Kompaktais „Jeep” atpazīstams ar tā ražotāja iecienīto sešu ribu režģi, apaļiem priekšējiem lukturiem un trapecveida riteņu arkām. Tā masīvais priekšgals atgādina robusto lielo „Cherokee” un „Comander” stilu. Apaļie lukturi, masīvais bamperis ar integrētajiem miglas lukturiem un lielajām dzesēšanas atverēm izceļ auto agresīvo stilu.

Diskutabls, bet vismaz pretskatā pamatots ir izteikto spārnu risinājums. Priekšējo spārnu uzpūstā forma atgādina ko līdzīgu rallija mašīnas riteņu arkām. Salīdzinājumā ar izcili platajām un iekāpšanai ērtajām priekšējām durvīm ar augstu plecu līniju aizmugurējās durvis ir krietni mazākas, turklāt optiski tās vēl vairāk sašaurina aizmugurējā spārna valcējums. Interesants risinājums ir aizmugurējo durvju rokturu novietojums – tie izveidoti statnē pie loga.

Atkāpšanās no ierastā durvju rokturu novietojama sākotnēji „Compass” liek uztvert kā divdurvju auto. Virsbūves siluets ar stāvo vējstiklu, izteikto dzinēja pārsegu un bagātīgo ārējo apdari piešķir „Jeep Compass” mūsdienīgu un vienlaikus arī spēcīga automobiļa izskatu. Sānu profilu lieliski papildina riteņu arkas, kas atsvaidzina un padara sportiskāku „Jeep” trapecveida riteņu arku dizainu. Pēc revolucionārā sānskata, kas izmaina uzskatu par „SUV” un piederību kādam stilam, aizmugurē atkal valda ierastā korporatīvā garlaicība, jo piektās durvis kopskatā atgādina samazinātas „Cherokee” vērtnes. Līdzību vēl vairāk akcentē aizmugurējie lukturi. Šā auto individuāla iezīme ir no pelēkas plastmasas veidots ielaidums bamperī, uz kura redzams reljefs modeļa nosaukums.

Nedaudz skumdina, ka ārēji revolucionāra dizaina apvidus auto interjers veidots no garlaicīgi cietas plastmasas un gandrīz pilnībā atgādina „Dodge Caliber”. Galveno mērinstrumentu bloks veidots no četriem apļiem, no kuriem lielākajos vidū novietots spidometrs un tahometrs, bet mazākajos redzams degvielas tvertnes uzpildījums un dzesēšanas šķidruma temperatūra. It kā papildinot mēraparātu ģeometriskās figūras, līdzīgi veidota arī viduskonsoles apakšējā daļa, augstāk novietojot lielu taisnstūra ekrānu.

„Jeep” audiosistēma skan visai pārliecinoši, un visu sēdekļu atzveltnēm ir lieliska muguras fiksācija. Arī klasiskās formas roku balsts veidots pēc labākajām amerikāņu komforta tradīcijām. Vietas ir pietiekami abās sēdekļu rindās, turklāt priekšējo sēdekļu augstā novietojuma dēļ aizmugurē sēdošie pasažieri var ērti novietot kājas zem priekšējiem sēdekļiem. „Jeep Compass” universālais salons iepriecinās pircējus, kam patīk klasiskās formas interjeri automobilī. Ja galvenais priekšnoteikums ir pietiekami daudz vietas, lai ērti pārvadātu pasažierus, un daudz nodalījumu sīklietu glabāšana, mazais „Jeep” krosovers būs atbilstošs pirkums.

Sēdvietu veiksmīgais novietojums visiem braucējiem (arī aizmugurē sēdošajiem) nodrošina lielisku ceļa pārskatāmību un rada plašuma sajūtu.Tiem, kuru acis tīksmina „Jeep” tradicionāli zaļais mēraparātu apgaismojums, patiks arī „Compass” interjerā valdošā vide. Tā īsti pat nav kur piesieties, ja akceptējat cietu plastmasu, kurai, loģiski spriežot, jāsāk kaut kad muzicēt, bet testa auto nemaz negrabēja.

