Rīta pusē igauņu lauksaimniekus ar savu zemnieku saimniecību Irbītes iepazīstināja Rihards Circenis. Pēcpusdienā pēc garā ceļa viesi pusdienoja a/s Agrofirma Tērvete ēdnīcā, lai gūtu spēkus ekskursijai pa agrofirmas plašajiem miežu laukiem, no kuru ražas tiek gatavots slavenais Tērvetes alus. A/s Agrofirma Tērvete Augkopības nodaļas vadītājs Indriķis Vēveris igauņu zemniekiem pastāstīja par alus miežu audzēšanas niansēm saimniecībā un iepazīstināja ar konkursam Zelta lauks – 2010 pieteiktā kviešu lauka agrotehniku. Pēc lauku apskates a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba ciemiņus sagaidīja agrofirmas alus darītavā, kur visi tika cienāti ar alu un iepazīstināti ar alus tapšanas procesu.

Pēc tam viesi apmeklēja SIA Lielvircava Agro, kur Uldis un Kaspars Antīpini ciemiņiem parādīja šinī gadā konkursam Zelta lauks pieteiktos ziemas kviešu un ziemas rapšu laukus.

Pasākuma noslēgumā Igaunijas zemnieks Vilhmans Venda atzina, ka iespaidi ir ļoti labi: „Igaunijā nav tik lielu lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību, īpaši tas attiecas uz graudaugiem. Manā saimniecībā lielākais lauks ir 75 ha. Jūsu zemnieki var būt priecīgi, ka viņiem ir iespēja strādāt tik lielās platībās. Atšķirību graudu un rapšu audzēšanas tehnoloģijā starp Latviju un Igauniju principā nav nekādu. Nav viegls darbs izaudzēt labu kviešu ražu ar labu kvalitāti. Taču darbs ir interesants. Nekad nezini, kādus negaidītus pārsteigumus atnesīs pavasaris un kāds būs nākamais gads. Neskatoties uz to, ka ziemas kviešu un rapšu audzēšanas tehnoloģijas mums ir līdzīgas, jūsu zemniekiem ir liela, vērtīga pieredze šo kultūru audzēšanā, tāpēc mums ir ko pārņemt no Latvijas zemniekiem un īstenot Igaunijā.

Vērtējot redzētos laukus, uzdrošinos teikt, ka raža Latvijā būs augsta. Šogad bargās ziemas dēļ Igaunijā daudzas ziemas rapšu platības izsala, tāpēc ir pārsētas ar vasaras rapšiem. Taču tie nedod tik lielu ražu kā ziemas rapši. Jums ir lielas ziemas rapšu platības.

Runājot par šķirnēm – ir tādas, kas ir gan mums, gan jums, bet ir arī tādas, par kurām dzirdējām pirmoreiz.

Sējas laiki Igaunijā un Latvijā atšķiras. Piemēram, a/s Agrofirma Tērvete kukurūzu sēj aprīļa beigās, bet Igaunijā, baidoties no salnām, – maija beigās. Iespējams, ka jūs esat izvēlējušies pret salnām izturīgas kukurūzas šķirnes. Šis brauciens bija ļoti interesants. Tagad gaidīsim Latvijas konkursa Zelta lauks dalībniekus ciemos pie mums Igaunijā.”

Par braucienu uz Latviju izteicās arī Marguss Amerikas, AS Baltic Agro Biznesa attīstības direktors Igaunijā: „Pie mums šāda veida konkurss notiek jau sesto gadu. Interese par šo pieredzes braucienu uz Latviju bija liela. Uzaicināju konkursantus, kuri divus gadus ir piedalījušies Igaunijā rīkotajā konkursā Zelta lauks. Visi gan šoreiz netika, jo ir aizņemti ražas novākšanas darbos. Tie, kuri ieradušies, savā starpā ir labi pazīstami un saprotas bez vārdiem. Pieļauju, ka arī jūsu zemnieku starpā valda šāda saprašanās. Visiem zemniekiem, kas atbraukuši, ir tāda paša līmeņa fermas kā jums, arī ražas ir līdzīgas, tikai platības nav tik lielas kā latviešiem. Varētu teikt, ka šodien Latvijā ieradusies Igaunijas lauksaimniecības elite.”