Autors: Saimnieks LV pēc LETA informācijas, pievienots: otrdien, 12. okt. '10, 15:42
Eiropas novecojusī enerģētikas infrastruktūra ir pamatīgi jāpārkārto, ja bloks gatavojas apmierināt savas vajadzības pēc enerģijas līdz 2010.gadam un vēlāk, būs teikts Eiropas Komisijas ziņojumā.
Savu laiku nokalpojušais un ārkārtīgi sadrumstalotais ES enerģijas tīkls jāaizstāj ar "vienotu Eiropas enerģijas tīklu", teikts Eiropas Komisijas ziņojuma "Enerģētikas infrastruktūras prioritātes" projektā, kas nonācis "EUobserver" rīcībā.
"Eiropas enerģētikas infrastruktūra noveco un vienlaikus saduras ar jauniem izaicinājumiem piegādes drošuma un tirgus integrācijas jomā un nepieciešamībā uzņemt aizvien lielāku enerģijas daļu no enerģijas avotiem ar zemu oglekļa saturu," teikts dokumentā, kas tiks publicēts nākamajā mēnesī.
"Pieprasījums pēc enerģijas un importa atkarība no fosilām degvielām turpmākajos gados palielināsies, padarot Eiropas enerģijas vienādojumu vēl grūtāku."
Investīcijas, kas nodrošina Eiropas vajadzības pēc enerģijas un klimata pārmaiņu ierobežošanu, arī pēc jaunas elektroenerģijas, gāzes, naftas un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) infrastruktūras, var sasniegt vienu triljonu eiro (702,8 miljardi latu).
Veicamo uzdevumu sarakstā ir Baltijas valstu pilnīga integrācija ES enerģijas tirgū līdz ar nepieciešamību integrēt Ziemeļjūras piekrastes vēja un okeāna enerģijas ražošanas jaudas.
Līdzīgā kārtā kā viena no galvenajām prioritātēm izcelta gāzes piegādes dažādošana Eiropai, ieskaitot Dienvidu koridoru, kā arī Dienvideiropas un Vidusjūras kaimiņvalstu saules un termodinamiskās enerģijas ražošanas integrācija ar Centrāleiropas valstīm.
"Tomēr tirgus neuzņemsies visas vajadzīgās investīcijas, vismaz ne tik ātri, cik nepieciešams, lai sasniegtu 2020.gadam noteiktos ES mērķus enerģētikas un klimata jomā," brīdina dokuments, norādot uz sabiedrības iejaukšanās nepieciešamību.
"Eiropas Savienībai jābūt sagatavotai, lai efektīvi - un ne tikai vārdos vien - atbalstītu noteiktus projektus, garantējot to dzīvotspēju. Lai īstenotu šajā ziņojumā identificētos prioritāros projektus, ir nepieciešams sabiedrības atbalsts 15 miljardu eiro apmērā," teikts ziņojuma projektā.
Kā norādīts ziņojumā, tiklīdz būs panākta vienošanās par aptuveni septiņiem Eiropu interesējošiem projektiem, Komisija nāks klajā ar likumdošanas ierosinājumiem, lai nepieļautu kavēšanos vietējā līmenī.
"Enerģētikas infrastruktūras izveide gan enerģijas ģenerēšanai, gan pārvadei kļūst aizvien grūtāka, jo tā nonāk konfliktā ar citiem valsts politikas mērķiem, piemēram, ainavas un/vai vides saglabāšana, telpiskā plānošana, sabiedrības veselība un drošība, tūrisms un citas vietējās ekonomikas attīstības formas," teikts dokumentā.
Lai to nepieļautu, prioritārajiem projektiem jāizstrādā jauni noteikumi, kas atvieglo to īstenošanu.
"Eiropas prioritārajiem projektiem jāpiemēro atviegloti noteikumi, lai nodrošinātu to savlaicīgu izpildi, izmantojot iespējami ātrāko procedūru nacionālajā līmenī vai izstrādājot jaunu saskaņotu procedūru."
"Visieteicamākais ceļš būtu "Eiropas ieinteresētības režīma pasludināšana", kas vienkāršotu procedūras, samazinātu to kompetento varasiestāžu skaitu, kuras ir atbildīgas par atļauju izsniegšanu vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī, un noteiktu maksimālo laiku katrā procedūras stadijā, kas gan var izraisīt vides aizstāvju sašutumu," norādīts dokumentā.