Visvairāk nelaimes gadījumu ik gadu notiek būvniecības nozarē. Celtnieki, skaidrojot savas profe­sijas bīstamību, uzskata - viens no galvenajiem nelaimju iemesliem ir nogurums, kā arī latviešiem ļoti raksturīgā īpašība – pofgisms.

Kā LBL pastāstīja aptaujātie celt­nieki, kuri gan savu vārdu minēt negribēja, būvnieki pārsvarā strādā ilgāk par ofciālo darba laiku, turklāt dara to arī brīvdienās, jo objekti jānodod ātrā tempā. Strādnieki ir noguruši, pieļauj elementārus darba drošības un aizsardzības pārkāpumus. Daudzus darba devējs pat neesot kārtīgi iepazīstinājis ar darba drošības noteikumiem un neseko lī­dzi to izpildei.

Būvnieki riska kategorijā

Pēc Celtnieku arodbiedrības da­tiem, būvlaukumi ir paaugstinātas bīstamības zonas, kurās darbinie­ki pakļauti īpašam riskam, jo ta­jos vienlaikus nodarbināti dažādu profesiju un sagatavotības līmeņa strādnieki. Ik dienas tiek lietots da­žāds aprīkojums un tehniskais no­drošinājums, kopā strādā dažādu darba devēju padotie, kā arī darbi notiek dažādos augstuma līmeņos.

Galvenie smago traumu cēloņi: kritiens no augstuma, veicot veco konstrukciju demontāžu; priekšmetukrišana; konstrukciju nogruvums; nepareiza tehnikas un aprīkojuma lietošana. Tiek atzīmēts fakts, ka būvniecības procesā, kā arī remonta un rekonstrukcijas laikā darbi­nieki pakļauti visa veida riska grupu iedarbībai - tas ir troksnis, vibrācija, mikroklimats, fiziska piepūle, kā arī ķīmiskie un traumatiskie riska fak­tori. Psiholoģisko slodzi rada paga­rinātais darba laiks (virsstundas un darbs brīvdienās), saspringtais dar­ba grafiks.

Pofigisms zeļ un plaukst

Kāds būvuzņēmuma vadītājs no Lielvārdes puses iebilst, norādot -lielākā daļa vainas šajos gadījumos tomēr jāuzņemas pašiem strādniekiem, kuri gan esot nodrošināti ar visu nepieciešamo ekipējumu, gan instruēti par darba aizsardzību, taču paši vieglprātīgi to visu ignorē. „Pasakiet man, kā lai es izstāvu visiem klāt katrā būvobjektā?” jautā būvuz­ņēmējs. „To es fiziski nespēju, lai gan zinu, ka strādnieki bieži ignorē dro­šības noteikumus. Dažiem slinkums uzlikt ķiveres, citiem piesprādzēties, strādājot augstumā. Vēl liela prob­lēma celtnieku aprindās ir alkoho­lisms. Šo gadu laikā esmu atlaidis vairākas brigādes, jo pēc daudzkār­tējiem brīdinājumiem cilvēki tomēr turpina veco niķi - dienām nenāk uz darbu, bet, kad atnāk, atkal ir iereibuši, jūra līdz ceļiem un tik rāpjas pa stalažām. Problēma liela – kur lai ņem kārtīgus, vismaz darba laikā alkoholu nelietojošus, labus strādniekus? Maksā, cik gribi, bet atrast tādus tikpat kā nav iespējams!” sa­šutis norāda būvnieks, piebilstot - lai kā censtos, visa drošība ir kaķim zem astes. Sodu pagaidām nav nā­cies maksāt, bet, ja kāda pārbaude nāks, tad darbiniekiem pofigistiem tikšot atvilkts no algas.

Vai līdzēs?

Lai valsts kontroles institūcijas (Valsts darba inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests) varētu pārlieci­nāties par būvobjektā esošo perso­nu nodarbinātību, turpmāk katram būvobjektā nodarbinātajam būs nodarbinātā apliecība, kas, ierodo­ties darbā būvobjektā, būs jāuzrāda galvenajam būvuzņēmējam vai tā pārstāvim. Šādu apliecību katram nodarbinātajam izsniegs darbuzņēmējs vai galvenais būvuzņēmējs. Pirmās piecas darba dienas pēc darba uzsākšanas vai apliecības no­zaudēšanas galvenais būvuzņēmējs (ja tāda nav – pasūtītājs) būs tiesīgs ielaist būvobjektā nodarbināto bez šīs apliecības, bet ar personu apliecinošu dokumentu vai transportlī­dzekļa vadītāja apliecību.

