Zemnieku saimniecība Mētras nodarbojas ar graudu audzēšanu, pirmapstrādi un pārstrādi. Saimniecības īpašniece Sarmīte Orehova apgalvo, ka darbību nevar uzskatīt par ļoti apjomīgu, taču arī par mazu saukt nevar. Tiek audzētas dažādas graudaugu kultūras – mieži, kvieši, auzas, griķi.

Subsīdiju prognozes

„Pirmapstrādē ietilpst kaltēšana un šķirošana. Pārstrādes procesā gatavojam lopbarības miltus, placinātus graudus, pārstrādājam arī griķus, putraimus un grūbas. Pārsvarā sagatavojam lopbarību. Pārtikas variantā varam sniegt tādu pakalpojumu – ja atvedīsiet savus griķus, mēs tos izlobīsim vai, ja atvedīsiet miežus, izgatavosim putraimus,” stāsta Sarmīte.

Nereti zemnieku saimniecības ir ģimenes uzņēmumi, taču ar Mētrām tā nav, jo, ieskaitot grāmatvedi un pārdevēju, strādā septiņi astoņi algoti darbinieki. Saimniecības veikals atrodas 50 kilometru attālajā Jaunpiebalgas pagastā, kur pamatā tiek tirgota lopbarības produkcija – ne tikai pašu pārstrādātā, bet arī no Dobeles un Straumes iepirktā, lai klāsts būtu iespējami plašāks. Bet ne viss rit gludi.

„Pētīju 2008. gada subsīdiju naudiņu. Tas nebija īsti nolikums, bet prognozējamais variants, kurā netiek paredzēti līdzekļi tehnikas iegādei. Domāju, tas būs ļoti traucējošs faktors. Ja cilvēks iepērk, piemēram, piena dzesētāju par 1000 latiem, viņam ir jāraksta projekts. No valsts subsīdijām viņš šo atbalstu, šo apmaksas daļu vairs nevar saņemt. Manuprāt, liela daļa saimnieku 500 vai 1000 latu dēļ šo projektu nerakstīs, jo tas ir ļoti darbietilpīgs un dārgs process. Mazās saimniecības pašas projektu neuzrakstīs – viņām vajadzīga palīdzība, bet šodien tā ir tikai par naudu. Tas noteikti nav pārdomāts process. 2007. gadā bija iespēja iegādāties tehniku – ja tu atbilsti konkrētiem kritērijiem, tev ir attiecīga izglītība, respektīvi, ja savāc zināmu punktu skaitu, tad saņem atbalstu. 2008. gadā prognozējamiem subsīdijas variantiem tas nav paredzēts. Tas apgrūtinās mazo saimniecību darbību, kas ir ļoti liels mīnuss.”

Mazās saimniecības 500 vai 1000 latu dēļ projektu nerakstīs, jo tas ir ļoti darbietilpīgs process, bet palīdzību šodien var dabūt tikai par naudu.

 

Ar izaudzēto produkciju nepietiek

Tā kā Mētrās visu izaudzēto pārstrādā saviem spēkiem, bija nepieciešama realizācija. Tā radās veikals Jaunpiebalgā. „Bez Jaunpiebalgas veikala produkciju piegādājam arī tieši zemnieku saimniecībām uz fermām. Mēs pārstrādājam visu iegūto ražu. Ja neražojam lopbarību, tad gatavojam sēklas materiālu, taču ar mūsu izaudzēto produkciju nepietiek, tāpēc to papildus iepērkam,” stāsta saimniece.

Par reklāmu un konkurenci Orehova īpaši nerūpējas, galvenais – produkcijas kvalitāte: „Laukos iedarbīgākā reklāma ir kaimiņš. Sākumā viss notiek caur veikalu – nopērk maisu, iztestē, cik tas katram ir piemērots. Tā no kaimiņa uz kaimiņu tas aiziet. Viss ir saistīts – teikt, ka konkurences nav, būtu muļķīgi. Tuvākais pārstrādes punkts ir Siguldas novadā. Kādreiz tas atradās Cēsu rajonā, tagad tā ir Siguldas novada More. Es nevarētu sūdzēties, ka trūkst noieta. Protams, ka šā gada cenas daudzus novedušas līdz nesaprašanai. Ja salīdzinām ar 2006. gadu, tad par trešdaļu samazinājies tonnu apjoms, bet cerēsim, ka 2008. gadā situācija uzlabosies. Protams, ka, ņemot vērā inflāciju, sadārdzināsies produkcijas izmaksas, bet, kādas būs produkcijas cenas, prognozēt ļoti grūti. Jau 2007. gada pavasarī nevarējām prognozēt, kādas būs cenas rudenī. Tas ir mīnuss tirgus izpētes jomā. Varbūt kāds izpēta, bet informācija līdz zemniekam nonāk vai nu par vēlu, vai nenonāk vispār.”

Fakti

Dibināšanas gads	1995
Apsaimniekojamā platība	~150 ha
Darbinieku skaits	septiņi astoņi