„Jeep Compass” bagāžas nodalījums nav no pašiem ietilpīgākajiem šajā klasē, jo 436 litri ir tāds viduvējs apjoms, taču sēdekļu transformācija bagāžniekā ļauj ielikt arī ko vairāk par pusizjauktu velosipēdu vai citu lielāku kravu. Automobiļa mērķauditorija ir aktīvās atpūtas cienītāji. Par to vēlreiz atgādina bagāžas nodalījuma durvīs esošie skaļruņi, kas pēc to transformācijas veido ko līdzīgu plastmasas „BumBox”. Izcilu, kristāldzidru skaņu no skanošās plastikāta kastes nav iespējams izvilināt, taču kā fona mūzikas avots piknikā pie upes vai šašliku cepšanas brīdī šis interesantais jaunievedums kalpos godam. 

Svarīgākais no auto sēdekļiem ir funkcionāls un viegli pielāgojams dažādas kompleksijas vadītājiem. „Jeep” stūre atbilst stilam, taču „Compass” versijā tā ir pietiekami informatīva. Klasiskā izskata mērinstrumentu bloku var ātri nolasīt un saprast. No vadītāja vietas viegli aizsniedzami visi taustiņi un klimatsistēmas regulatori. 

„Jeep Compass” motorsnodrošina komfortablu, elastīgu gaitu visos dzinēja apgriezienos. „Compass”ir uzstādīta arī elektroniski vadāma pilnpiedziņas sistēma „Freedom Drive I”. Režīmā „Lock”ar spēku sadali 25% un 65% par labu aizmugurējam tiltam un jaudas pārdali nepieciešamības gadījumā motors strādā pārliecinoši, gan braucot pa ātrgaitas maģistrāli, gan pārvietojoties pa meža stigām un bezceļiem. Tas nodrošina jaudu, efektīvāku degvielas patēriņu, kā arī vienmērīgu un klusu dzinēja darbību, salīdzinot ar motoriem, kam nav uzstādīta vārstu regulētās atvēršanās funkcija „Continuously Variable Transaxle” jeb „CVT”, kas lieliski noder automātiskās ātrumkārbas piekritējiem. Transmisija strādā pārliecinoši un slēdzas klusi gan Brīvības ielas sastrēgumos, gan Pierīgas mežu cirsmās. 

Par spīti diskutablajam vizuālajam tēlam, ļoti loģisks, prognozējams un gaitā saprotams auto, kas attaisno tā robusto ārieni. „Compass” patiešām ir spēkrats no džipu cilts.

Šķiet, no iepriekšējo gadu askētiskuma jaunākajam „Grand Vitara” modelim nav palicis ne smakas. Auto ir pietiekami elegants, taču mūsdienās, kad konkurenti aizvien vairāk iedziļinās noapaļoto formu apstrādē un izdaiļošanā, „Suzuki” uzskata, ka īstam apvidus auto jāatbilst pārbaudītām vērtībām un formām, tādēļ visur mēģina saglabāt klasiskās formas. Šā iemesla dēļ jaunais „Grand Vitara” izskatās svaigs un atbilstoši laikam mūsdienīgs, taču kantains. Bet ko tad lai saka par „Land Rover Disco”, ko, piemēram, Krievijā pērk kā maizi?

„Grand Vitara” sānos izveidotās gaisa atveres padara šo auto interesantu, savukārt muskuļoto, uzpumpēto riteņu arku dēļ „Grand Vitara” virsbūve izskatās atlētiskāka, bet skaidrās, precīzās durvju un logu līnijas it kā pasvītro automobiļa izturību. Kopējo izskatu noslēdz dzidrās aizmugurējo lukturu līnijas, kas dizaina ziņā atgādina „Jeep” lielos modeļus. Vērojot ar samiegtām acīm, zināmu līniju līdzību var ieraudzīt ar „Toyota Rav4”, taču „Vitara” izskatās robustāk un, iespējams, arī vīrišķīgāk.

