---

---

SIA Lursoft IT (Lursoft) sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) veicis pētījumu, analizējot komercdarbības attīstības tendences Latvijā 2007. gadā.

O  2008. gada janvārī nodibināta 1341 jauna komercsabiedrība, kas ir par 3 (0,2%) komercsabiedrībām vairāk nekā pērn. Tas norāda, ka Latvijā stabilizējas komercsabiedrību dibināšanas tempi, kas vēl aizvadītā gada nogalē bija strauji augoši.

O   2008. gada janvārī, salīdzinot ar 2007. gada janvārī, par 45,5% palielinājies maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Saskaņā ar jaunā Maksātnespējas likuma (spēkā no 01.01.08.) prasībām, līdz šī gada 1.februārim uzsākti maksātnespējas procesi pret 17 uzņēmumiem, bet 14 uzņēmumiem reģistrētas maksātnespējas lietas.

O   Pērn jaunu komercsabiedrību veidošanās valsts reģionos notikusi nevienmērīgi; vērojamas decentralizācijas tendences.

O   Paredzams, ka šajā gadā jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi saglabāsies iepriekšējā līmenī vai pat samazināsies, toties palielināsies uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšanas tendences.

2007. – rekordgads!

2007. gadā reģistrēti 14 207 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 13 gadu laikā. Pirmo reizi pēc absolūtā uzņēmumu skaita pieauguma gadā Rīga un Rīgas rajons noslīdējuši uz 24. vietu, salīdzinot ar uzņēmumu kopskaita pieaugumu citos rajonos.

Lai gan 2007. gadā tika likvidēts lielākais darbību neveicošo un Komerclikuma prasībām neatbilstošo uzņēmumu skaits Latvijas vēsturē viena gada laikā - 11186 uzņēmumi, tomēr, tāpat kā 2006. gadā, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedzis likvidēto uzņēmumu skaitu.

Visos valsts rajonos absolūtais uzņēmumu skaits, lai arī nedaudz, tomēr ir palielinājies; valstī kopumā nelikvidēto uzņēmumu kopskaits ir pieaudzis par 1,94%.

Jaundibināto uzņēmumu skaits visā valstī 2007. gada laikā pieaudzis par 5,99%, salīdzinot ar jaundibināto uzņēmumu skaitu 2006. gadā, kad jaunu uzņēmumu dibināšanas pieauguma tempi 10 Latvijas rajonos vispār bija ar mīnusa zīmi. Likvidēto uzņēmumu skaita pārsvars pār jaunreģistrētajiem uzņēmumiem pērn fiksēts tikai trīs rajonos.

Lauku rajonos aktivizējas uzņēmējdarbība

2007. gadā jaunu komercsabiedrību veidošanās valsts reģionos joprojām notikusi nevienmērīgi, taču vērojamas decentralizācijas tendences.

Rīgā un Rīgas rajonā, kur atrodas 52,4% no visiem Latvijas uzņēmumiem, 2007. gadā nodibināti 67,9% (2006. gadā - 70.7%) no visām valstī reģistrētajām jaunajām komercsabiedrībām. Taču pērn arī vislielākais likvidēto uzņēmumu skaits bijis Rīgā (un rajonā), proti, pēc jaunu uzņēmumu skaita pieauguma - 1,07%. Kopumā Rīgas reģions pirmoreiz vēsturē noslīdējis uz 24. vietu. Aiz Rīgas pēc šā rādītāja palikuši tikai Tukuma (pieaugums - 0,79%), Balvu (0,54%) un Valkas (0,37%) rajoni ar pilsētām. Valkas rajonā 2007. gadā par 25% samazinājies jaundibināto uzņēmumu skaits.

Visstraujāk nelikvidēto uzņēmumu absolūtais skaits palielinājies Jelgavā un Jelgavas rajonā (par 6,65%), Ogres rajonā (5,12%) un Daugavpils rajonā (4,07%).

2008. gada 1. janvārī Latvijā stājās spēkā Maksātnespējas likums, valstī ieviests jauns Maksātnespējas reģistrs.

Ņemot vērā atsevišķu valsts iestāžu aktivitāšu pieaugumu pret uzņēmumiem, kuri nav pārreģistrējušies Komercreģistrā un kuriem ir nodokļu parādi, šī gada janvārī reģistrēts par 33,6% maksātnespējas lietu vairāk nekā pērn.

Kas rosina jaunu komersantu reģistrāciju?

