Esam saņēmuši vairāku lasītāju zvanus, - cilvēki vēlas uzsākt savu biznesu, bet baidās, jo tautā runājot, ka sava uzņēmuma dibināšana ir ļoti sarežģīts process.

Lai gan Komerclikums paredz piecus komersantu veidus, Latvijā visbiežāk izmantotā komercdarbības forma ir SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību). Tās dibināšana, vadīšana neprasa specifiskas zināšanas. Tās darbībai visu laiku nav jābūt aktīvai, nav jāuztraucas, vai strādājam ar peļņu, vai izejam pa nullēm. Savs SIA būtu nepieciešams katram cilvēkam, kas domā par uzņēmējdarbību, īpaši laukos, kad gribas realizēt saražoto produkciju, iznomāt telpas vai zemi. Cilvēks ar savu SIA vienmēr būs pievilcīgāks lielāku sadarbības partneru acīs, kaut vai tāpēc, ka maksājumus var veikt ar pārskaitījumu.

Pirmais, kas parasti attur cilvēkus no SIA dibināšanas, - nepieciešamais sākumkapitāls - 2000 latu. Cilvēki, kuri tam gājuši cauri, norāda - nemaz tik traki nav. Varot iemaksāt pa daļām, turklāt pusi naudas var aizvietot taustāms īpašums. Divi tūkstoši nav jāglabā dibināšanas kontā vai Uzņēmumu reģistrā, tos īsi pēc dibināšanas var izņemt saimnieciskās darbības veikšanai.

Otra lietas, kas baida, - atskaites Valsts ieņēmumu dienestam. Arī tā vairs nav problēma, šobrīd ļoti plaši attīstās tās grāmatvedības firmas, kas sniedz pakalpojumus mazajiem uzņēmumiem, ir arī grāmatveži, kuri individuālā kārtā palīdz mazajiem SIA nokārtot attiecības ar valsti.

Aptaujātajiem uzņēmējiem vaicājām par izdzīvošanu laukos.

Pieredze:

Ilva Jaunzeme no Valmieras rajona: - Tā kā ar vīru esam amatnieki, aktīvi braucam uz gadatirgiem un savus izstrādājumus piedāvājam mākslas saloniem, nepieciešamība izveidot savu mazu uzņēmumu bija pilnīgi organiska. Izpētot likumus, sapratām, ka SIA ir visizdevīgākais pasākums. Arī pretendēt uz ESlīdzekļiem ir daudz vieglāk. Šogad esam iesnieguši divus projektus un gaidām rezultātus.

Protams, ka 2000 latu sākumkapitāla mums nebija. Aizņēmāmies naudu no radiem, iemaksājām un pēc divām nedēļām izņēmām laukā un atdevām aizdevējiem. Kopš mums ir savs uzņēmums, ir daudz vieglāk kārtot lietas ar veikaliem, nav jādomā, caur kurieni to naudu izlaist. Turklāt SIA ir sava pozitīva lieta - uzņēmumam nav visu laiku jāstrādā ar peļņu. Par to, ja kāds mēnesis ir mīnusos, neviens pa galvu nesit. Arī gada bilancei vienmēr nav jābūt pozitīvai.

Ar dokumentiem tiekam galā vienkārši. Rēķinus izrakstīt un darboties ar čeku grāmatiņu var iemācīties nepilnas stundas laikā. Jākrāj čeki, būtībā - visi maksājumu dokumenti. Arī ļoti radoši tendēta persona var sevi piespiest sakārtot papīrus. Mēs algojam grāmatvedi, kas reizi trijos mēnešos pārskata visu mūsu saimniecību un kārto attiecības ar valsts ieņēmumu dienestu atskaišu nodošanas laikā. Šis pakalpojums mums maksā vidēji 120 lati mēnesī. Taču mēs varam mierīgi gulēt, jo zinām, ka mūsu neizdarības dēļ pārpratumi neradīsies.

Par izdzīvošanas jautājumiem – dažiem zemniekiem, iespējams, ir grūti, konkurence ir liela. Praktiski mūsu pagastā labi klājas tiem, kas ir gana lieli un spēcīgi par viņiem interesējas nopietni sadarbības partneri. Salīdzinoši labi klājas tiem, kuri atraduši paši savus klientus. Es teiktu, ka labi klājas uzņēmīgiem cilvēkiem. Ja sēdēsi un vaidēsi, ka neviens tevi nemīl un visi slikti, nekāda rezultāta nebūs.

