varēja uzelpot. Taču tad ceļa malās parādījās izskalojumi un bija jābrauc uzmanīgi, lai nenogrūtu apmales. Novembrī atklāju, ka nezināmi labdari ceļu ir nolīdzinājuši un tas kļuvis teju vai smalks. Tagad gaidu nākamo vasaru un lūdzu Dieviņu, lai manā apkaimē mežus necērt un baļķus neved. Ja nākamgad nāksies risināt ceļa jautājumu, pirmām kārtām došos uz LatvijasValsts mežiem. Ja tur netikšu skaidrībā, ciemā privātā kārtā sarunāšu kādu greideri un pati samaksāšu, jo laiks un nervi man ir svarīgāki par pārējo.” Madlienas pagasta iedzīvotājs Jānis Celmiņš skaidro, ka vismaz piecreiz gadā kopā ar kaimiņiem samet naudiņu un paši tuvējā gaterī sarunā, lai puiši ceļu, pa kuru izbraukt uz centru, nogreiderē. Pagastmājā sacīts, ka resursu pietiekot vien tik, lai pašā ciema centrā kāds nelauztu kaklu. Ja nebūtu Jāņa un vēl viena uzņēmīga kaimiņa, diezin vai sliktos laika apstākļos pie ciema vecajiem ļaudīm varētu aizkļūt ātrā palīdzība. Rudeņos un pavasaros pilsētnieki ar saviem smalkajiem autiņiem pat nemēģina iebraukt, lai neiestigtu līdz durvīm. “Domāju, ka jau sen būšu zem zemītes, kad kāds aizdomāsies par lauku ceļiem. Var jau saprast. Vispirms jādomā par lielajām šosejām – tās jau arī ielāps uz ielāpa, tā vien skaties, ka pat nelielā ātrumā neiebrauc kādā bedrē – avārija garantēta. Laukos mums nav tādu ātrumu. Viss notiek lēnām. Arī naudiņa nāk lēnām.” Ja papēta to valsts 1. šķiras ceļu garo sarakstu, kas brēc pēc remontiem, pārņem nāvīgas skumjas, – pilnīgi skaidrs, ka Latvijā daudziem jau būs lidojoši auto, bet mazie ceļi un celiņi vēl slīgs dubļos. Ieskats Valsts autoceļu tīkla un attīstības programmas vēsturē 1998. gadā tiek aktualizēta 1995. gadā izstrādātā Valsts autoceļu tīkla un attīstības programma. 1999. gadā tiek norādīts, ka autoceļu periodiskai un ikdienas uzturēšanai vajag 97,0 miljonus latu. 1998. gadā Saeima pieņem lēmumu par 60% akcīzes nodokļa ieskaitīšanu ceļa nozares vajadzībām. 1999. gadā savu darbību uzsāk Lauku ceļu attīstības programma. 1999. gadā 10% akcīzes nodokļa izmantoja valsts pamatbudžeta dotācijai. 2000. gadā Lauku ceļu attīstības programma tiek apturēta, jo nav finansējuma. 2001. gadā Satiksmes ministrija aktualizē Lauku ceļu attīstības programmu, kura sāk saņemt daļēju finansējumu. Paredz, ka tās realizācijai vajag 450 miljonus latu. Taču tiek izstrādāta sākotnēja programma 2002.–2004. gadam. 2002. gadā Saeima pieņem lēmumu par 85% akcīzes nodokļa piesaisti ceļu nozarei. 2003. gadā tiek pieņemts lēmums par speciālo fondu, t.sk. Valsts autoceļu fonda, likvidēšanu, un ar 2004. gadu tas beidz pastāvēt. 2005. gadā savu darbību aptur Lauku ceļu attīstības programma, tiek izstrādāta Valsts 2. šķiras autoceļu programma. Rezultātā – pilnīga nulle 2005. gadā, jo finansējuma nav nevienai programmai. Lauku ceļu programma trijos gados realizējusi savu darbību nedaudz vairāk par 30 miljoniem latu, 2/3 no šī finansējuma saņēmuši valsts pirmās šķiras ceļi. 2005. gada 20. oktobrī izdarīti grozījumi likumā Par autoceļiem, kas paredz 60% akcīzes nodokļa piesaisti autoceļiem un līdz 2010. gadam sasniegt 80% piesaisti ceļiem, ko minētā programma paredzēja ieviest jau 2006. gadā. 2006. gadā Valsts otrās šķiras ceļu programma paredz nākamajos 15 gados apgūt 12 miljonus latu. Valsts kautrīgi uzsāk savu darbību, 12 miljonu vietā paredzot vien 3,2 miljonus... Šie ceļi pieprasa remontu Avārijas stāvoklī esošu A un A1 uzturēšanas klases valsts autoceļu saraksts valsts autoceļu tīklā 2007./2008. gada ziemas sezonā (no 2007. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. martam), kam, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 871 Noteikumi par valstsun pašvaldību autoceļu ikdienasuzturēšanas prasībām un to izpildeskontroli 14. punktu, pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu 3. pielikumā noteiktām prasībām. Valsts 1. šķiras autoceļi
|
JAUNĀ tautas aptauja: Žurnāli:
Aptauja Piena iepirkuma cenu kritums Mani nekustina (0)Nedaudz satrauc (2)Esmu pamatīgās sprukās (0)Par to tikai priecājos (1) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