O   Komercsabiedrību reģistrācijas procedūru optimizācija Uzņēmumu reģistrā. Parakstu apliecināšana pašā UR pusgada laikā izmantota 3411 reizes. Tiesiskie un reģistrācijas sistēmas tehniskie uzlabojumi ļauj komercsabiedrību nodibināt dažu stundu laikā - tas ir viens labākajiem rādītājiem pasaulē.

O   Nodokļu sistēmas sakārtošana, kas samazina iespēju darboties ar nereģistrētiem subjektiem.

O   Iestāšanās ES (uzņēmumi tika reorganizēti fondu apguvei).

O   Ārvalstu uzņēmumu ienākšana Latvijā. Uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālā ir ES valstu investīcijas, pagājušā gadā palielinājies par vairāk nekā 30%.

O   Uzņēmumu ienākuma nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj uzņēmējiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurētspējīgākus pasaulē.

O   Vietējo finanšu resursu pieejamība. 2006. gads tika pabeigts ar rekordlielu iesniegto gada pārskatu skaitu (62,336); Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa pārsniedza 1,7 miljardus latu.

O   Deformējošu ietekmi joprojām atstāj nesakārtotā likumdošana nekustamo īpašumu nodokļu jomā, sevišķi spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem.

Ieteikumi

O   Tuvoties ES valstu līmenim komersantu skaita ziņā varētu, vienkāršojot nodokļu aprēķinu kārtību mazajiem uzņēmējiem, kuri nenodarbina citus strādājošos, visdrīzāk - nosakot ikgadēju fiksētu maksu dažu procentu robežās (1-2%), ja apgrozījums gadā nepārsniedz 10-15 tūkstošus latu.

O   Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai pasaulē vajadzētu optimizēt nodokļu sistēmu visiem uzņēmējiem. Pirmkārt, atteikties no priekšnodokļiem, jo šobrīd uzņēmēji ir spiesti valsti kreditēt, maksājot nodokļus avansā, pašiem nereti maksājot kredītprocentus bankās. Šāda kārtība attīstītajās pasaules valstīs netiek praktizēta, tieši pretēji, - ekonomiski attīstītajās valstīs ar likumu noteikta valsts funkcija nekavējoties atskaitīt uzņēmumam nodokļu pārmaksu, pretējā gadījumā tai jāmaksā procenti uzņēmējam par tā līdzekļu izmantošanu. Otrkārt, ar ienākuma nodokli nebūtu apliekama uzņēmumā reinvestētās peļņas daļa (tā ir Igaunijā), jo tas būtiski palielinātu līdzekļu daļu, ko uzņēmēji atstātu uzņēmuma attīstībā, nevis izņemtu kā dividendes.

O   Paralēli gaidāmajai iedzīvotāju ienākuma likmes samazināšanai uz 15%, jādomā arī par alternatīvu sociālo iemaksu sistēmu, visdrīzāk - popularizējot privātos pensiju un privātos obligātās veselības apdrošināšanas fondus. Šādi ievērojami samazināsies sociālā nodokļa iemaksas, jo diemžēl valsts strādājošajos iedzīvotājos nerada uzticību valsts fondu sistēmai.

Pēc Lursoft un UT informācijas publicēšanai sagatavojusi Zanda Radziņa.

Latvijas rajonos reģistrētie un nelikvidētie uzņēmumi * 

Rajons	Skaits	Nelikvidēti
Aizkraukles rajons	2895	2055
Alūksnes rajons	2329	1797
Balvu rajons	1823	1361
Bauskas rajons	4484	3110
Cēsu rajons	5996	4736
Daugavpils rajons	7746	4612
Dobeles rajons	2781	1932
Gulbenes rajons	1742	1208
Jelgava	4563	3204
Jelgavas rajons	2636	2096
Jēkabpils rajons	3700	2703
Krāslavas rajons	1615	1013
Kuldīgas rajons	3381	2665
Liepājas rajons	10907	8111
Limbažu rajons	3292	2508
Ludzas rajons	1715	1049
Madonas rajons	3389	2611
Ogres rajons	4740	3512
Preiļu rajons	3013	2137
Rēzeknes rajons	4769	3238
Rīgas rajons	123010	81852
Saldus rajons	3304	2570
Talsu rajons	3987	3101
Tukuma rajons	4739	3806
Valkas rajons	2422	1848
Valmieras rajons	5092	3890
Ventspils rajons	4548	3421
Kopā:	224618	156146

 * Lursoft, 2008. gada 23. janvāra dati

---

---

Ievietot komentāru:

Komentārus var ievadīt tikai Saimnieks.lv reģistrētie lietotāji!