Katrā būvobjektā turpmāk būs jāatrodas tajā nodarbināto būvuzņēmējam (ja tāda nav – pasūtītājam) savā būvobjektā no­darbināto saraksts, norādot tajā nodarbināto vārdu, uzvārdu, per­sonas kodu vai darba atļaujas nu­muru, ja nodarbinātais ir ārzem­nieks, darba līguma vai uzņēmuma līguma datumu un numuru, kā arī darbuzņēmēja nosaukumu.

Koordinatori – tikai profesionāļi

Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos precizē arī prasības attiecībā uz darba aizsar­dzības koordinatoriem. Pārņemot noteikumos Eiropas Savienības direktīvas prasības, jau līdz šim bija noteikta prasība norīkot darba aizsardzības koordinatoru projekta sagatavošanas un projekta izpildes posmos, tomēr netika noteiktas nekādas prasības šo koordinatoru izglītības līmenim, profesijai vai pieredzei. Lai nodrošinātu to, ka koordinatora pienākumus pilda profesionāli cilvēki, pietiekami zinoši gan būvniecības, gan darba aizsardzības jomās, noteikumi ir papildināti ar kritērijiem darba aizsardzības koordinatoriem. Turp­māk par projekta sagatavošanas koordinatoriem drīkstēs būt per­sonas, kas ir saņēmušas arhitekta prakses sertifkātu vai būvprakses sertifkātu projektēšanas jomā un apguvušas pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā 50 stundu apmērā (teorētisko daļu) vai ieguvušas augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā. Savukārt par projekta izpildes koordinatoru drīkstēs būt personas, kas saņēmu­šas būvprakses sertifkātu būvdar­bu vadīšanas un būvuzraudzības jomā, apguvušas pamatlīmeņa zi­nāšanas darba aizsardzībā 50 stun­du apmērā (teorētisko daļu), kā arī darba aizsardzības speciālisti vai kompetentie speciālisti, kuri iegu­vuši augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā.

Noteikumu grozījumi stāsies spē­kā pēc to publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Tajā pašā laikā - interneta foruma Delfi komentāri vēsta - šādi tikai iedzīvosies darba aizsardzības kursu rīkotājfirmas, bet darba drošība diezin vai uzlabosies. Arī būvuzņē­mējs no Lielvārdes puses uzsver -apmeklējis vairākus seminārus par darba drošību, taču, kā cīnīties ar jau minēto darbinieku pofigismu, tur nemācot. Tā kā šādu likumu ieviešana esot tikai skaists mīts. Vismaz pagaidām.

Raksturīgākie pārkāpumi: Darbs bez individuāliem aiz­sardzības līdzekļiem - bez ķiverēm, drošības jostām, respiratoriem u.c. Nodarbināšana, pielietojot nekvalitatīvu, nepārbaudītu un nepilnīgi nokomplektētu darba aprīko­jumu: darbs uz nestabili pie sienas piestiprinātām sastat­nēm. Būvobjekta pavirša, neprofesionāla iekārtošana un uzturēšana - būvmateriālu bīstams novietojums; neapzī­mēti cilvēku pārvietošanās ceļi; aizsargnožogojumu trūkums bīstamās vietās; nestabili žogi un tuneļi; nav veikti atbilstoši uztveršanas pasākumi aizsardzībai ne pret krī­tošiem priekšmetiem, ne cilvēku nokrišanas aizsardzībai. Neapmierinoša un neregulāra būvdarbu uzraudzība no būvdarbu vadītāju puses. Fiziski smagos darbos un darbos augstumā tiek nodarbināti cilvēki, kuriem iepriekš nav veik­tas obligātās veselības pārbaudes. Nav veikta vispār, vai arī veikta nekvalitatīva, nepilnīga darba drošības instruktāža.

Būvobjektus kontrolē: Būvinspekcija; Valsts Darba in­spekcija; Pašvaldības policija saistībā ar Rīgas domes saistošo noteikumu izpildi (būvobjekta ārējais nofor­mējums un uzturēšana, atkritumi un būvmateriāli ār­pus žoga; uzraksts); atsevišķos gadījumos - arī VID un Imigrācijas vai Finan

Statistika. Februāris vēl nav beidzies, bet Valsts Darba inspekcijas apkopotā informācija vēsta, ka kopš gada sākumā būvobjektos un ar būvniecību saistītos uzņēmumos bojā gājuši divi un smagas traumas guvuši seši cilvēki.