„Grand Vitara” salonā patīkami izbrīna tā plašums un apdares kvalitāte. Klasiski atturīgais salons ar nolūku veidots vīrišķīgs, it kā pieskaņojot auto ārējam dizainam. Stilīgi izskatās gan mēraparātu panelis, gan ar metālisku plastikātu norobežotā viduskonsole. Sēdekļu pamatne atbilstoši „Suzuki” zīmolam ir plakana, taču vietas sēdošajiem pietiek gan priekšējos sēdekļos, gan aizmugures dīvānā. Apmierinoša ir arī muguras fiksācija atzveltnē. Ļoti būtiski, ka vadītājam vienmēr ir lieliska redzamība, jo sēdekli iespējams regulēt augstumā gandrīz par 20 cm. Aizmugurējais dīvāns ir jebkuras uzslavas vērts, jo ir ne tikai plats, bet arī ar ļoti garu atzveltni un pamatni. Uzteicama ir audiosistēma, kas tika testēta arī „Suzuki Swift”. Gan toreiz, gan braucot ar „Grand Vitara”, jāatzīst, ka šī aparatūra ir ļoti augstvērtīga un to var regulēt ar podziņām uz stūres kreisā spieķa. Klasiskās formas mantu kaste starp priekšējiem sēdekļiem paredzēta arī elkoņa ērtai atbalstīšanai garāka ceļojuma laikā. Jāteic, ka, izstrādājot „Grand Vitara”, „Suzuki” bijis pietiekami godīgs pret lietotājiem, jo šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad izrādījās: tā salona apdare un izvēlētie materiāli ir kvalitatīvāki, nekā par tiem lasīts un atsauksmēs dzirdēts. 

Atverot masīvās piektās durvis, ko vēl pamatīgākas padara rezerves riteņa konteiners, skatam atklājas bagāžas novietne, kuras apjoms ir 398 litri un kura ne tuvu nav pati ietilpīgākā, salīdzinot ar pārējiem testētajiem auto. Taču bagāžas nodalījums izveidots ļoti praktisks, ierīkojot somu āķīšus un stiprinājumus tīkla uzstādīšanai, kā arī nodrošinot iespēju pārvadāt bagāžu divos līmeņos.Jāatzīst, arī rezerves riteņa novietojumam uz aizmugures durvīm ir praktisks pamatojums, jo ir ļoti nepatīkami dubļos pārkrāmēt bagāžas nodalījuma saturu, lai izņemtu rezerves riteni.

„Suzuki” apvidus auto vadība ir azartiska un ērta gan tā tehnisko īpašību, gan vadītāja vietas aprīkojuma dēļ. Sēdekli iespējams dažādi regulēt, un tajā var ērti justies gan liela, gan maza auguma vadītājs. Vēl ideālāk būtu, ja varētu regulēt arī stūres attālumu līdz vadītājam. Bet šo neērtību kompensē pietiekami labā redzamība no vadītāja vietas. Atpakaļskata spogulī attēlu neļauj saskatīt gan minētais rezerves ritenis pie bagāžas nodalījuma durvīm, gan masīvās aizmugures statnes. Lūkoties tikai sānu spoguļos taču ir ieraduma jautājums! 

„Grand Vitara” ir pietiekami dinamisks auto pilsētas apstākļos, bet tā dīzelis ir paskaļš. Ārpilsētā ar 95 ZS motoru „Grand Vitara” sprintera dotības nevar parādīt, taču arī transporta plūsmā tas nerada problēmas. Tātad daudziem medniekiem jāpārskata dīleru cenu lapas, jo iespējams, ka nemaz nevajag maksāt tik daudz par īstu medību džipu, ja piedāvājumā ir lētāka alternatīva – „Suzuki Grand Vitara”.