Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidenta Jura Biķa stratēģiskā analītiķa spējas, māka piesaistīt gan pieredzējušus profesionāļus, gan jaunus, strādāt gribošus un kokrūpniecības nozarē ieinteresētus speciālistus ir izvirzījušas akciju sabiedrību „Latvijas Finieris” par vienu no vadošajiem saplākšņa ražotājiem pasaulē. Tikpat nozīmīgs ir Jura Biķa veikumus sabiedriskā darbā, ieguldījums meža nozares interešu konsolidēšanā un nozares kopējā attīstībā. Juris Biķis aktīvi piedalās sabiedrisko organizāciju darbā. Īpaši jāatzīmē viņa aktīvā darbība Meža konsultatīvajā padomē, Latvijas Kokrūpniecības federācijā, Tautsaimniecības padomē un Latvijas Darba devēju konfederācijā. Juris Biķis ir Latvijas Lauksaimniecības un Meža zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda doktors. Par lielajiem nopelniem Latvijas meža nozares un Latvijas tautsaimniecības attīstībā Jurim Biķim ir piešķirts IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordenis. Viņš ir arī III šķiras Atzinības krusta komandieris.

Mežkope Antoņina Erta profesionāli un ar lielu aizrautību organizējusi un vadījusi meža sēklkopības, atjaunošanas un kopšanas darbus, lai izaugtu kvalitatīvas, produktīvas un noturīgas mežaudzes. Daudzu gadu darba rezultāti šodien redzami Rēzeknes puses mežaudzēs. Šajos gados uzkrātajās zināšanās un iegūtajā bagātīgajā praktiskajā pieredzē viņa nesavtīgi dalījusies ar jauno mežkopju paaudzi, gan strādājot Rēzeknes pilsētas Jauno naturālistu stacijā par metodiķi un „Jauno mežkopju” pulciņa vadītāju, gan ilggadīgi vadot virsmežniecības darbu. Antoņinas Ertas darbu atzinīgi novērtējusi Rēzeknes rajona padome, apbalvojot viņu ar Pateicības rakstu un pasniedzot Latvijas Likteņa monētu. Antoņina Erta apbalvota arī ar Zemkopības ministrijas medaļu „Par centību” un ar Ministru kabineta Atzinības rakstu.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” pētnieks Valentīns Lazdāns ilggadīgi vadījis darba grupu un projektus par enerģētiskās koksnes savākšanas un apstrādes tehnoloģijas jautājumiem. Pētījuma ietvaros pirmo reizi Latvijā Madonas rajonā Bikserē tika uzbūvēta 1,5 MW jaudas katlu iekārta siltuma ražošanai ar šķeldas uzglabāšanas, padeves un priekškurtuves iekārtām. Turpinot aizsāktos pētījumus par mežizstrādes atlieku izmantošanu siltumenerģijas ieguvei, izstrādāts pamatojums un tehnoloģijas kailciršu mežizstrādes atlieku savākšanai un pārstrādei enerģētiskajās šķeldās, kas tagad plaši tiek pielietots mežizstrādes darbos. Darbs atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas jomā turpinās, pētot enerģētiskās koksnes ieguvi meliorācijas sistēmu un meža ceļu apauguma novākšanā, kā arī celmu sagatavošanas un pārstrādes tehnoloģiju izpētē kailciršu izcirtumos. Viņš ir arī daudzu publikāciju autors un līdzautors vairākām grāmatām par mežizstrādes jautājumiem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes Mežkopības katedras Dr.habil.biol., profesors Imants Liepa devis būtisku ieguldījumu LLU, Meža fakultātes un visas Latvijas meža nozares attīstībā ar savu aktīvo pedagoģisko, zinātnisko un sabiedrisko darbību. Profesors ilggadīgi vada Meža fakultātes maģistrantūras un doktorantūras studiju programmas. Ievērojams ir profesora zinātniskais devums koksnes pieauguma noteikšanas metodikas izstrādē, kā arī oglekļa piesaistes izpētē dažādām koku sugām. Profesors Imants Liepa ir LLU Konventa loceklis, LLU Senāta priekšsēdētājs, kā arī darbojas vairākās promocijas un profesoru padomēs, LZP eksperts Mežzinātnes nozares Meža ekoloģija un mežkopība, Meža ekonomika un politika apakšnozarēs, LZP eksperts Vides zinātnes nozares Dabas aizsardzība apakšnozarē, LLU Mežzinātnes nozares promocijas padomes un LU Bioloģijas nozares profesoru padomes loceklis.

A/s „Latvijas valsts mežu” Meža iecirkņa vadītājs Andrejs Miška visu savu darba mūžu ir veltījis Ziemeļkurzemes mežiem, izdzīvojot pilnu meža apsaimniekošanas ciklu. Ar viņa paveiktā darba kvalitāti varēs lepoties nākamās mežkopju paaudzes. Novērstas arī divu skarbāko vējgāžu sekas un uzvarēta cīņa ar Slīteres ugunsgrēku. Kolēģi Andreju Mišku raksturo pavisam īsi: „Mierīgs, jā, bet stingrs gan. Mežos jau nevar strādāt, kā pagadās. Tā tik domājat – kociņi jau augs, vienalga, kā tos iestādīs. Ja darbs nebūs labi padarīts, Andrejs liks pārstrādāt.”

Balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra Jāņa Dūklava vadītā Meža dienu komiteja.

Meža nozares Gada balvu „Zelta čiekurs”, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē, pasniegs jau septīto gadu. Meža nozares Gada balvas „Zelta čiekurs” pasniegšanas ceremonija notiks 2011. gada 28. janvārī.

Zelta čiekurs sevī iemieso vienkāršību, atvērtību un Latvijas meža skaistumu: dvēselē vienkāršs, formā izsmalcināts, atvērts kā saule, silts kā mājas svētība un sīksts kā latvietis. Nav precīzāka apzīmējuma cilvēka mīlestībai pret mežu, tāpat kā nav labākas balvas, lai atalgotu cilvēka darbu Latvijas meža labā.