Ilmārs Cers no Daugavpils rajona: - Mūsu darbības sfēra ir atpūtas industrija – viesu nams, pirts, neliels sporta komplekss. Savu SIA nodibinājām pirms pieciem gadiem, kad sapratām – tā būs vieglāk pretendēt uz ES līdzekļiem. Vienu projektu esam vinnējuši, šogad iesniedzām vēlreiz. Savā pagastā bijām pirmie, kas nodibināja uzņēmumu, līdz ar to mūs kā vietu, kur svinēt pasākumus, izvēlējās uzņēmumi, kas maksājumus var kārtot tikai oficiāli ar pārskaitījumu. Mana sieva pabeidza grāmatvedības kursus, problēmu ar dokumentu kārtošanu nav. Izdzīvošanas jautājums atkarīgs no rosīšanās intensitātes. Mana pieredze rāda - tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijas laukos ir nākotne. Ne jau katrā pagasta centrā varēs atvērt milzu ražotnes. Tas arī nav vajadzīgs.  

ABC - kā nodibināt SIA

Dibinātāji. Sabiedrību ar ierobežotu atbildību ir tiesīgas dibināt gan fiziskas personas, gan Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas. Sabiedrības dalībnieku skaits ar likumu nav ierobežots.

Pamatkapitāls. Var būt gan naudas, gan mantas ieguldījums, bet ne mazāks par Ls 2000. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai dibinātājiem jāapmaksā vismaz 50% pamatkapitāla, pārējo daļu iespējams apmaksāt viena gada laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

Daļas. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas ir vārda daļas. Likums neparedz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību izlaist dažādu kategoriju kapitāla daļas.

Dibināšana. Lai izveidotu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, visiem sabiedrības dibinātājiem jāparaksta sabiedrības dibināšanas līgums un Statūti, kas ir vienīgie reģistrācijas dokumenti. Tā kā likums neuzliek dalībniekiem par pienākumu iesniegt Komercreģistram dokumentus, kas apliecinātu dalībnieku identitāti, tiesībspēju un rīcībspēju, kā arī juridisko personu amatpersonu pārstāvības tiesības, pieteikums Komercreģistram ir jāparaksta pie zvērināta notāra, vai, ja sabiedrībai ir viens dibinātājs, viņa parakstu apstiprina Komercreģistra iestādes amatpersona.

Reģistrācijas termiņš. Saskaņā ar likumu Uzņēmumu reģistram lēmums par ieraksta izdarīšanu Komercreģistrā jāpieņem trīs darba dienu laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas.

Reģistrācijai iesniedzamie dokumenti:
Lai reģistrētu sabiedrību ar ierobežotu atbildību Komercreģistrā, dalībniekiem vai to pilnvarotajam pārstāvim jāiesniedz šādi dokumenti:

·                     pieteikums;

·                     dibināšanas līgums vai lēmums, ja ir tikai viens dibinātājs;

·                     statūti;

·                     bankas izziņa par pamatkapitāla summas iemaksu bankas kontā; un/vai dibinātāju vai neatkarīga eksperta vērtējums, ja pamatkapitālā tiek veikts mantisks ieguldījums;

·                     padomes un valdes locekļu rakstiskas piekrišanas iecelšanai amatā;

·                     sabiedrības izpildinstitūcijas paziņojums par juridisko adresi;

·                     pie notāra apliecinātas amatpersonu parakstu paraugu veidlapas;

·                     dokuments, kas apliecina valsts nodevas - Ls 100 - samaksu;

·                     dokuments, kas apliecina Ls 24 samaksu par oficiālo publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis;

·                     Papildus minētajiem dokumentiem jāiesniedz arī notariāli apliecināta pilnvara dibinātāju pārstāvim, ja viņu vārdā dibināšanas dokumentus paraksta un Komercreģistrā viņus saistībā ar sabiedrības reģistrāciju pārstāv pilnvarots pārstāvis.

Visiem Komercreģistrā iesniedzamajiem dokumentiem jābūt valsts valodā, tomēr, ja tie parakstīti citā valodā, tiem pievienojams notariāli apstiprināts tulkojums latviešu valodā.